Tautas griba pret varas dūri. Baltkrievi prasa jaunu, godīgu vēlēšanu rīkošanu 2
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Baltkrievijā jau otro nedēļu turpinās nevardarbīgi protesti, simtiem tūkstošu cilvēku pieprasot līdzšinējā prezidenta Aleksandra Lukašenko atkāpšanos un jaunu, godīgu vēlēšanu rīkošanu.
Vara baidās no tautas
Vērienīgākās manifestācijas pret Lukašenko režīmu notika divās svētdienās pēc 9. augusta vēlēšanām, kurās Baltkrievijas vadonis kārtējo reizi tika pasludināts par uzvarētāju. 23. augustā tūkstošiem demokrātijas aizstāvju kārtējo reizi pulcējās Minskas centrā demonstrācijā “Jaunās Baltkrievijas gājiens”, kas sākās Neatkarības laukumā pie Valdības nama.
Viņiem tuvojoties Neatkarības pilij, kur atrodas Lukašenko darba rezidence, tālāko ceļu pa Uzvarētāju prospektu un piekļuvi Neatkarības pilij nobloķēja omonieši, kas aplenca arī Valsts karoga laukumu.
Pie Neatkarības pils atradās arī vairāki bruņutransportieri. Gājiena dalībnieki apstājās vairākus desmitus metru no omoniešu ķēdes un skandēja saukļus pret Lukašenko režīmu.
Pēc tam viņi devās atpakaļ uz Uzvaras laukumu. Sestdien Lukašenko paziņoja, ka dod protestētājiem divas dienas, lai apdomātos, bet pēc tam varasiestāžu reakcija uz protesta akcijām būšot stingra.
Diktators bija ieradies savā rezidencē ar helikopteru, tērpies armijas uniformā ar bruņuvesti un triecienšauteni rokā, un brīdināja, ka ir devis armijai pavēli būt kaujas gatavībā, lai aizstāvētu valsts teritoriālo vienotību.
Redzot, ka masu protesti pieņemas spēkā, un jūtot, ka pēc ceturtdaļgadsimta valdīšanas vara sāk izslīdēt no viņa rokām, Lukašenko ir apsēsts ar ārējo ienaidnieku meklēšanu.
Baltkrievijas autoritārā prezidenta Aleksandra Lukašenko demonstratīvā ierašanās savā rezidencē ar Kalašņikova automātu liecina, ka viņš ir nobijies un ka galu galā masu protesta akcijas piespiedīs režīmu piekrist dialogam, vakar paziņoja opozīcijas izveidotās Koordinācijas padomes prezidija locekle Marija Koļesņikova.
“Uzskatu, ka šī reakcija ir ļoti zīmīga. Acīmredzams, ka vara ļoti baidās no savas tautas un vairākuma viedokļa. Pienāks brīdis, kad viņiem vajadzēs samierināties un piekrist dialogam ar savu tautu. Mēs gatavojam visus instrumentus, lai šo vairākuma gribu varētu sadzirdēt,” preses konferencē Minskā sacīja Koļesņikova.
Viņa uzvēra, ka tas, ka protestiem nav līderu, tos tikai pastiprina.
“Šo protestu decentralizācija un līdera neesamība dod tiem bezgalīgas iespējas izplatīties pa horizontāli un vertikāli lielās un mazās pilsētās un ciemos,” teica Koordinācijas padomes prezidija locekle.
Apliecina atbalstu Baltkrievijas tautai
Lietuvā nedēļas nogalē aptuveni 50 000 cilvēku vēsturiskā “Baltijas ceļa” 31. gadadienā pulcējās akcijā “Brīvības ceļš”, izveidojot dzīvo ķēdi no Viļņas līdz Baltkrievijas robežai, tādējādi apliecinot atbalstu kaimiņvalsts pilsoniskajai sabiedrībai, kas šobrīd cīnās par brīvību un demokrātiju.
No Lietuvas galvaspilsētas Katedrāles laukuma līdz Medininku kontrolpunktam pie Baltkrievijas robežas 32 kilometru garumā cits citam līdzās nostājās cilvēki, no kuriem daudzi bija ģērbti baltā, turēja rokās Lietuvas un Baltkrievijas nacionālos baltsarkanbaltos karogus, baltas vai sarkanas gladiolas. Akciju organizēja interneta televīzijas kanāls “Laisves TV”.
Pēc tā komunikāciju menedžeres Živiles Tiškevičūtes teiktā, dalībai akcijā bija reģistrējušies 49 000 cilvēku, taču organizatori uzskata, ka dalībnieku bijis vairāk.
“Brīvības ceļā” piedalījās Lietuvas prezidents Gitans Nausēda, viņa priekšteči amatā Daļa Grībauskaite un Valds Adamkus, Seima priekšsēdētājs Viktors Pranckietis, Lietuvas valdības ministri, Seima deputāti, pašvaldību vadītāji.
Eiropas Savienības ārlietu ministriem 27. un 28. augustā paredzēta neformāla tikšanās Berlīnē, kuras laikā iecerēts apspriest notiekošo Baltkrievijā un iespējamās ES sankcijas.
Kā ziņo aģentūra LETA, Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs informējis, ka Eiropas politiķi panākuši vienošanos par sankciju gatavošanas procesu.
Ministrs pauda viedokli, ka ir nepieciešama stingra un skaidra ES reakcija uz situāciju, kāda pēc prezidenta vēlēšanām izveidojusies Baltkrievijā, un atkārtoti uzsvēra, ka Baltkrievijas varasiestādēm jāveicina iekšējais politiskais dialogs.
Eiropas ārlietu ministri 14. augustā tika apsprieduši Aleksandra Lukašenko kā Baltkrievijas prezidenta leģitimitāti. Kā prognozēja Rinkēvičs, par šo jautājumu vēl tiks spriests, jo jārēķinās, ka tam sekos zināmas konsekvences.
Runājot par sankcijām, kādas varētu piemērot Baltkrievijas amatpersonām, Rinkēvičs norādīja, ka tas ir iebraukšanas aizliegums, kā arī kontu iesaldēšana.
14. augusta apspriedē vispārējais viedoklis bijis, ka nedrīkst piemērot tādas sankcijas, kas var pasliktināt Baltkrievijas tautas likteni, sacīja ministrs.
