Tauvas josla – obligāta. Kā cīnīties ar īpašnieku pretlikumīgi uzceltiem žogiem pie ūdensmalām? 47
Ieva Ēvalde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Sarunu līmenī dzirdēti stāsti gan par nikniem suņiem brīvsolī, kas, savā vaļā palaisti, “pieskata” ūdensmalu, gan citzemju īpašniekiem, kas savas smalkās teritorijas piekrasti draud sargāt ar šaujamo.
Daudzos gadījumos diemžēl iedzīvotājiem nākas atzīt, ka mēģinājumi panākt tauvas joslas ievērošanu līdzinās cīņai ar vējdzirnavām.
Tomēr tiesu darbi par tauvas joslu un aizsargjoslu neievērošanu nav visai regulāra parādība. Salīdzinoši biežāk publiskajā telpā izskanējuši strīdi par liegtu pieeju Rīgas un Pierīgas ūdenstilpēm, piemēram, Lielajam Baltezeram vai Daugavai.
Vēl pagājušajā nedēļā no jauna tika aktualizēta Baltezera piekrastes, šķiet, mūžīgā tauvas joslu problēma. Dažkārt tomēr iedzīvotāju biedrības Pierīgā ir bijušas gatavas aktīvai pretdarbībai, līdz ar to atsevišķos gadījumos ir izdevies panākt žogu nojaukšanu, citur savukārt – tiesāšanās velkas gadiem.
Ne vienmēr plašu rezonansi ieguvuši tie stāsti, kur īpašniekiem pretlikumīgi uzceltos žogus likusi nojaukt pati pašvaldība.
“Tauvas josla bez maksas un iepriekšējas saskaņošanas ar zemes īpašnieku ir paredzēta kājāmgājējiem, zivju un ūdens resursu uzraudzībai un izpētei, robežaizsardzībai, vides aizsardzības, ugunsdrošības un glābšanas pasākumu veikšanai,” skaidro Valsts vides dienesta sabiedrisko attiecību vadītāja Kristīne Kļaveniece.
“Saskaņojot ar zemes īpašnieku, tauvas joslā drīkst piestāt laivas un kuģi, drīkst tos izkraut un uz laiku uzglabāt, remontēt, būvēt, ierīkot zvejnieku un ūdens tūristu apmetnes, atpūtas vietas, veikt nepieciešamās darbības ar zvejas rīkiem, ievērojot vides aizsardzības normas.”
Savukārt Aizsargjoslu likumā cita starpā uzskaitītas aizliegtās darbības virszemes ūdensobjektos 10 m platā piekrastes joslā, kas sakrīt ar tauvas joslas platumu.
“Šeit aizliegts būvēt un izvietot jebkādas ēkas un būves, tajā skaitā nožogojumus (izņēmums ir esošo būvju atjaunošana, kultūras pieminekļu restaurācija, laivu un motorizēto ūdens transportlīdzekļu būvniecība u. c., kas ietverti konkrētajā likuma pantā),” precizē Kristīne Kļaveniece.
“Piekrastes izmantotājam jāatceras, ka šajā joslā atpūta (telšu novietošana, ugunskuru kurināšana) jāsaskaņo ar zemes īpašnieku,” papildina VARAM pārstāvji.
Sola reaģēt uz sūdzībām
Viena no pašvaldībām, kuras teritorijā ūdensmalas zemes īpašnieki nereti izcēlušies ar savdabīgu likumu interpretāciju un bijuši naski uz žogu būvēšanu, ir Ķekava.
Lai arī tauvas joslai, kurā netraucēti var pārvietoties kājāmgājēji un uzturēties makšķernieki, pie publiskajiem ūdeņiem ir jābūt vismaz 10 metri, novada iedzīvotāji novērojuši, ka ne vienmēr tā tiek ievērota.
Uzrunājām Ķekavas novada domi, lai noskaidrotu, vai situāciju ir izdevies sakārtot, un 10 metru tauvas josla pastaigām gar Daugavu tagad ir pieejama visiem.
“Pašvaldība nepārbauda tauvas joslu pieejamību pastāvīgi. Kontrole notiek pastarpināti, apsekojot objektus novadā vai reaģējot uz iedzīvotāju sūdzībām. Kontrole tiek realizēta arī būvniecības procesā,” atsaucoties uz Ķekavas novada pašvaldības attīstības un būvniecības pārvaldes sniegto informāciju, stāsta pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Eva Onzule.
Viņa arī aicina gadījumos, kad tauvas josla ir aizšķērsota, piemēram, ar žogu, informēt pašvaldību.
“Pašvaldība pēc informācijas saņemšanas noteikti apsekos norādīto teritoriju un veiks nepieciešamās darbības, lai novērstu pārkāpumu,” sola domes pārstāve.
“Ja konflikts ir tāds, ka kaimiņš stāv ar suni un apdraud drošību, būtu jāsazinās ar pašvaldības policiju,” iesaka Eva Onzule, tomēr piebilst arī, ka bieži konflikti rodas tieši kājāmgājēju dēļ, piemēram, gadījumos, kad tiek piemēslots privātīpašums.
“Tāpēc pašvaldība aicina ievērot pieklājības normas un visu, ko esam atnesuši uz pastaigu vietu, paņemt līdzi vai atkritumus izmest tam paredzētās vietās,” uzsver domes pārstāve.
“Vietējā pašvaldība un tās izveidotā būvvalde nodrošina būvniecības procesa tiesiskumu tās pārvaldītajā teritorijā un pieņem lēmumus par turpmāko rīcību ar tās teritorijā esošām būvēm, tāpat tā pieņem lēmumus par jebkādu nelikumīgu nožogojumu nojaukšanu virszemes ūdensobjektu aizsargjoslās,” precīzi zina stāstīt Valsts vides dienesta pārstāve Kristīne Kļaveniece.
“Līdz ar to atbildība par tauvas joslas prasību, tajā skaitā kājāmgājēju brīvas pārvietošanās nodrošināšanu, ir konkrētās pašvaldības pārziņā. Saskaņā ar normatīvajiem aktiem administratīvā pārkāpuma procesu par tauvas joslā noteikto prasību un aprobežojumu pārkāpšanu līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanai veic Valsts policija, pašvaldības policija, pašvaldības vides inspekcija vai pašvaldības vides kontroles amatpersona, bet lietu izskata pašvaldības administratīvā komisija vai apakškomisija.”
Jānodrošina pieeja publiskajiem ūdeņiem
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Telpiskās plānošanas un zemes pārvaldības departamentā skaidro, ka tauvas josla ir jāievēro gan gar publisko, gan arī gar privāto ūdeņu krastiem. Tomēr pastāv arī izņēmumi.
Viens no tādiem – tauvas josla nav jānosaka, ja privātie ūdeņi visā to platībā un tiem piegulošās sauszemes daļa pieder vienam un tam pašam īpašniekam un zvejas tiesības šajos ūdeņos nepieder valstij.
Civillikuma 1. pielikumā rodams visu Latvijas publisko ezeru un upju saraksts. Tas ietver 207 ezerus un 42 upes. Publiskie ūdeņi Latvijā atrodas valsts īpašumā.
“Lai nodrošinātu iespēju sabiedrībai piekļūt pie valstij piederošajiem publiskajiem ūdeņiem, pašvaldības teritorijas plānošanas dokumentos nosaka gājēju ceļus,” skaidro VARAM speciālisti, atsaucoties uz Zemes pārvaldības likumu.
“Īpašniekam, kura zeme pieguļ publiskajam ūdenim un kur noteikts piekļuves ceļš, šī prasība jāņem vērā. Jāatzīmē, ka šādos gadījumos, pārvietojoties pa citas personas īpašumā esošiem ceļiem vai ielām, nav atļauts izmantot transportlīdzekļus ar motoru.”
Savukārt, ja ūdenstilpe nav publiska, bet pieder vairākiem privātīpašniekiem un līdz ar to gar tās krastu jābūt noteiktai tauvas joslai, piebraucamajam ceļam tomēr var būt katrā situācijā cits statuss un ne vienmēr būs iespējams izmantot to piekļūšanai ūdenim.
Tauvas josla – dabiski mainīga
Tauvas joslas platums gar privāto ūdeņu krastiem ir četri metri, gar pārējo ūdeņu krastiem — 10 metru, bet gar jūras piekrasti – 20 metru. Tā tiek skaitīta no normālās ūdenslīnijas, bet upēm un ezeriem ar kraujiem krastiem – no krastu nogāžu augšmalas.
“Dabiski mainoties ūdenslīnijai, mainās arī tauvas josla,” skaidro Valsts vides dienesta pārstāve Kristīne Kļaveniece.
“Tauvas joslas platums nav atkarīgs no tā, vai tā atrodas pilsētā vai ārpus pilsētas. Bet, ja krastmala apbūvēta, izvērtē katru konkrēto apbūvi, bet tai jābūt tik platai, lai nodrošinātu ērtu braukšanu pa krastu. Šie noteikumi nav attiecināmi uz ostu teritorijām, kuru robežas noteiktas saskaņā ar Likumu par ostām.”
Lai arī Ķekavas novada pašvaldībā konkrētu statistiku par tauvas joslas neievērošanu neuzskaita, domē zina teikt, ka kopumā tendence tauvas joslas aizšķērsošanai samazinās.
“Visbiežāk pašvaldība saskaras ar nepareizu žogu izvietojumu gar ūdeņiem, tomēr aktuālāks jautājums par tauvas joslām ir – atpūtas vietu izmantošana pie ūdens: tauvas josla privātīpašumos ir ievērota, bet ir apgrūtināta nokļūšana līdz pašai tauvas joslai pa sauszemi, kas ir izplatīta problēma visā Latvijā,” zina stāstīt Eva Onzule.
“Lai rastu iespēju iedzīvotājiem atpūsties pie ūdens, Ķekavas novada pašvaldība ir iekārtojusi vairākas atpūtas vietas.” Šogad Ķekavā ir uzsākts veidot atpūtas vietu pie Daugavas, pie Ķekaviņas upītes ietekas. Pašvaldībai ir iecere arī veidot pastaigu takas tauvas joslā, tajā skaitā – vienojoties ar zemes īpašniekiem.
“Nodrošinot atpūtas iespējas pie ūdenstilpēm, pašvaldība arī mazina saspīlējumu starp iedzīvotājiem par ūdensmalu izmantošanu,” uzskata Eva Onzule.
Pērn VVD kopumā veicis 52 vides normatīvo aktu ievērošanas pārbaudes aizsargjoslās, bet šī gada pirmajā pusgadā – 30 pārbaudes. Par vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslā un tauvas joslā noteikto prasību pārkāpšanu 2020. gadā administratīvi sodītas 29 personas, šogad – piecas.
“Pierīgā un Vidzemē Rīgas līča piekrastes krasta kāpu aizsargjoslā galvenokārt pārkāpumi konstatēti saistībā ar būvniecības jautājumiem,” skaidro Kristīne Kļaveniece.
“Tomēr kopumā pārkāpumiem jūras piekrastes aizsargjoslā ir vērojams sezonāls raksturs. Vasarā aktuāla ir automašīnu novietošana stāvēšanai krasta kāpu aizsargjoslās. Kurzemē raksturīgi arī pārkāpumi, kas saistīti ar motociklu vai kvadriciklu pārvietošanos krasta kāpu aizsargjoslā vai pludmalē. Tāpat aizsargjoslās tiek arī neatļauti kurināti ugunskuri un celtas teltis.”
Eksperta viedoklis
Cīņā par tauvas joslu jāsauc talkā pašvaldība
Jānis Rozenfelds, zvērināts advokāts, Latvijas Universitātes profesors un Latvijas Zinātņu akadēmijas eksperts: “Zemes īpašnieks drīkst liegt piekļuvi ūdenstilpei tikai retos gadījumos. Visbiežāk viņš tā rīkoties nedrīkst, tomēr prasīt šāda pārkāpuma novēršanu iespējams amatpersonām un institūcijām, kam ir piešķirta administratīvā vara, bet ne jebkurai privātpersonai.
Pēdējās interese staigāt gar upes vai ezera krastu nedod šai personai likumīgu pamatu celt prasību pret zemes īpašnieku, kaut arī viņš šādu pastaigu nedrīkst liegt.
Tāpat arī – īpašniekam ir tiesības būvēt žogu, bet viņam jāievēro noteikumi par tauvas joslu. Tomēr, ja šie noteikumi netiek ievēroti, privātpersonai neizdosies šo situāciju novērst nekavējoties. Turklāt neapmierinātības izpausmes, protestējot pret īpašnieka rīcību, vajadzētu paust, neko nelaužot un nesapostot.
Latvijā nav jurisdikcijas tā dēvētajiem prasījumiem publikas interesēs. Lai lieta nonāktu tiesā, prasītājam jāspēj demonstrēt, ka aizskartas tieši viņa, t. i., konkrētas personas mantiskas intereses.
Šādu interesi, visticamāk, nespēs pierādīt garāmgājējs, kurš nolēmis baudīt pastaigu ūdens tuvumā, un iecerētajā maršrutā atdūries pret upei piegulošā zemes gabala īpašnieka neatļauti uzbūvētu žogu, kas aizšķērso likumā paredzēto tauvas joslu. Cita lieta – konflikti starp zemes gabalu īpašniekiem – tādi notiek ik uz soļa.
Problēmsituācijas ar negodprātīgajiem saimniekiem varu ieteikt risināt vienīgi ar tādām pašām metodēm, kā tas jau notiek daudzus gadus un ne tikai pie mums – pievēršot sabiedrības, mediju un institūciju uzmanību.
Ja, vēršoties pašvaldībā, jautājumā par tauvas joslas neievērošanu privātpersona netiek uzklausīta, nesaņem atbildi vai nesagaida efektīvu rīcību, par to ir iespēja iesniegt sūdzību. Šādas lietas – par iestādes faktisko rīcību – varētu nokļūt arī Administratīvajā tiesā.”
Publikācija sagatavota ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu
Par publikācijas saturu atbild AS “LATVIJAS MEDIJI”.
