Krievija savus tautiešus Latvijā uzkurinās ar īpašām kartēm 44
Krievijas Valsts dome plāno tautiešiem bijušajās NVS valstīs un Baltijā piešķirt īpašas “krievu kartes”, kas viņiem sniegtu virkni privilēģiju, piemēram, iespēju iegūt bezmaksas izglītību kaimiņvalsts augstskolās, saņemt darba atļaujas un transporta atvieglojumus, atsaucoties uz “Russia Today”, vēsta vietējais krievvalodīgo portāls “mixnews.lv”.
Netiek slēpts, ka šīs ieceres mērķis ir apvienot krievus, kuri pēc PSRS sabrukuma palikuši citās valstīs. Ja likumprojekts tiks apstiprināts, “krievu kartes” varētu sākt darboties no 2018. gada 1. janvāra.
“Tā ir palīdzīga roka miljoniem tautiešu, kuri pēc PSRS sabrukuma palikuši ārpus savas dzimtenes robežām. Neskatoties uz smagiem apstākļiem, viņi joprojām ir Krievijas patrioti un uztur senču tradīcijas. “Krievu karte” būs dokuments, kas, kaut arī nedos Krievijas Federācijas pilsonību, tomēr sniegs mūsu tautiešiem virkni tiesību. Viņi varēs mācīties vai strādāt, vai arī iebraukt, nemaksājot par vīzu,” skaidrojis viens no likumprojekta autoriem – Valsts domes deputāts Vladimirs Sisojevs. Viņš arī uzsver, ka šāda “krievu karte” būšot vēl viens solis “krievu pasaules celtniecībā, kas tika sākta Krimā”.
Saskaņā ar likumprojektu par “krievu kartes” īpašniekiem varēs kļūt citu valstu pilsoņi, kuri atbildīs virknei nosacījumu – tostarp nāksies spēt apliecināt tiešu radniecību vai pēctecību ar krievu tautības personu vai PSRS pilsoni, vai arī paši bijuši PSRS pilsoņi. Tāpat obligāta prasība būs krievu valodas pārvaldīšana vismaz pamata līmenī un tas, lai pretendents nebūtu veicis nekādas pretkrieviskas darbības.
Latvijas oficiālās amatpersonas kaimiņvalsts ieceri vērtē piesardzīgi. “Tā sauktais Sisojeva likumprojekts nebūtu nekas ārkārtējs, ja to uzlūko kā nevainīgu diasporas politikas instrumentu. Taču, zinot Krievijas stratēģiskos mērķus – instrumentalizēt postpadomju telpā dzīvojošos krievvalodīgos –, Latvijas politikas veidotājiem ir pamats satraukties.
Ja Krievijas “zaļās kartes” stātos spēkā, tas noteiktā Latvijas krievvalodīgo daļā veicinātu pašizolēšanās un, iespējams, arī radikalizācijas tendences. Turklāt Krievija šādas kartes var izmantot noteiktu ārpolitikas mērķu sasniegšanai. Tiesa, Latvijas sabiedrības rusofonā daļa kļūst aizvien fragmentētāka un ne visiem “zaļās kartes” varētu interesēt, īpaši ja ņem vērā Krievijas klibojošo ekonomiku un starptautisko tēlu,” spriež Latvijas Universitātes (LU) Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieks Mārtiņš Kaprāns (viņš arī kultūras ministres Daces Melbārdes ārštata padomnieks sociālās atmiņas un publiskās vēstures jautājumos).
Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis (NA) gan uzskata, ka īpašam satraukumam nav pamata. “Šādu karšu ieviešana, protams, ir tā sauktās “Krievu pasaules” projekts, bet nedomāju, ka tas būtiski ietekmēs Latvijas mazākumtautību attieksmi pret mūsu valsti. Cilvēkus, kuri jau tagad ir izteikti prokrieviski noskaņoti, šādu karšu ieviešana varētu ielīksmot, bet lojālo iedzīvotāju uzticību Latvijai tas nemazinās,” sprieda deputāts. Viņš arī pieļāva, ka “krievu karšu” iniciatīva vairāk iecerēta kā propagandas signāls tautiešu uzmundrināšanai ārpus Krievijas, nevis reāla palīdzība, jo šāda projekta īstenošana dzīvē būs apgrūtināta. “Pēc pašreizējās redakcijas, šai kartei varētu pieteikties arī es, jo arī savulaik biju PSRS pilsonis,” norādīja parlamentārietis.
