Tavars: Siliņas valdību var uzskatīt par vājāko kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas 0
Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) valdību var uzskatīt par vājāko kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas, Saeimas debatēs par Siliņas ikgadējo ziņojumu par valdības paveikto un iecerēto darbību teica “Apvienotā saraksta” Saeimas frakcijas vadītājs Edgars Tavars.
Politiķis norādīja, ka Siliņas valdības laikā tiekot strādāts “pie mazām lietām”, taču lieli plāni netiek realizēti, bet tikai tiek runāts par darbiem, kuri ir jāpaveic. Viņš vērsa uzmanību uz civilās aizsardzības jautājumiem, norādot, ka tie ir pamesti novārtā, netiek vairota sabiedrības drošības sajūta.
Deputāts norādīja, ka Siliņas ziņojumā ne reizi netiek pieminēts vārds “izdarīts”. “Es domāju, ka nevienu nepārsteidz, ka aiz šiem lozungiem var redzēt tikai krēslu saglabāšanu,” valdības darbu kritizēja Tavars.
Deputāts vaicāja, vai parlamentāro sekretāru un ministru nomaiņa tiešām kaut ko sniegs drošības vairošanā.
“No vienas puses opozīcijai būtu jāpriecājas par šādu valdības sniegumu,” teica Tavars, sakot, ka opozīcija tomēr par to nepriecājas, jo tiek zaudēts laiks, lai valsti varētu padarīt drošāku, ekonomiski attīstītāku.
Jau vēstīts, ka ziņojumā premjere pievērsusies virknei jomu. Attiecībā uz aizsardzību norādīts, ka Latvijā noteikti 1715 objekti, kas pilnībā vai daļēji atbilst patvertņu prasībām, ļaujot izmitināt 531 416 personas jeb 28,4% no Latvijas iedzīvotājiem.
Tāpat ziņojumā atzīmēts, ka civilās aizsardzības jomā ir noslēgts līgums un sākta agrīnās brīdināšanas sistēmas jeb šūnu apraides sistēmas “ABS+” izveide un ieviešana līdz šā gada 29.aprīlim. Ziņojumā norādīts, ka aizvadītajā gadā valdība panākusi, ka aizsardzības izdevumi pirmo reizi Latvijas vēsturē pārsniedz vienu miljardu eiro. No nākamā gada aizsardzības spēju stiprināšanai tiks novirzīti līdz 4% no iekšzemes kopprodukta, bet tuvākā nākotnē – līdz 5% no IKP, sola premjere.
Tāpat ziņojumā pausts, ka Nacionālā bruņoto spēka (NBS) personāla resursi ir palielināti atbilstoši plānotajam, un NBS profesionālā dienesta sastāvs 2024.gadā ir pieaudzis par 400 karavīriem. Līdztekus ziņojumā norādīts, ka rezerves karavīru sistēma ir paplašināta, palielinot rezervistu vecuma slieksni un mācību regularitāti, kā arī ir sasniegts patlaban nepieciešamais Valsts aizsardzības dienesta iesaucamo skaits.
Ārpolitikas jomā ziņojumā atzīmēts, ka pērn Latvija uzturējusi aktīvu politisko dialogu ar ASV drošības un ekonomikas jomā, kā arī piedalījās G7+ grupas sanāksmēs par palīdzību Ukrainas enerģētikas sektoram, kuru norisi koordinēja ASV Valsts departaments. Līdztekus ziņojumā norādīts, ka būtisks darbs tiks ieguldīts sadarbības veidošanā ar jauno ASV administrāciju Latvijas mērķu NATO sasniegšanai.
Ziņojumā pausts, ka nemainīga Latvijas prioritāte ir Krievijas kara mašinērijas iegrožošana, līdz ar to 2025.gadā Latvija turpinās iesākto darbu, lai veicinātu Krievijas starptautisko izolāciju un saukšanu pie atbildības par kara noziegumiem pret Ukrainu, kā arī, lai nepieļautu Krievijas ievēlēšanu nozīmīgās starptautisko organizāciju struktūrās un amatos.
Savukārt veselības jomā norādīts, ka šogad plānots turpināt darbus pie veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības, kvalitātes un pārvaldības uzlabošanas. Ziņojumā vēstīts, ka, lai plānotu uzlabojumus prioritārajās veselības aprūpes jomās, ir izstrādāti un šogad tiks virzīti apstiprināšanai valdībā vairāki attīstības plānošanas dokumenti periodam līdz 2027.gadam – plāni onkoloģijas, mātes un bērna veselības, kā arī sirds un asinsvadu slimību jomā.
