– Ko deva desants mežā? 6
– Radās ļoti interesenti secinājumi, viens no tiem – ka vīrieši ar sievietēm satiekas tikai ēdienreizēs un naktī, jo ir ārkārtīgi daudz jāstrādā un nekāda lielā koķetēšana jau nesanāk. Viņi dara savas, mēs – savas lietas, un diez vai bija iespējams tā vienkārši apsēsties un atpūsties. Cilvēka dzīvi ļoti iespaido daba – ko mēs pilsētā nejūtam gandrīz nemaz. Būtībā mēs tur dzīvojām gandrīz ārā, un tad var just temperatūru, lietu, vēju. Es ļoti labi zināju, kāda ir mēness fāze, ko pilsētā parasti neievēroju, ja nu vienīgi ieskatoties kalendārā. Rodas liela bijāšana pret dabas spēkiem. Mūsdienu cilvēkam liekas, ka viņš ir diezgan visspēcīgs, bet, tur esot, saproti – ne vella! Dzīvošana mežā man visvairāk palīdzēja saprast folkloras tekstus, es it kā saslēdzos ar cilvēku, kas tos ir radījis.
– Senāk, rokdarbus darīdamas, sievietes dziedājušas, jūs arī tā darāt?
– Sava doktora darba vadītājam arheologam profesoram Jurim Urtānam uzšuvu seno tautas tērpu dziedot! Senāk mēs ar māsu diezgan bieži mājās rīkojām folkloras draugu sanākšanas ar dziedāšanu, kad ņēma līdzi arī rokdarbus. Dziedāšana ļoti attīra, var aiziet uz pirti vai kārtīgi izdziedāties – efekts ir līdzvērtīgs.
– Interesanti, ka ikdienā jūsu apģērbā nav nekā no tā, ko pētāt. Kāpēc?
– Nenēsāju tautiskos elementus savā tērpā tāpēc, ka man tāpat ir pietiekami daudz iespēju uzvilkt gan seno, gan etnogrāfisko apģērbu dejošanā, dažādos svētkos un festivālos. Tad man liekas, ka tā ir tīra manta, un es šo tērpu velku.
– Vai rodas kādas īpašas sajūtas ar šādu tērpu mugurā?
– Es jau smejos, ja sanāk kādu tērpu biežāk valkāt, tas vairs neko nerada, tāpēc jāņem nākamais, kas pusgadu skapī nostāvējis, un atkal atnāk svētku sajūta. Daudziem šī sajūta rodas, kad viņi pirmo reizi uzvelk tautas tērpu uz Jāņiem.
– Tāpat kā jebkurš apģērbs arī tautas tērps ir pakļauts modes tendencēm. Kurā brīdī to var ņemt par tīru mantu?
– Tas mani vienmēr ir interesējis vairāk nekā citus pētniekus, arī folklorā es ar to “slimoju”. Man nav vienalga, kuram gadsimtam pieder šī dziesma vai apģērba gabals, tāpēc ar lielu interesi rokos dziļumā un meklēju, kurš apģērbs ar kuru ir valkāts kopā vienā laikā. Daudz kur notiek nobīdes laikā, vistrakāk ir ar Zemgales novadu, kuram tautas tērpā salikti kopā apģērba gabali pat 200 līdz 300 gadu amplitūdā.
– Daudziem vēl atmiņā padomju okupācijas periods, kad tautas tērpu stilizēja. Kā ir tagad?
– Tik traģiski kā 70. gados vairs nav, taču stilizācijas joprojām pastāv. Man visvairāk griežas acīs, ja vīrieši ir bez galvassegām. Tas vispār nav pieļaujams, ja vien viņi nesēž pie galda vai baznīcā, kad cepuri noliek blakus. Vēl viena lieta, ka vīrieši staigā tikai kreklos vai vestēs. Ārā no mājas neviens tikai vestē negāja, noteikti bija jāvelk žaketes tipa īsie vai pusgarie svārki. Tāpēc man ir milzīgs prieks par Valsts prezidentu Vējoni, kurš pilnā tautas tērpā ar cepuri galvā iet gan uz Dziesmu svētku pasākumiem, gan uz “Baltica” festivālu, viņam ir stāja un lepnums – lai citi redz, cik labi tas izskatās!
