Sandra Vensko: Tautas modinātavas 0
Latvijas kultūra nemaz nespētu funkcionēt bez mūzikas, mākslas, dejas, literatūras un dainām. Tik biezā slānī šovasar kultūras dzīve – tik krāšņi notikumi, kas, cits citā atbalsojoties, ievibrē un sāk skanēt kultūras ministra Naura Puntuļa balsī.
Ja kultūras ministrs būtu literāts, vai Latvija tikpat spēcīgi skanētu literatūras apritē pasaulē, kā tā skan mūzikā? Visticamāk, tas būtu cits formāts, bet būtu, literāti ir spēcīgi iekļāvušies valsts vēstures pētīšanā un pagātnes reanimēšanā. Atdodot pienākošos godu rakstniekiem, laiks lēnītēm sakārto un izlīdzina tik sāpīgi pārrauto, iznīcināto un pazemoto rakstnieku, dzejnieku, arī mūziķu likteņus. Kaut kad tīrs un kara nesagandēts valsts pamats atkal būs izcelts saulītē, mirušo sejas nomazgātas un dvēseles iesaiņotas jaunos autiņos.
Vasara spilgti izceļas ar krāsainību koncertzālēs, uz brīvdabas estrādēm, mazām, jaukām skatuvītēm pilsētas svētkos. Skanošā Latvija atgādina bišu zumēšanu, kad jāgatavojas medus ievākumam.
Kāpēc šī liriskā atkāpe? Tādēļ, ka daudzu mūzikas baudītāju vidū nav tikai ļaudis ar Latvijas laimes asarām acīs. Manifestācijas, forumi, viss labais, protams, spēj saliedēt cilvēkus, taču mūzika un teksts ietekmē visjaudīgāk. Ne gara laika pēc simtiem un tūkstošiem koristu uzgavilē virsdiriģentam Dziesmu svētku tribīnē un skatītāji aplausos pauž sajūsmu lieliskiem mūziķiem kamerzālē vai operas solistiem uz skatuves.
Koncerti un kultūras pasākumi vasaras pilnbriedā ir pašapziņas modināšana un vērienīgie koncertzāļu projekti – modinātavas, kur mākslinieki spēj veidot saprašanās tiltu starp tautām. Nav augstā vai zemā kultūra, ir labs kultūras produkts un labs menedžments.
Spēcīgi kultūras centri Latvijā ir tā stabilā vide, kur radošums un mākslas cildināšana iegūst reālu saturu un jēgu.
Pamazām veco mantojumu pārklāj mūsdienīga arhitektūra, novadi un reģioni lepojas ar koncertzālēm un kultūras centriem. Nostiprinās sakņu izjūta, savs kultūras menedžments, valsts finansējums, profesionāli mūziķi un to atalgojums.
Kamēr par jaunās koncertzāles sirdspukstiem galvaspilsētā spriež un diskutē, Ventspils papildinājusi savu kultūrvidi ar lielisku ēku – koncertzāli “Latvija”.
Liepāja savu koncertzāli “Lielais dzintars” uzbūvēja vietā, kur padomju laikā slējās kinoteātris, tagad bez lielākā Latvijas vizuālā dzintara pilsēta vairs nav iedomājama. Rīgas kultūrā ieaugusī publika ceļo līdz Liepājai, Rēzeknei, Valmierai, Cēsīm, Ventspilij, Daugavpilij. Publika veido vidi, un garīgi šis process attīra, atstājot brīvu telpu 21. gs. kultūrtelpai.
Lai arī Latvija ir izkaisījusies visur un pa kripatiņai caur kultūru dzīvotspējīga visos kontinentos, diasporas tautieši dzīvo savu dzīvi un caur kultūru cildina Latviju. Šī tautas daļa varbūt pat neaizdomājas par veco mantojumu, kas joprojām uzpulē atmiņas par lielo, vienoto tautu draudzību padomju gaumē. To, šķiet, apzināti nedara arī estrādes zvaigznes, kas muzicē Jūrmalā. Faktiski par radošiem cilvēkiem nevajadzētu strīdēties, iekams neiesaistās politiķi un neuzsāk strīdu par personībām, kuras ielaist vai neielaist koncertēt Latvijā.
Tas, kā valstī uzturēt mieru un kārtību, tiešām vispirms ir politiķu kompetence. Bet var arī smalki manipulēt – galu galā, cik var runāt par okupāciju pirms daudzdaudziem gadiem, ja nekas slikts līdz šim ar valsts neatkarību nav noticis. Labi, ka nenotiek.
Ja vien politiķi spētu paskaidrot, kāpēc daži savējie pavisam nevainīgi un ar smaidiņu lūpu kaktiņos smīkņā, kad raisās ķildas par kādas personas nelojalitāti un aizliegumu konkrētām personām iebraukt valstī.
Saglabāt vasarīgi labo noskaņojumu un ticēt savas valsts izaugsmei nav salīdzināms ar naivu smilšu kūku cepšanu liedagā. Vecos laikus aizmirstot, ir jāpatur prātā, ka 23. augusts nekad nav aiz kalniem un diaspora ir daļa no Latvijas pamata drumstalas. Starp izciliem un garīgi augšupceļošiem stāstiem mūzikā vienmēr spīdēs arī pagātnes kultūra un bažas par nākotni – par mierīgo, ārēji tik piepildīto dzīvi savā zemē.
Lieliskās koncertzāles, festivāls “Positivus”, Raimonda Tigula oratorija “Jūras grāmata” (teksta autore Nora Ikstena)… Jā, visu šo un vēl daudzu citu māksliniecisko labumu dēļ politiķiem ir vērts domāt arī par smalcītiņo hibrīdkara darvas karotīti Jūrmalā, Laimas Vaikules festivālā, kas ieleksēja ķīviņus politiķu mutēs.
