Egils Līcītis: “Saskaņai” neizdevās tikt latviešiem par sirdsdraudzeni 2
Esam ievēlējuši kārtējo Latvijas tautas avangardu – 13. Saeimu. Viņsestdien cilvēku domas bija ļoti izklīdušas, un politiskajiem spēkiem – kā nu kurējiem gājis. Pēc lielām lūgšanām, lai debesu tētiņš palīdz vēl četrus gadus palikt par tautas priekšstāvjiem, itin kā varas partijas dzer rūgto, ka trīs koalīcijas ragi tikuši pa vienam nolauzti, bet arī jaunuzņēmumiem ne summāri, ne atsevišķi nav dots tik daudz balsu, lai uzņemtos varas monopolu.
Nav mandāta, lai zibeņa ātrumā beigtos Kučinska valstība un sāktos Gobzeme.
Kam daži sīki prieki kā Mamikinam, kurš izcīnījis valsts stipendiju pretvalstiskas partijas finansējumam, kam vienas bēdas. “Saskaņai” galīgi neizdevās tikt latviešiem par sirdsdraudzeni. Par petaku nopirktos, Ušakova branžā savaņģētos 1. numurus slāvu elektorāts pamatīgi svītroja, un katrs duraks saprata, ka par Eiropas sociāldemokrātu brālēniem pārģērbusies “Neosaskaņa” īstenībā ir leitnanta Šmita dēli, proti, viltvārži. Nu, un arī startējušās pundurpartijas saņēmušas nulle komā balsu no vājprātīgo un pārmācības namiem.
Gudri vīri pēc vēlēšanām komentēja, ka iezīmējas vecās politiskās elites aiziešana un pārmaiņas. Latvieši grib modernizētāku, eiropeiskāku valdīšanas stilu, izbrāķējot kolhoznieku estētikā balstīto, kur neapmierinātiem sociāliem slāņiem izdalīja pa miltu kulītei, meklēja šprotu eksporta noieta tirgu austrumpusē, saprata un piedeva savējiem.
Otrkārt, vēlētāji deva priekšroku spēkiem, kas dievojās nodrošināt godīgāku pārvaldi, nevis tiem, kas tiesiskuma terminu lietoja tik uzmanīgi kā velns krustu. Likās, mākoņi nesavelkas, vētras sabangoti ūdeņi neskar varas partiju ZZS, kur lēni, bet prasmīgi sausnējais Kučinskis vada valdības laivu, taču, izrādās, “Rīdzenes” sarunu publikācijas, sekojošie notikumi tomēr atstājuši iespaidu.
Ignorance pret sabiedrības satraukumu par valsts nozagšanu maksāja amatus Kučinskim un Brigmanim, mērkaķošanās oligarhu lietas izmeklēšanas komisijā noveda pie Sudrabas ambīciju sagrāves, savukārt “Vienotības” Judinu apzīmogoja kā taisnības cīnītāju un samērā negaidīti ieveda vēlreiz Saeimā. Tauta visu redzēja, fiksēja, iekšā vārījās. Valdībai kantis rīvēja, ka pat amerikāņi brauca, teica – lūdzu, profesionāli izmeklējiet, tiesājiet, metiet aiz restēm blēžus, krāpniekus, jums taču likumi ir sarakstīti! Nesargājiet varai pietuvinātos spekulantus! Bet tam sekoja ļoti vāja atbildīgo personu reakcija un maz uzlabojumu. Tautai atkal iekšā vārījās.
Ja vecā elite esot pasūtīta vienu māju tālāk, gribētos, lai reizē ar jauno ierodas jauna politiskā morāle, kultūra.
Tā taisnība, ka balsotāji sacījuši nē un divreiz nē iepriekšējai sistēmai ar sponsoru ietekmes netīrībām un pārējiem netikumiem, bet kas gavilē par vecā komunista Brigmaņtēva pārvietošanu no Saeimas uz muzeju, man jāatzīmē, ka pazinu ilggadējo ZZS pulkvedi Augustu kā cilvēciski ļoti godprātīgu vīru. Nav pārliecības, ka ar slaiku pātagu izdzīto vietā ieradīsies daudzi krietnāki, ētiskāki eksemplāri, par kuru labo slavu un nesaistību ar naudasmaisiem jau iepriekš izlaistas valodas.
Ka taisni no jauniem politiķiem redzēsim, kas tas par zvēru – valstiska domāšana. Pirmsvēlēšanu debatēs visi drebējām nāves bailēs pie televizoriem, kad viens kungs bieži vien otram kungam labprāt būtu nazi krūtīs iegrūdis līdz spalam tikai par to, ka otrējais izsacīja aizdomas, ka konkurentu partija nāk no sātana darbības novada. Arī no premjera amata kandidātiem nāca ārā tādas gudrības, par kurām dabū palasīties tikai Konversācijas vārdnīcā.
Jauno un veco viedokļi sakrita vien tai punktā, ka oponentam ir greizi uzskati un nav vairāk prāta kā runātāja kājas mazajā pirkstiņā. Pēc vēlēšanām niknie strīdnieki tīri tā kā draugi, bet laikam gan ziepju fabrikām būs bijis liels produkcijas noiets, Saeimā startētājiem atmazgājoties no iepriekš teiktā.
Tagad ir uztraukumi, kā jaunievēlētajiem salabt, uztaisīt valdību, ka labāku nemaz nevar vēlēties. Cilvēkiem ir šaubas, vai Saeimu, kuru domājam par lietišķu sapulci, kur tukšu vis nerunā, nepataisīs par nerra uz tirgus plača izrādi. Manis pēc kaut Saeimā ieved lāci ar ausīm, bet, kas taisās būt par pajiniekiem koalīcijā, lai ņem vērā, ka nobalsojusī tauta arī gribētu ieguldīt drošās, daudzsološās akcijās, nevis, kā saka, ar jaunu valdību palikt pavisam bez biksēm. Vēlēšanās politiķi pamatīgāk iepazinušies ar jauno laiku modi un cilvēku prasībām, tostarp pretenziju, lai notiktu pēc iespējas publiska pēcvēlēšanu debate par valdošās koalīcijas sastāvu un atklātām pārrunām, kas uz priekšu darāms labāk un labāk.
