“Te var arī savus kreņķus izstāstīt”. Tavs pastnieks Zemgalē 0
“Latvijas Pasta” rīkotajā konkursā “Mans pastnieks 2018” klientu balsojumā noskaidroti atsaucīgākie, komunikablākie un laipnākie uzņēmuma pastnieki un pasta nodaļu operatori katrā Latvijas reģionā. Kopumā kādai no nominācijām izvirzīti 1686 “LP” pastnieki vai pasta operatori, par kuriem kopumā saņemtas 8556 iedzīvotāju anketas, kurās izceltas gan darbinieku profesionālās spējas, gan arī cilvēciskās īpašības.
“Pastā var dabūt arī C vitamīnu!”
“Viņa ir savējā un pasta nodaļā rada patīkamu gaisotni,” aptaujā rakstīja skaistkalnieši, izvirzot Vecumnieku novada Skaistkalnes pasta nodaļas vadītāju un operatori Svetlanu Štrobinderi titulam “Mans pastnieks 2018” Zemgales reģionā.
“Darbs man patīk, jo patīk strādāt ar cilvēkiem,” teic Svetlana, akcentējot, ka lielākais gandarījums un vienlaikus darba novērtējums ir tas, ka klienti nāk pie viņas atkal un atkal.
Svetlanas darba pieredze pastā ir jau vairāk nekā 20 gadi, no kuriem 15 gadus pati vadījusi nodaļu, vienlaikus būdama arī operatore.
Skaistkalnē visvairāk abonētie laikraksti ir “Latvijas Avīze” un “Bauskas Dzīve”, tās pasūta cilvēki, kuri pieraduši pie drukātās preses; jaunie vairāk lasa internetā, stāsta Svetlana. Pastā šogad daudzi pirkuši “Sējas un ražas kalendāru”, vairākkārt bijis jāpasūta vēl. Tāpat ļoti pieprasīts bija “Latvijas Avīzes kalendārs”. No “Latvijas Mediju” žurnāliem lielākā piekrišana klientu vidū ir “Praktiskajam Latvietim”. Populāri ir “Santas” koncerna izdevumi.
Pasta nodaļā tirgo arī šampūnus, zemi dēstiem, sēklas, sērkociņus, pat vistu mēslu granulas. “Sēklas ir arī citos veikalos,” saka Svetlana. “Taču daudzi nāk pēc sēklām tieši pie mums. Klienti ir pieraduši, ka te var ne tikai vajadzīgo preci nopirkt, bet arī aprunāties, savu raizi vai kreņķus izstāstīt.”
Vecāks cilvēks nopērk telefona mobilo sakaru operatora priekšapmaksas karti un tūliņ palūdz, lai operatore ciparu kombināciju ievada telefonā. Pateicībā par palīdzību reizēm pacienā ar paša audzētiem āboliem vai ko citu. Svetlana atceras saaukstēšanās laiku, kad kāda kundze, vēlot drīzu izveseļošanos, viņai vairākas dienas nesusi ķiplokmaizītes un zāļu tējas: “Mani gan ārstē, gan uzmana!” Cita aizraujas ar jaunu ēdienu recepšu izmēģināšanu un reizēm ierodas pie Svetlanas, piedāvājot – degustēsim kopā.
Pati Svetlana rītos uzmundrina abas nodaļas pastnieces, pacienājot ar ābolu vai konfekti un piekodinot: brauciet prātīgi!
Klientu anketās novērtēta arī Svetlanas labā humora izjūta. Dažs joko, ka tās dēļ pastā var dabūt arī C vitamīnu. Svetlana vēl tagad atceras, kā izjokota 1. aprīlī: klients devis atpakaļ pirkuma čeku – lai ievadot telefonā! – un, redzot operatores neizpratni, pēc mirkļa saucis: “Aprill!”
Pasta nodaļa ir atvērta līdz pulksten sešpadsmitiem. Taču, ja klientam kas steidzams un bažas, ka līdz četriem nepagūs ierasties, zvana Svetlanai: “Es kavēju, vai vari paturēt pastu vaļā mazlietiņ ilgāk?”
Skaistkalne atrodas Lietuvas pierobežā. Tāpēc pastā bieži iegriežas lietuvieši – gan pirkt makšķerēšanas kartes, gan arī samaksāt soda naudu, ja Latvijā gadījies pārsniegt ātrumu vai atstāt mašīnu neatļautā vietā. Dažs ir pārsteigts, ka Svetlana, atcerēdamās makšķernieku no iepriekšējās reizes, uzreiz pajautā: “Vai šoreiz karti uz trim mēnešiem vai uz gadu?”
Svetlanai patīk strādāt ātri. Viņa smej, ja tehniku piešķirtu atbilstīgi temperamentam, jaunais ātrdarbīgais dators ir tieši kā radīts viņai.
No piedzīvotiem kurioziem operatore atceras vēstuli, kas adresēta “smagās mašīnas šoferītim, kas mani veda uz kapiem”. Sveta stāsta: “Tad mēs sākām spriest, ko nesen bērēja un kurš veda pavadītājus uz kapiem. Atradām!” Vai cits gadījums.
Pasta nodaļas apkalpojamā teritorijā dzīvo piecas ģimenes, kam uzvārdā Silakaktiņi. Ja pastā pienāk vēstule Silakaktiņam bez precīzākas adreses, ko darīt?
Tā kā visas Silakaktiņu ģimenes ir radinieki, pastniece iedod aploksni vienam Silakaktiņam, lūdzot: “Ja tā nav jums, bet citam, atdodiet adresātam!”
Augustā Skaistkalnē notiek Kanepenes svētki, un pasta darbinieki parasti piedalās, gan ejot gājienā, gan nopelnot medaļas par dalību skrējienā.
Anketās atrodu arī ierakstu, ka “Svetlana ir masu pasākumu lieliska vadītāja”. Jā, viņa stāsta, ka vada gan pensionāru vakarus, gan 18. novembra un citu svētku sarīkojumus. Jo aktīva dzīve ir interesanta dzīve.
“Viss būs labi, jādzīvo pozitīvi!”
“Darbs vienmēr padarīts laikā, palīdzība netiek atteikta, ja nepieciešams – uzklausa”, tā anketās tiek raksturota Aelita Ikvila no Jelgavas novada Nākotnes pasta nodaļas. Viņu klienti izvirzījuši par labāko pastnieci Zemgales reģionā.
“Par Aelitu pārsteiguma nebija, un ļoti priecājos, ieraugot, ka uzvarētāja ir viņa,” teic “LP” Zemgales reģiona vadītāja Inese Freidenfelde. “Uz Aelitu vienmēr var paļauties, nav bijis reizes, kad viņa atteiktu. Ja blakus nodaļā saslimis kāds pastnieks, tad Aelita pēc sava iecirkņa darba izpildes izbrauc arī kaimiņu maršrutu, tā tiek nodrošināta nepārtraukta pasta piegāde.” Aelita piebilst, ka nācies aizstāt kolēģi piecus mēnešus pēc kārtas.
A. Ikvilas darbadiena sākas pusseptiņos no rīta, kad tiek iedarbināts auto, lai veiktu ikdienas maršrutu, kura kopējais garums ir aptuveni 105 kilometri. Aizvietojot kādu kolēģi no citiem iecirkņiem, ir vēl papildu 80 km. “Pastnieka ritms ir nevienmērīgs, aptuveni divas nedēļas ir “mierīgākas”, kad darbi tiek izdarīti līdz diviem dienā, savukārt pārējā laikā mēdz gadīties, kad darba diena beidzas ap septiņiem vakarā,” stāsta Aelita.
“Visvairāk darba ir dienās, kad cilvēkiem jāizmaksā pensijas, jāpiegādā dažādi rēķini – par zemes nomu, sakaru operatoru rēķini u. c. Daudziem aiztaupu gājienu uz pastu – cilvēki komunālo pakalpojumu rēķinus samaksā ar manu starpniecību, četru gadu laikā tādu klientu kļuvis arvien vairāk.”
Pastnieka darbs sagādā arī raizes – ziemā Aelitai gadījies puteņa laikā uz pagasta ceļa iestigt kupenā, tad bija jāmeklē palīdzība, un pirmais “zvans pēc palīdzības” parasti atskan savējiem. Aelitas atbalsts ir vīrs, ar kuru ir precējusies jau trīsdesmit gadus, meita, kura studē Rīgas Stradiņa universitātē, divi dēli, kuri kopīgi izveidojuši stabilu uzņēmumu, divas vedeklas un četri mazbērni vecumā no diviem līdz vienpadsmit gadiem.
Ģimene bieži iepērkas internetā, līdz ar to mājinieki nereti prasa: “Vai man ir kāda paciņa?”
Dēlu ģimenes dzīvo atsevišķi, tāpēc Aelita teic, ka ir priecīga būt cilvēkos, parunāties gan ar kolēģēm, gan klientiem.
Piegādājot klientiem vajadzīgo, Aelita ilgi pie viena cilvēka neuzkavējas, taču pagūst uzklausīt kā prieku, tā bēdu stāstus un tad cilvēku uzmundrināt: “Sarunas beigās apmīļoju, saku: “Viss būs labi, jādzīvo pozitīvi!” Tad viņi smaida, un man kļūst tik labi ap sirdi!”
“Man darbs pastā patīk,” saka Aelita. “Kad cilvēki man ko pajautā, nekad neatsaku pastāstīt, paskaidrot. Tāpat mudinu pasūtīt preses izdevumus.” Daudziem noder “Praktiskais Latvietis”, to par vērtīgu izziņas un padomu avotu atzinusi un abonē arī Aelita pati. “Latvijas Avīzes” eksemplāru viņas pasta somā ir visvairāk tad, kad jāizbrauc arī Krimūnu nodaļas pastnieka maršruts.
Pastniece pieved klientiem mājās pastā tirgotās preces – dziju, sēklas, veļas pulveri, asinsspiediena mērītājus u. c. Reizēm ar internetā pasūtīto preču pakām jāpiekrauj teju pilna mašīna. Maijā pirms Māmiņdienas pasts rīko akciju, kurā aicina cilvēkus izraudzīties pasta interneta vietnē esošu kartīti un uzrakstīt mammai novēlējumu. Šo iespēju – apsveikt mammas – izmanto daudzi ārzemēs dzīvojošie. Arī septembrī pirms Tēva dienas daudzi sūtīja kartītes.
Vairāki klienti aptaujas anketās ierakstījuši, ka Aelita cenšas panākt, lai visiem ir labas pastkastītes. Viņa saka: “Ja ir veca pastkastīte ar šauru spraugu, tajā var ielikt tikai vēstuli, bet lielu biezu ilustrēto žurnālu tur neielocīt.” Pastniecei taču rūp, lai cilvēks pasūtīto saņem nevainojamā izskatā. Bet kā to nodrošināt, ja klients nevēlas nomainīt pastkastīti?
A. Ikvila priecājas, ka jaunās tehnoloģijas atvieglo darbu arī pastniekiem. Viņu rīcībā ir darba mobilie tālruņi, ar tajos esošo lietotni tiek noskenēts izsniedzamais sūtījums, klients parakstās, un nav vairs jāņemas ar pavaddokumentiem papīra formātā. Ar mobilo tālruni var nofotografēt skaistas bildes, un “LP” darbinieki pastnieki mudināti piedalīties skaisto dabasskatu fotokonkursā. Aelita dažreiz apturējusi mašīnu, lai iemūžinātu bildē saullēktu, sarmoto rītu un citas dabas gleznas.
Pajautāju, ja Aelitai būtu iespēja vēlēties ko ar pasaku brīnumnūjiņu, kas tas būtu? Viena vēlēšanās – lai mazs lietus mākonītis piektdienu pēcpusdienās nomazgā mašīnu! Un katra pastnieka sapnis ir – labāki ceļi!
