Te augšā, te lejā! Kāpēc elektrības cenas “lēkā”, un vai būs vēl dārgāk?
0
Vai elektroenerģija drīz kļūs par luksusa preci? Kas sagaida Latvijas iedzīvotājus tuvākajā nākotnē? Arvien izteiktāk jūtama elektrības cenu svārstīguma ietekme uz ikdienas budžetu, un sabiedrība vēlas skaidrību. Šajā rakstā aplūkosim, kādas ir ekspertu prognozes par elektroenerģijas cenu izmaiņām Latvijā, kā kā gudrāk orientēties elektrības tarifu piedāvājumos, un pievērsīsimies arvien aktuālākajam jautājumam – vai saules paneļi tiešām ir veids, kā atbrīvoties no svārstīgajiem rēķiniem, un vai šis “zaļais” risinājums atmaksājas.
Klimata un enerģētikas ministrijas Stratēģiskās komunikācijas un sabiedrības līdzdalības departamenta direktore Baiba Jakobsone, atbildot uz jautājumu par elektroenerģijas cenu svārstību cēloni un prognozēm tuvākajā laikā, uzsver, ka galvenie cenu ietekmējošie faktori Baltijas valstīs ir vietējā ražošana, kurināma resursu cenas, laikapstākļi un tīkla infrastruktūras pieejamība. Šie ietekmējošie faktori ir nemainīgi visu cauru gadu. Līdz ar to prognozi ir grūti noteikt šo mainīgo faktoru ietekmē.
Cenu ietekmē kabeļa nepieejamība
Vienlaikus Latvija darbojas Nord Pool elektroenerģijas biržā jau kopš 2013. gada jūnija. Attiecīgi pašu biržas cenu ietekmē pieprasījums un piedāvājums. Ražotāji, kuri piedalās biržā, iepriekšējā dienā līdz noteiktam laikam iesniedz piedāvājumu, cik daudz elektroenerģijas katrai nākamās dienas stundai un par kādu cenu gatavi ražot/piegādāt. Savukārt lielie elektroenerģijas lietotāji un tirgotāji, kuri to pērk, lai tālāk piegādātu mājsaimniecībām un uzņēmumiem, prognozē, kādu apjomu nepieciešams iegādāties. “Satiekoties” piedāvājumam un pieprasījumam, veidojas tirgus cena. Attiecīgi katru dienu pēc plkst. 14.00 ikviens interesents var ielūkoties Nord Pool tīmekļvietnē vai aplikācijā, lai uzzinātu nākamās dienas cenu un nākamās dienas ik stundas cenu.
Būtiski ņemt vērā, ka elektroenerģijas biržas cenām starp Somiju un Baltijas valstīm var novērot atšķirības, ko ietekmē iepriekš minētais faktors – infrastruktūras pieejamība. Šobrīd cenu atšķirības ietekmē pārvades savienojumu jaudas ierobežojums, ko ietekmējis kabeļa “Estlink-2” bojājums. Pārvades savienojumu jaudas ierobežojuma rezultātā elektroenerģijas importam no Somijas pieejamās jaudas ir samazinājušās no aptuveni 1000 megavatiem līdz 350 megavatiem.
Eslink-2 kabeļa remontdarbus plāno pabeigt līdz 2025. gada augustam.
Kabeļa nepieejamība uz laiku var ietekmēt elektroenerģijas cenu tirgū pie konkrētiem apstākļiem, proti lētā elektroenerģija “neatnāk” uz Baltijas valstīm.
Piemēram, Latvijā vasaras karstuma periodos, kad hidroresursu apjoms klasiski ir zemāks un ja vēja/saules ražošanas jaudas nevar nosegt pilnībā nepieciešamo enerģijas apjomu, var nākties daļu elektroenerģijas ražot no dabasgāzes, kas ir dārgāks resurss par atjaunīgajiem.
Kā jau minēts, elektroenerģijas cenu stabilitāti sekmē AER jaudu pieejamība. Latvija pēdējos gados ir strauji attīstījusi saules ražošanas jaudas, kas pozitīvi atsaucas arī uz elektroenerģijas cenām. Pamatojoties uz 2023. un 2024. gada tendencēm, saules elektrostacijām (SES) ir būtisks potenciāls ietekmēt elektroenerģijas cenu septiņos no divpadsmit gada mēnešiem. Saražotais elektroenerģijās apjoms no SES katru gadu pieaug, kas attiecīgi arī nodrošina zemākas elektroenerģijas cenas.
Veiktie aprēķini liecina, ka 2022. gadā saražotais elektroenerģijas apjoms no SES bija 29 878 MWh un elektroenerģijas cenas gada griezumā bija negatīvas (ar mīnusa zīmi) 2h, savukārt 2023. gadā situācija krasi mainījās – 128 174 MWh saražotais apjoms, gada griezumā negatīvas elektroenerģijas cenas sasniedza 100h, bet 2024. gadā – 397 951 MWh un 184h.
Lai samazinātu elektroenerģijas cenas nākotnē, nepieciešams palielināt AER jaudas (vējš, saule).
Jo vairāk AER ģenerējošo jaudu, jo vairāk var saražot elektroenerģiju no AER, kuru pašizmaksa ir zemāka, nekā izmantojot fosilos kurināmos. Klimata un enerģijas ministrija, kopš savas izveides, mērķtiecīgi attīsta regulējumu AER jaudu attīstībai, īpaši vēja projektus, hibrīdprojektus.
Elektroenerģijas cenas Baltijas valstīs līdzīgas
Elektroenerģijas vidējas cenas Baltijas valstīs pa gadiem (EUR/MWh) redzamas zemāk tabulā.
Salīdzinot ar 2023. gadu, elektroenerģijas cenas 2022. gadā bija augstākas, ko ietekmēja Krievijas uzsāktā plaša mēroga karadarbība Ukrainā. Resursu cenas, piemēram, dabasgāze, ģeopolitisko apstākļu ietekmē strauji pieauga. Ja 2024. gadā vidējā dabasgāzes cena tirgū bija 52 EUR/MWh, bet 2023. gadā – 61 EUR/MWh, tad 2022. gadā – 123 EUR/MWh. Jo augstākas ir dabasgāzes cenas, jo lielākas kopējās elektroenerģijas ražošanas izmaksas no dabasgāzes, kas gala rezultātā ietekmē arī elektroenerģijas cenas.
Ikdienā Baltijas valstīs (Latvija, Igaunija, Lietuva) elektroenerģijas cenas Nord Pool biržā bieži vien ir vienādas, jo tirgus darbojas pēc vienotās cenas noteikšanas principa.
- Vienots elektroenerģijas tirgus – lai arī elektroenerģijas biržas ietvaros Latvija, Lietuva un Igaunija katra veido savu cenu zonu, praksē Baltijas valstu elektroenerģijas cenas bieži vien ir līdzvērtīgas vai pat identiskas, jo starp valstīm ir pietiekami jaudīgas elektroenerģijas pārvades līnijas. Ja nav pārvades jaudas ierobežojumu, cenas izlīdzinās.
- Elektrības plūsma virzās tur, kur tā ir izdevīgāka – elektroenerģija tiek pirkta no lētākā pieejamā avota, neatkarīgi no tā, kur tā fiziski tiek saražota. Piemēram, ja Igaunijā lētāk saražot elektrību nekā Latvijā, tā tiek eksportēta, līdz cenas izlīdzinās.
- Importa un eksporta ietekme – Baltijas valstis ir atkarīgas no elektroenerģijas importa no Skandināvijas (caur NordBalt kabeli no Zviedrijas uz Lietuvu un Estlink no Somijas uz Igauniju) un no Polijas. Importētā elektrība palīdz izlīdzināt cenu starp valstīm.
Kā tika minēts, elektroenerģijas cenas biržā starp Baltijas valstīm var atšķirties. Tas var būt gadījumos, kad starpvalstu pārvades jaudas ir ierobežotas, vai arī, kad vietējā ražošana ir zemāka nekā ierasts, piemēram, stacijas remontdarbu dēļ. Var arī būt situācijas, kad tieši pretēji vietējās ražošanas avots nodrošina lielu saražotās elektroenerģijas apjomu. Šāds gadījums bija novērots Lietuvā – no š.g. 1.janvāra līdz 6. janvārim, kad labvēlīgu laikapstākļu ietekmē un, pateicoties VES jaudas attīstībai Lietuvā, tika saražots liels elektroenerģijas apjoms VES.
Kā katram izvēlēties izdevīgāko tarifu?
Atbilstoši Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) 2024. gada pārskatam mazumtirgus līmenī Latvijā ir 17 aktīvi elektroenerģijas tirgotāji, kuri sniedz pakalpojumu mājsaimniecībām. Plašāk skatīt šeit!
Tādos cenu salīdzināšanas rīkos kā energija24.lv vai elektroenergija.lv ikvienam interesentam ir iespēja salīdzināt elektroenerģijas tirgotāju piedāvājumus, ievadot kalkulatorā saviem paradumiem atbilstošus nosacījumus – patēriņa apjomu, elektroenerģijas cenas veidu – fiksēta, mainīga cena u.c.
Ar padomiem, kā izvēlēties atbilstošāko piedāvājumu starp vairākiem tirgotājiem, var iepazīties SPRK tīmekļvietnē: https://www.sprk.gov.lv/events/ka-izveleties-atbilstosako-elektroenergijas-tirgotaju-un-produktu
Vai saules paneļi tiešām “atmaksājas”?
Runājot par mājsaimniecību līmeni, interese par saules paneļiem kopumā ir saglabājusies augsta. Skat. zemāk tabulā datus par iedzīvotāju pieteikumu skaitu atbalsta – Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta – saņemšanai.
Balstoties uz iedzīvotāju interesi, 2024. gada izskaņā veica atbilstošus grozījumus atbalsta programmā, lai mājsaimniecības varētu turpināt saņemt valsts atbalstu, lai uzstādītu savā dzīvojamā mājā videi draudzīgas enerģijas ražošanas iekārtas (saules paneļi, siltumsūkņi, granulu katli u.c.) arī pēc 2024. gada 31. decembra. Atbalsta programma pagarināta līdz 2029. gada 31. decembrim. Kopējais atbalsta finansējums palielināts par 40 milj. eiro.
Papildu atbalsta programmas ietvaros ir iespēja iedzīvotājiem saņemt atbalstu enerģijas uzkrājošo iekārtu (akumulatoru) iegādei, ko līdzšinēji programmas ietvaros varēja iegādāties tikai komplektā ar saules paneļiem.
Attiecībā uz elektroenerģijas cenu svārstībām, mājsaimniecības ar saules paneļiem var samazināt savu atkarību no tirgus cenu svārstībām, jo daļu nepieciešamo elektroenerģiju tās ražo pašas. Vienlaikus, ja mājsaimniecība uzstādījusi arī uzkrājošo iekārtu, daļu enerģijas var uzkrāt. Uzglabāšanas iekārta ļauj dzīvojamā mājā saražoto elektroenerģiju no saules uzkrāt pašpatēriņam, nedodot kopējā tīklā. Dienas laikā saražoto elektroenerģiju var patērēt vakara un nakts stundās, kad saule nespīd.
Neatkarīgi no tā, ka mājsaimniecībai ir uzstādīti saules paneļi, pilnībā iztikt bez energotīkla, nav iespējams. Ziemas mēnešos, kad dienas ir īsākas un saule pie debesīm parādās retāk, saražotās elektroenerģijas apjoms būtiski samazinās. Šajā laikā mājsaimniecība lielāku vai mazāku daļu elektroenerģijas neizbēgami saņems no tīkla.
Līdzīga situācija var veidoties arī vasarā – apmākušās vai lietainās dienās, kad saule uz paneļiem spīd maz vai vispār nespīd, to efektivitāte ievērojami krītas. Arī tad var būt nepieciešams papildināt trūkstošo enerģiju, izmantojot elektroenerģiju no tīkla.
Vairāku lietotāju teiktais liecina, ka pēc viņu aplēsēm saules paneļu uzstādīšanas investīcijas “atmaksājas” pat tik ambiciozos termiņos kā 3 – 5 gadi. Tomēr jāpatur prātā, ka paneļu ekonomisko izdevīgumu primāri nosaka lietotāja pieņemtie lēmumi – elektroenerģijas saules paneļi ir visekonomiskākie tad, ja to saražotais apjoms ir aptuveni līdzvērtīgs patēriņam, un ja maksimāli daudz elektroenerģijas ir iespējams patērēt tās saražošanas mirklī, nenododot to tīklā. Vienlaikus noteikti nebūtu ieteicams paļauties uz pārāk optimistisku investīciju atmaksāšanās periodu, piemēram, 3 gadiem, jo tik strauji paneļi savi lielākoties spēj “atpelnīt” tikai tad, ja elektroenerģijas tirgus cenas vairumtirgū ir augstas.
