Tautas dopings un izdukurētais Savickis 4
Tuļķība, planšetvecāki, tvitāts, pārtrampot, komisārs Breksits – tie ir daži no aizgājušajā gadā tautas rosinātajiem jaunvārdiem. Priekšlikumus gada vārda, nevārda un spārnotā teiciena kategorijās jau 14. gadu izvērtējuši Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopas (LVAK) un Latvijas Rakstnieku savienības eksperti, kuriem, lemjot par spilgtāko 2016. gada vārdu un spārnoto teicienu, bijusi visai liela vienprātība. Kategorijā gada vārds titulēts vārds “jaunuzņēmums”, ar ko aizstāts anglicisms “stārtaps”, bet nevārda tituls piešķirts vārdam “ekselence” (ar nozīmi izcilība kopā ar vārdiem “balva”, “centrs” u. tml.).
Par pagājušā gada spārnoto teicienu izvēlēts boksera Maira Brieža izteikums: “Mans dopings ir mana tauta.” Galvenie konkurenti šim teicienam bijuši “Savickis ir izdukurēts”, “Piemineklis nomocītajam kredītņēmējam” un “Kapu tramvajs”. Centrālais kritērijs, žūrijai izvēloties gada spārnoto teicienu, esot tas, cik ļoti tas spēj “lidot”, bet gada vārdu – cik ļoti tas spēs iedzīvoties valodā, saka valodniece, sociolingviste un žūrijas pārstāve Vineta Poriņa. Viņa novērojusi, ka valodā aizvien vairāk izmanto svešvārdus un svešvalodu izteicienus, turklāt latviešiem, kā to liecina pētījums par valodas izvēli Latvijā, esot visai vājas lingvistiskās robežas – latvieši sarunās bieži pāriet uz krievu valodu. Lai gan starp saņemtajiem priekšlikumiem vienlīdz daudz kā anglicismu, tā rusismu, pirmie no tiem valodā esot pamanāmāki nekā otrie. “Piemēram, “stārtaps” ir pamanāmāks nekā “da labi” vai “Labi, davaj čau!”. Pašlaik sabiedrības divvalodība kļūst arvien intensīvāka, līdz ar ko latvieši tik ļoti vairs nespēj identificēt krieviskos vārdus, kas iekļāvušies latviešu valodā,” skaidro V. Poriņa.
Konkurss parāda aktualitātes ne vien valodā, bet arī politiskajā dzīvē, un par to liecina arī iesūtītie nevārdi, jaunvārdi un spārnotie teicieni. Pērn ļoti populāra tēma bijusi Skanstes tramvaja līnija, kas krāšņi atainojas iesūtītajos apzīmējumos: kapu/ melu/ miljonāru/ Skanstes apzeltīšanas/ miljonāru peļņas vairošanas tramvajs, “Meliem īsas sliedes”. Bet skandalozajiem remontdarbiem Krišjāņa Barona ielā par godu radies jaunvārds “bruģisms”, kas nodēvēts par Barona ielas “mākslas virzienu”, bet patiesībā raksturo neizdarību un korupciju.
Kategorija, kurā vēl netiek piešķirti tituli, bet kurā saņemti daudzi piemēri, ir samudžinājumi jeb savārstījumi. Vairākums no tiem konstatēti tieši plašsaziņas līdzekļos izteiktajos un rakstītajos teikumos. Daži no spilgtākajiem: “Aizvadītajā diennaktī Kurzemē kādas kopīgas iedzeršanas laikā suns sakodis trīs cilvēkus”, “Pareizi rūpējoties par savu dzīvnieku, trusis var nodzīvot līdz pat 10 gadu vecumam”, “Tas būtu neprāts – neizmantot šo iespēju neaizņemties, lai nebūtu iespējas neatdot aizņēmumu.”
Galvenā doma akcijai, kas notiek jau 14. gadu, ir pievērst cilvēku uzmanību latviešu valodas kvalitātei un stiprināt valodas kvalitāti, vienlaikus stiprinot latviešu lingvistiskās robežas. “Ar valodu ir kā ar gaisu, ko elpojam. Mēs no gaisa esam atkarīgi, bet varam kaut ko darīt tā kvalitātes labā, tostarp sajust un vienoties par dažādām smakām un aromiem,” saka Latvijas Rakstnieku savienības pārstāve Ieva Kolmane.
Pērn saņemto priekšlikumu skaits tuvojas tūkstotim. Iesniegto nevārdu bijis teju divtik vairāk nekā vārdu. Gadu no gada pieaugošā aktivitāte, iesūtot daudzos priekšlikumus gan ar pozitīvajiem, gan negatīvajiem valodas piemēriem, kā arī jauniem ierosinājumiem, liecinot, ka cilvēki vairāk ieklausās gan pašu, gan apkārtējo teiktajā un pievērš uzmanību rakstītajam. “Šī akcija pierāda, ka cilvēkiem ir interese par valodu. Viņi kļūst uzmanīgāki pret valodu, bet vienlaikus ar to rotaļājas, piemēram, radot pašu un atsūtot arī savu bērnu, mazbērnu izdomātus vārdus,” stāsta sociolingviste Poriņa.
Žūrija jau saņēmusi arī pirmos divus priekšlikumus šā gada vārdam un teicienam: “Trampisms” un “Esmu atvērta jebkam”.
