Viss, kas jāzina par tautas tradīcijām astronomiskajā pavasarī 0
Kā rakstīts kalendārā, 20. martā plkst. 12.29 sākas pavasaris! Žurnāls “Mājas Viesis” uz sarunu aicinājis Brīvdabas muzeja izglītības un informācijas daļas vadītāju Igoru Ziemeli.
Pavasara saulgrieži ir laiks, kad daba un cilvēki svin gaismas uzvaru pār tumsu. Kā, jūsuprāt, ilgais tumsas periods ietekmējis latviešu raksturu?
Te pat nav runa par latviešiem, norvēģiem vai spāņiem, tumsa ir tumsa – tā nomāc, ja vien tev nav naftas vai daudz vīna – joks, protams. Es gan pazīstu diezgan daudz latviešu, kuri ir priecīgi un jautri. Man personiski ļoti tīkams laiks ir mijkrēslis, kad “ēnas ir garas”, kad ne viss tā lec acīs… Tādēļ mums muzejā ziemā ir pasākums “Gaismas spēles ziemas mijkrēslī”. Tā laikā mēs, izgaismojot mājas, kokus, cīnāmies ar tumsu. Ir redzēti ļoti dažādi tautiešu raksturi, tā ka jābrīnās – tik mazai tautai tik dažādi bērni. Tomēr domāju, ka pavasari, sauli, siltumu, iespēju iziet brīvā dabā netuntuļojoties gaida visi. Ziemā tās rotaļas galvenokārt notika istabās, pustumsā, ļaudis paslēpušies zem maskām. Pavasarī tāds meitietis iziet laukā, nomazgā muti tekošā ūdeni, savelk ziemā saadītos rakstainos cimdus un košās zeķes un lūko pēc brašuļa, kurš augstāk uzšūpos, kurš vairāk skaisto olu kaujās ieguvis, kurš smukāks. Tam tad arī kādu cimdu pāri nebūtu žēl dāvināt un cerēt, ka citos saulgriežos varēs doties “papardes zieda” meklējumos.
Kas ir jūsu pavasara vēstnesis?
Pavasarim ir divi vēstneši – kalendārs pie sienas, kas astronomiski piesaka noteiktu datumu, un otrs vēstnesis – meiteņu īsbruncīši. Vismaz agrāk tie vēstīja – ir sācies! Tagad gan mode, gan sajūtas ir mainījušās. Muzejā pirmais pavasara vēstnesis ir Lielās dienas svinēšana 19. martā, bet 24. martā būs arī “Bezdelīgas” svinības. Tā sauc Ostmalas noliktavu, kas 1697. gadā celta Liepājā, bet 1940. gadā pārvesta uz Brīvdabas muzeju. Nu, ar Eiropas ekonomiskās zonas finanšu instrumenta programmas “Kultūras un dabas mantojuma atjaunošana” palīdzību restaurēta un daļēji tiks atvērta apmeklētājiem – pirmajā stāvā būs pieejama atklātā krājuma ekspozīcija ar restaurētām un konservētām lādēm un skapjiem no visas Latvijas.
Ir reizes, kad pavasara saulgrieži jeb Lielā diena sakrīt ar kristīgajām Lieldienām – kā tādos gadījumos Brīvdabas muzejā svin šos svētkus? Vai ir atsauces arī uz kristīgajiem svētkiem?
Lielajā dienā mēs vairāk rādām tās tradīcijas, kas varētu būt senākas, kuru aizsākums ir, pirms šī “monoteistiskā” reliģija tika atvesta uz Baltijas jūras krastiem. Man šķiet – Lielā diena Brīvdabas muzejā ir tāds kā izjūtu un izzināšanas pasākums, bet Lieldienas – jautrības un svinēšanas laiks. Šis notikums muzejā parasti ir atkarīgs no laika apstākļiem – šogad, cerams, siltā un saulainā laikā. Mēs esam muzejs brīvā dabā – vienmēr pakļauts saulītes tuvumam, tādēļ jau tas šūpošanās rituāls ir svarīgs – jāpalīdz saulei uzšūpoties augstāk, atnākt ātrāk. Tuksnesī saule simbolizē nāvi, pie mums – dzīvību. Uz to tad arī vajadzētu tiekties.
Vai globalizācijas laikmetā Brīvdabas muzejs un rituāli, ko te var iepazīt, īpaši jaunās paaudzes acīs, aizvien vairāk nepārvēršas par interesantu, bet ar realitāti nekādi vairs nesaistītu dekorāciju?
Rituāli ir vajadzīgi, cilvēks grib, lai pasaka priekšā – tagad dari tā vai šitā. Ej tur un skaties te. Ja visi dara kopā, tas vairo drošības sajūtu. Nav jau ikdienā jāstaigā tautastērpā, bet skaistas senās rotas var valkāt arī pie mazās melnās vakarkleitiņas un mauči jūs priecēs un sildīs ikdienā. Jebkuros laikos ir bijis kas muļķīgs un kas labs. Izvētīsim graudus no sēnalām un barosim gan miesu, gan garu!
Vai jau saplānots, kādi darbi Brīvdabas muzejā būs darāmi Lielajā talkā?
Muzejā ir 87 ha liela platība ar meža kāpu teritoriju, kas katru gadu ir jākopj un jātīra. Juglas ezera piekraste arī nav maza, ceļi pēc ziemas rūgst. Tāda īpaša atrakcija varētu būt zaru un krūmu pārstrāde – šķeldošana, un šīs šķeldas uzklāšana uz smilšainajiem ceļiem, lai gadatirgus apmeklētājiem putekļi neaizmiglo acis. Piesakieties gan individuāli, gan kolektīvi – ikviens laipni gaidīts! Tiksimies Brīvdabas muzejā!
Igors Ziemelis:
• Brīvdabas muzeja izglītības un informācijas daļas vadītājs
• Strādā arī par gidu
