“Te derētu kādu nodurt”. Ģimeņu un ārstu atšķirīgā pieeja, ja mājās psihiski nevesels, agresīvs cilvēks 1
Māte baidās no dēla
“Kādu dienu pie mums notiks traģēdija,” reiz teica mana laba paziņa Dzintra (vārds mainīts te un turpmāk). Bailes viņā radīja dēla Raita uzvedība. Nesen vidusskolu beigušais puisis mēģināja studēt augstskolā, bet studijās neveicās. Viņš kļuva aizvien nervozāks, depresīvāks un agresīvāks, līdz sakāvās ar brāli un nākamajā rītā pie brokastu galda cilāja nažus, sakot: “Te derētu kādu nodurt.”
Ir pagājuši aptuveni divi gadi, kopš Dzintra mani satrauca ar runām par gaidāmo traģēdiju. Šo gadu laikā dēls divreiz ir ārstējies Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centrā (RPNC), viņam noteikta diagnoze – šizotopiskie traucējumi – un drīzumā varētu tikt piešķirta invaliditāte. Raitis dzer zāles, vairs nav agresīvs, attiecības ar tuviniekiem uzlabojušās.
Dzintra stāsta, ka nebija vienkārši panākt, lai dēlu ārstētu. Puisis pats negribēja ārstēties. Psihisko slimību pacientiem ir raksturīgi neapzināties savu veselības stāvokli. Taču par dēla izteiktajiem draudiem Dzintra pastāstīja policijas iecirkņa pilnvarotajam, kurš ieradās ģimenes dzīvesvietā un pēc sarunas ar Raiti ieteica mātei izsaukt neatliekamās palīdzības psihiatrisko brigādi. Raitis mēnesi ārstējās RPNC, kur diemžēl neizdevās atrast viņa veselības stāvoklim atbilstošas zāles. Kad pēc iznākšanas no slimnīcas puisis apmeklēja vietējās poliklīnikas psihiatru, viņš saņēma, visticamāk, neprofesionālu padomu nelietot zāles vispār. Redzamu agresijas izpausmju vairs nebija, taču Dzintra saprata, ka dienu no dienas stāvoklis atkal pasliktinās – puisis kļuva aizvien dusmīgāks. Viņai izdevās pierunāt dēlu kopā aiziet pie cita psihiatra, kurš pēc sarunas ar Raiti mātei atklāti pateica: “Jūs sēžat uz pulvera mucas. Viņš ir agresīvs, tas var pavērsties pret jums, un mēs nezinām, kā tas var beigties. Jūs šobrīd riskējat.” Tā kā Raitis atteicās ārstēties labprātīgi, psihiatrs iedeva nosūtījumu uz RPNC, tajā norādot, ka pacients ir agresīvs.
Dzintra izsauca neatliekamo palīdzību, kas savukārt deva ziņu policistiem, kuri Raiti aizveda rokudzelžos, atkal uz RPNC. Tas bijis smags brīdis – dēls pretojies, gribējis lēkt ārā pa logu. Taču trīs atbraukušie policisti tikuši galā, kamēr mediķi sēdēja mašīnā un pat nekāpa ārā. Viņi centās Dzintru atrunāt no domas vest dēlu uz slimnīcu, neraugoties uz psihiatra atzinumu.
Šajā reizē RPNC atrada Raitim piemērotas zāles. Tagad jaunietis turpina ārstēšanos mājās, ir saticis psihiatru, kam uzticas un pie kura brauc labprāt. Taču ārstēšanu Raitis uzsāka, tikai pateicoties mammas neatlaidībai, par spīti tam, ka pat mediķi nevēlējās viņu vest uz slimnīcu.
