Tautsaimniecības izaugsme bez kodolenerģijas var būt pārāk dārga 0
Nesen notikušais referendums par atbalstu jaunas atomelektrostacijas (AES) būvniecību Lietuvā gan Latvijas sabiedrībai, gan arī politiķiem licis no jauna vērtēt ar elektroenerģijas nodrošinājumu saistītos samezglojumus.
Septembrī Somijas Ārlietu ministrija dažiem Baltijas valstu žurnālistiem piedāvāja klātienē iepazīties ar Somijas enerģētikas nozares izaugsmes modeļa izvēli. Tā nepārprotami ir vērsta uz lielāku energoneatkarību, tostarp uz lielāku kodolenerģijas izmantošanu tautsaimniecībā. AES ražotās elektroenerģijas īpatsvars patlaban veido aptuveni vienu ceturto daļu no elektrības patēriņa Somijā.
Olkiluoto salā patlaban būvē valstī piekto kodolreaktoru ar 1600 megavatu (MW) lielu jaudu. Te jau darbojas divi reaktori ar 880 MW lielu jaudu katrs, notiek priekšizpētes darbi ceturtā kodolreaktora būvniecībai. Kā uzsver Somijas eksperti – kodolenerģijas nozares attīstīšana nepieciešama konkurētspējīgu elektroenerģijas cenu nodrošināšanai, kas savukārt ietekmē energoietilpīgās un uz eksportu orientētās celulozes, metālapstrādes un ķīmijas rūpniecības nozares. Tāpat zemas elektrības cenas ir nosacījums augsta dzīves līmeņa saglabāšanai valstī.
Somijas sabiedrības attieksme pret kodolenerģiju ir ļoti praktiska – nav jūtams ne atbalsts, ne noliegums jauna AES bloka būvniecībai. Tomēr ar jaunā reaktora būvniecību viss nesokas tik gludi, kā somiem gribētos.
“Sabiedrības attieksme pret atomelektrostaciju būvniecību varētu mainīties, kad tā uzzinās, cik dārgi maksāja būvniecība un iekārtu piegāde. Patlaban neviens nezina, cik maksās jaunajā reaktorā ražotā elektroenerģija. Notiek tiesāšanās arbitrāžā starp darbu pasūtītāju un izpildītāju. Sabiedrība būs guvusi lielu mācību,”
Olkiluoto 3. reaktora būvniecību raksturo Somijā vislielākā laikraksta “Helsingin Sanomat” žurnālists Pāvo Rautio.
Olkiluoto trešajām kodolreaktoram bija jāsāk darboties pirms vairākiem gadiem, tomēr patlaban par kārtējo termiņu ir nosaukts 2015. gads. Kavēšanās iemeslus AES skaidro ar to, ka 20 gadus Rietumeiropā nebūvēja jaunus kodolreaktorus, tāpēc nozare ir zaudējusi darba iemaņas. Somi arī teic, ka būvnieks – Francijas kompānijas “AREVA” un Vācijas “Siemens” konsorcijs – nespēj labi veidot dialogu ar Somijas varas iestādēm. Somijā arī jūtas vīlušies, ka no 60 tautību 3200 darbiniekiem, kas patlaban darbojas Olkiluoto reaktora būvniecībā 50 hektāru lielā būvlaukumā, somi veido vien 25% lielu īpatsvaru.
Svarīgi, ka Olkiluoto AES īpašnieks ir uzņēmums “TVO”, kura īpašnieki ir desmitiem Somijas enerģētikas nozares privātuzņēmumi, kuros ļoti daudzas kapitāla daļas pieder arī pašvaldībām un valstij. Nauda jauna kodolreaktora būvē tiek ieguldīta ar mērķi ražot pašiem sev lētu elektroenerģiju. Cik lēta tā ir patlaban? Pērn Somijas rūpniecības nozares elektroenerģiju pirka par piekto zemāko cenu Eiropā (4,78 sant./kWh, bez nodokļiem). Salīdzinājumam – Latvijas rūpniecības uzņēmumi maksāja 6. augstāko cenu Eiropā – 7,73 sant./kWh.
Mājsaimniecības, kas gada laikā tērēja no 2500 līdz 5000 kWh elektroenerģijas, pērn Somijā maksāja 7,23 sant./kWh, bet Latvijā nedaudz vairāk – vidēji 7,73 sant./kWh.
Olkiluoto AES pārstāvji uzsver ļoti augstos drošības standartus jaunajam reaktoram. Šo nosacījumu apstiprina arī a/s “Latvenergo” padomnieks, bijušā Salaspils kodolreaktora galvenais inženieris Valdis Gavars, kas arī ir ciemojies šajā AES. Viņš uzsver, ka jaunajā reaktorā izmantotā trešās paaudzes reaktora tehnoloģija ir 100 reižu drošāka nekā 2. paaudzes tehnoloģija, kas darbojās Ignalinas AES.
V. Gavara viedoklis par “Latvenergo” piedalīšanos Visaginas AES projektā, kur uzņēmums atbilstoši 20% lielajam ieguldījumam pretendētu uz 270 MW lielu jaudu izmantošanu, ir šāds: “Elektroenerģija ir visgudrākā no visiem enerģijas veidiem, tā nozīmē valsts drošību. Mūsu politiķi jau gadiem ilgi nevar pabeigt diskusiju par atjaunojamajiem energoresursiem (vējš, saule, mazās HES un citi resursi), tomēr tie nekad nenosegs vairāk kā 20% no kopējā elektroenerģijas patēriņa. Netiek pietiekami atbildīgi domāts, kādus enerģijas avotus izmantosim atlikušā 80% lielā patēriņa nosegšanai.” V. Gavars teic, ka Latvija jau patlaban izmanto Sanktpēterburgas AES ražoto elektroenerģiju.
Latvijai patlaban nepietiek aptuveni 300 MW bāzes jaudu. A/s “Latvenergo” attīstības daļas vadītājs Māris Balodis teic, ka ziemā, kad koģenerācijas režīmā darbojas Rīgas termoelektrocentrāles, uzņēmums tirgū ir ļoti konkurētspējīgs. Savukārt vasarā konkurētspēju nodrošinātu Visaginas AES bāzes jaudas.
Uzziņa Atomelektrostacijas pasaulē 2012. gada sākumā 31 valstī darbojās 434 kodolreaktori ar 370 374 MW lielu kopējo jaudu, visvairāk kodolreaktoru bija ASV – 104, Francijā – 58 un Japānā – 51, 31 valstī būvēja 61 kodolreaktoru ar 61 654 MW lielu kopējo jaudu, visvairāk – 26 – kodolreaktorus būvēja Ķīnā, kur patlaban jau darbojas 15 AES, un Krievijā 9, kur patlaban darbojas 33 kodolreaktori. Avots: “World Nuclear Association” |
