“Latvijas Avīze” jau rakstīja (“Psihiatrijas krēslas zona: valsts svētlaimīgā neziņā”) par gadījumiem, kad psihiski slimus cilvēkus piespiedu kārtā ārstē tāpēc, ka viņi izdarījuši noziedzīgus nodarījumus. 1
Ja psihiatrijas pacients tikai draud izdarīt noziedzīgu nodarījumu vai arī cietušais nav sūdzējies tiesībsargājošās iestādēs, ārstu konsilijs arī var atzīt pacientu par sabiedrībai bīstamu un ārstēt piespiedu kārtā Ārstniecības likuma ietvaros.
Vai vajadzētu uzlabot sistēmu, kādā psihiski slimu, agresīvu vai potenciāli vardarbīgu pacientu piespiež ārstēties? M. Taube atbild, ka Latvijā spēkā esošā prakse atbilst starptautiskajām normām. Viņš piebilst: “Te ir tā šaurā līnija starp to, ka cilvēks vēl neko nav izdarījis un kaut ko jau izdarītu. Tā lieta ir ļoti slidena. Tai brīdī, kad cilvēks vēl neko nav izdarījis, jābūt uzmanīgiem, lai nebūtu cilvēktiesību pārkāpuma. Tā ir arī psihiatra meistarība – noteikt, ka pacients top agresīvs: viņš jau ir uzbudināts, jau ir dusmīgs. To var noteikt arī ambulatori.”
M. Taube uzskata: piespiedu kārtā vajadzētu ārstēt pēc iespējas mazāk pacientu. Jo vairāk psihiatrijas pacienti jūtas vajāti, jo vairāk biedēti ar piespiedu ārstēšanu, jo vairāk viņi centīsies izvairīties no saskarsmes ar mediķiem. Savukārt, jūtot labvēlīgu attieksmi, redzot, ka ir iespēja ārstēties komfortablos apstākļos, cilvēki ar psihes veselības problēmām būs gatavi ārstēties. Psihiatrs teic: visā pasaulē pieņemts uzskatīt, ka regulāri ārstējas tikai trešdaļa psihiatrijas pacientu, vēl trešdaļa tiekas ar psihiatriem neregulāri, bet atlikusī trešdaļa pagaidām pat nav nonākusi psihiatru redzeslokā un “tiek galā paši”.
2015. gadā Latvijā bija 85 893 cilvēki, kam noteiktas psihiatrijas diagnozes, tātad jāsecina, ka vispār neārstējas 20 – 30 tūkstoši psihiski slimo līdzcilvēku.
“Jā, kāds varbūt paslīd mums garām, bet desmit citi pacienti ir gatavi te nākt un saņemt palīdzību. Pamatatziņai jābūt tādai, ka mēs maināmies, ka neesam tie, kas spundē visus slēgtā slimnīcā,” teic M. Taube, uzsverot, ka nav pieļaujami tvarstīt un piespiedu kārtā ārstēt visus, kam varētu būt psihiska saslimšana.
Psihiatrijā nevajadzētu rasties situācijai, kad kāds neārstējas materiālu problēmu dēļ. Šizofrēnijas pacientiem ārstēšana ir par brīvu, arī zāles tiek simtprocentīgi kompensētas. Jāmaksā tikai 75 centi par katru recepti. M. Taube gan pieļauj, ka ir pacienti, kuriem grūti pašiem samaksāt arī šo nelielo artavu. Psihiatrijas pacientu ārstēšanā tiek izmantoti arī ilgstošas iedarbības medikamenti – tos nepieciešams injicēt tikai reizi mēnesī. Šie medikamenti iepriekš nebija iekļauti valsts kompensējamo medikamentu sarakstā, bet nu ir tajā ierakstīti.
