Foto – Timurs Subhankulovs

“Lai ar kādi vēji pūš, mēs, latvieši, bijām, esam un būsim,” tā svētdien emocionāli un tautas pašapziņu stiprinoši Dziesmu un deju svētku Tautas tērpu skatē sacīja Lielās balvas ieguvēja – deju kolektīva “Līgo” – vadītājs un viens no Deju svētku virsvadītājiem Jānis Purviņš.

Lasītākie

Kokteilis

Personības TESTS. Kādu iespaidu tu par sevi radi? Šis attēls palīdzēs tev to noskaidrot

“Baidens nolēmis skaisti aiziet no dzīves, paņemot sev līdzi ievērojamu daļu cilvēces.” Medvedevs biedē ar Trešo pasaules karu

TV24

“Laikam par to nevaru stāstīt, bet…” Rajevs atklāj iepriekš nedzirdētu informāciju par Rinkēviča un Trampa telefonsarunu

Lasīt citas ziņas

Pašu lielo balvu “Līgo” saņems pie Brīvības pieminekļa nākamsvētdien, kad notiks Dziesmu un deju svētku gājiens.

Tautastērpu skatē, kas bija veidota kā uzvedums astoņās ainās, kori, dejotāji, folkloras ansambļi un individuālie skates dalībnieki – kopā vairāk nekā 200 cilvēku – izdzīvoja vasaras saulgriežu, mājas darbu, kāzu godu, bērniņa nākšanas pasaulē, pādes dīdīšanas un vēl citas norises. Šā uzveduma pati jaunākā dalībniece bija piecus mēnešus vecā Elīze.

Prieki un “palaidnības”

Tālu ceļu veikuši! Ziemeļkorejas karavīri jau ir Mariupolē un Harkivas apgabalā

VIDEO. Par slepkavību aizdomās turētais mēģina aizbēgt no nopratināšanas telpas, sienā izdauzot caurumu

Sprūds: Uzbrukumā ANO miera uzturēšanas spēku bāzei Libānā Latvijas karavīri nav cietuši

Šoreiz tautastērpu skate noritēja divos posmos – vispirms tās dalībniekiem bija jāatsūta uz Latvijas Nacionālo kultūras centru pieteikums kopā ar fotogrāfiju. Pēc tam žūrija izraudzījās, kurus darbus apskatīt nākamajā kārtā. Projekta vadītāja “Senās klēts” eksperte Ziedīte Muze saka, ne vienmēr pēc fotogrāfijas var skaidri “nolasīt” tērpus, tāpēc nākamreiz tomēr būs jāsāk ar tērpu apskati klātienē. Daļa skaisto tautastērpu valkātāju no attālākiem Kurzemes un Latgales reģioniem izlēma nepiedalīties tieši tāpēc, ka pašiem būtu vajadzējis atgādāt tērpus uz Rīgu vērtēšanai.

Šī Dziesmu un deju svētku Tautas tērpu skate ir ceturtā kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas (pēc 60 gadus ilgā pārrāvuma). Žūrijas priekšsēdētāja, LU Latvijas Vēstures institūta etnoloģijas nodaļas vadītāja vēstures doktore Aija Jansone teic – pirms skates ir noritējis liels mācību process, pētot muzeju u. c. materiālus.

Žūrija secinājusi, ka augusi tautas tērpa valkāšanas kultūra, uzlabojusies tērpa darinājuma kvalitāte un izpratne par tērpu komplektēšanu atbilstoši konkrētajam novadam un vēsturiskajam laika posmam.

A. Jansone gan uzskaita arī virkni biežāk redzēto kļūdu. Piemēram, pastalas valkāja pie darba, nevis goda tērpa. Šis apavs nav nekāds latvieša identitātes rādītājs, bet tikai sociālā statusa liecinieks: ja gribi rādīt, ka esi trūcīgs, tad velc pastalas.

Vēstures doktore uzslavē, ka audējas pratušas noaust skaistus sieviešu brunčus un šuvējas – izšūt kreklus. Viņa ikvienu tautas tērpu darinātāju mudina turēties pie tradīcijām konstrukcijā, materiālos, krāsu salikumos un nesacerēt pašam neko jaunu. Un atcerēties, ka tautas tērps formā, proporcijās materiālā un rotu izvēlē ir latviešu kultūras kods.

“Atradu savus senčus”

Pasaules tautu saimē esam bagāti ar savu valodu, dziesmām, dejām un arī tautas tērpiem. No citām valstīm atbraukušie skatītāji Ķīpsalā steidza nofotografēties kopā ar iznesīgajiem skates dalībniekiem. Viņu vidū – ikšķilieši Zane Āboltiņa un Jānis Lauks no Tīnūžiem. Zane stāsta: “Mēs pirms diviem gadiem izveidojām savu tautas deju kolektīvu “Upe”. Esam no Ikšķiles, kur savulaik Daugavas krastā dzīvoja lībieši. Bet, tā kā vajadzēja 19. gadsimta tērpu, bet 19. gadsimtā lībiešu Ikšķilē vairs nebija, meklējām ierosmes citur. Kurzemes lībiešu tērps mums neder, jo esam pieskaitīti pie Vid­zemes, tad uzzinājām, ka ir arī Vidzemes lībieši.” Tā nu Zanei ir tērps, kāds valkāts Lielupē. Vēl viņa kā ieguvumu min to, ka atradusi savus senčus, jo agrāk zinājusi, ka tie nākuši no Limbažu puses, taču nu atklājusi, ka Āboltiņi ir viena no lielākajām Vidzemes lībiešu dzimtām. “Tagad iznāk, ka savas vecvecvecmāmiņas tērpu esamu atvedusi uz Ikšķili!” priecājas Zane. 


Jelgavas pilsētas pašvaldības iestādes “Kultūra” jauktais koris “Tik un tā” ir skates laureāts, kam tikusi pirmā vieta. Kora diriģents Guntis Galiņš teic, ka kora dziedātājas izvēlējušās vai nu sava dzimtā novada, vai vecāku dzīvesvietas, vai savas tagadējās dzīvesvietas tradicionālo tērpu un katra pati to arī sarūpējusi. Koristes stāsta, ka Hardijai Mercai mugurā Saldus novada Zvārdes pagasta tērps, Lindai Strautai – Lutriņu puses meitas tērpos, Gundegai Brakanskai – Ziemeļkurzemes Lībagu pagasta, Dārtai Galiņai – Krustpils tērps. Visām pērnvasar brunčus ir noaudusi Anta Strauta. Vienā dienā var pagūt noaust metru, bet pašiem pieticīgākajiem brunčiem vajag trīsarpus metrus auduma, saka Anta. Viņai pašai ir Lutriņu pagasta sievas tērps.

Kopumā žūrija vērtēja labākos tērpus sešās nominācijās – koru, deju kolektīvu, folkloras kopu, etnogrāfisko un koklētāju ansambļu, individuālie tautas tērpi. To, cik grūti bija izraudzīties pašus labākos, liecina kaut vai tas, ka dejotāju grupā ir piešķirtas trīs pirmās, trīs otrās un trīs trešās vietas.

JAUTĀJUMS

Viena no “LA” lasītājām TV pārraidē pamanījusi, ka svētdienas vakarā svētku atklāšanas koncertā kultūras ministrei Žanetai Jaunzemei-Grendei bija galvā nevis precētas sievas aube, bet ziedu vainadziņš. Arī koru skatēs bija redzams, ka dažām kundzēm galvās ziedu vainags. Lasītāja vaicā – kā tad ir ar ziedu vainadziņu likšanu, kad jāievēro tradīcija un kad ne? Speciālisti skaidro, ka ziedu vainagus visi var likt tikai Līgo naktī, kad “nepazīstam, kura sieva, kura meita”, bet par kultūras ministres svētdienas vakara galvas rotu Aija Jansone precizē, ka Tautas tērpu skates uzveduma noslēgumā dalībnieki ar lielu prieku meta skatītājiem vaiņagus; viena šī dāvana tika kultūras ministrei. Ž. Jaunzeme-Grende šo skaisto vainagu uzlika galvā un paturēja visu vakaru, un šoreiz tas jāuzlūko kā dāvanas novērtējums, nevis tautas tērpa valkāšanas tradīciju pārkāpums.

Latviešu tautas tērpu skates 
godalgotie laureāti

LIELĀ BALVA

RKTMC “Mazā ģilde” TDA “Līgo”

KORI

1. vieta – Jelgavas pilsētas pašvaldības iestādes “Kultūra” jauktais koris “Tik un tā”

2. vieta – Ogres kultūras centra Ogres skolotāju kamerkoris, Valmieras kultūras centra sieviešu koris “Jumara”, Salacgrīvas novada Liepupes tautas nama jauktais koris “Pernigele”

3. vieta – VISA Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas jauktais koris, Jaunpiebalgas kultūras nama jauktais koris, Krustpils novada sieviešu koris “Luste”

DEJU KOLEKTĪVI

1. vieta – Tukuma pilsētas kultūras nama VPDK “Svīta”,

Dobeles kultūras biedrības VPDK “Dzīpars”, Beverīnas novada Brenguļu pagasta VPDK “Dzieti”

2. vieta – Apes novada Apes pilsētas tautas nama VPDK “Metenis”, senioru deju kopa “Ozolnieki”, Pāvilostas novada Vērgales pagasta kultūras nama VPDK “Vērgalīte”

3. vieta – Ādažu novada kultūrizglītības centra VPDK “Sprigulis”, Tukuma pilsētas kultūras nama deju kolektīvs “Vidums”, Skrīveru kultūras centra VPDK “Dzēse”

FOLKLORAS KOPAS, ETNOGRĀFISKIE un 
KOKLĒTĀJU ANSAMBĻI

1. vieta – kultūras pils “Ziemeļblāzma” koklētāju ansamblis “Pūt, vējiņi”

2. vieta – biedrības “Kursas vārti” folkloras kopa “Medainis”

PAŠDARINĀTIE TAUTAS TĒRPI

1. vieta – Dagnija Pārupe, Una Dževečka, Māra Eglīte

2. vieta – Vija Liepa, Elita Gailīte-Grauduma, Dagnija Kupče

3. vieta – Iveta Gabrāne, Vēsma Bērziņa, Ruta Legzdiņa

NOKOMPLEKTĒTIE TAUTAS TĒRPI

1. vieta – Sabīne Petra, Sandijs Kūlainis

2. vieta – Silga Čerpinska, Aija Spridzāne

3. vieta – Ērika Leimane ar Justīni, Rukšānu ģimene, Vizuļu ģimene

UZŅĒMĒJU, TAUTAS LIETIŠĶĀS MĀKSLAS STUDIJU, 
AMATNIEKU BIEDRĪBU TAUTAS TĒRPI

1. vieta – tautas tērpu centrs “Senā klēts”, aušanas darbnīca “Vēverīšas”, TLMS “Ērgļi”

2. vieta – TLMS “Dardedze”

3. vieta – Madara Briede, Uģis Drava, Ausma Spalviņa, Dagnija Pārupe, Agrita Krieviņa, TLMS “Dardedze”

ĪPAŠA ATZINĪBA

Alūksnes pilsētas kultūras nama deju kopa “Jukums”