Henriks Danusēvičs: Tauta slīcina bēdas alkoholā 13
Viedokļa autors ir Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs
Saeimas deputāts Imants Parādnieks ierosinājis padomāt par kārtību, kas pircējiem liktu par alkoholu un cigaretēm maksāt tikai ar karti, nevis skaidrā naudā. Tādējādi viņš iecerējis mazināt ēnu ekonomiku. Akcīzes nodokļa palielināšanas dēļ alkohols Latvijā ar katru gadu kļūst arvien dārgāks, bet Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs uzsver, ka alkoholisma problēmu nevar atrisināt tikai ar grādīgo dzērienu sadārdzināšanu.
Esmu pārliecināts, ka ir pieejamas arī citas metodes, kā cīnīties gan pret alkoholismu, gan pret ēnu ekonomiku. Alkohola lietošana saprātīgā daudzumā vispār nav nekas tāds, ko vajadzētu apkarot. Piemēram, daudzās Eiropas valstīs ir ļoti attīstītas vīna baudīšanas tradīcijas, kas ir daļa no iedzīvotāju ikdienas un nekaitē viņu veselībai. Tāpat arī nav nekāds grēks svētku reizē iemalkot kādu glāzi šampanieša vai konjaka.
Banku lobijs
Cita lieta ir pārmērīga alkohola lietošana, kas nekādā ziņā nav atbalstāma, bet alkoholismam ir savi iemesli, kas mūsu politiķiem noteikti ir zināmi. Tas jāskata kontekstā ar mūsu sabiedrības vispārējo labklājības līmeni, jo trešdaļa cilvēku dzīvo zem nabadzības sliekšņa. Un šajā sabiedrības daļā ir gana daudz cilvēku, kas lieto alkoholu, lai aizmirstos un nebūtu jādomā, cik slikti viņi dzīvo. Alkoholā daudzi mēģina noslīcināt savas dzīves problēmas.
Saeimas deputāts Parādnieks ir izteicis arī gana daudz labu priekšlikumu, piemēram, par atbalstu daudzbērnu ģimenēm, nosakot dažādus atvieglojumus un samazinot nodokļu nastu. Domāju, ka vairāk būtu jādara tieši šajā virzienā: jāsamazina nodokļu slogs, lai cilvēku rīcībā paliktu vairāk naudas un augtu viņu labklājības līmenis. Tas arī palīdzētu cīnīties pret ēnu ekonomiku, jo šobrīd darbaspēks joprojām tiek aplikts ar pārāk augstiem nodokļiem. Taču šis konkrētais priekšlikums drīzāk ir banku lobija interesēs, jo iespēja norēķināties tikai ar bankas karti nozīmē papildu izmaksas, kas gulsies uz pircēju pleciem. Protams, ka bankām tas nodrošinās vēl lielāku peļņu. Un mēs redzam, ka Latvijas banku sektors pārsvarā ir nonācis ārzemnieku rokās, jo vietējās bankas ir “veiksmīgi” apcirptas.
Parādnieku problēmas
Jāņem vērā, ka Latvijā ir diezgan daudz cilvēku, kuriem nemaz nav maksājumu kartes, tādēļ šādu ierobežojumu noteikšanas gadījumā viņiem būs liegta iespēja iegādāties vēlamās preces. Ja prece ir legāla, tad nav nekāda pamata ierobežot tās pārdošanu cilvēkiem, kam ir visas tiesības pirkt un lietot šīs preces.
Zinu, ka Zviedrija ir izvirzījusi mērķi vispār atteikties no skaidras naudas un pāriet tikai uz bezskaidras naudas norēķiniem. Zviedrija ir bagāta valsts, un zviedri acīmredzot var atļauties maksāt bankām iespaidīgas summas par karšu apkalpošanu. Latvijā cilvēki nav tik turīgi, lai piespiedu kārtā maksātu par pakalpojumu, kas viņiem varbūt nemaz nav vajadzīgs. Bankas konta atvēršana un norēķinu kartes izmantošana ir maksas pakalpojums, kas cilvēkiem nozīmē arī vērā ņemamus izdevumus. Turklāt nedrīkst aizmirst, ka Latvijā ir vismaz ceturtdaļmiljons cilvēku, kuriem nemaz nav iespējas pilnvērtīgi lietot banku kartes, jo pret viņiem ir uzsākts parādu piedziņas process un viņi ir nokļuvuši parādnieku sarakstos. Tāpat jādomā arī par ārzemju tūristiem, kas pēc ierašanās Latvijā bieži vien izvēlas samainīt valūtu un par pirkumiem norēķināties skaidrā naudā, nevis ar karti.
Lielveikalos varam redzēt, ka daudzi cilvēki nevēlas par pirkumiem maksāt ar karti, tādēļ neizmanto pašapkalpošanās kases. Lai arī man ir maksājumu karte, tomēr es labāk maksāju kasē, kur varu komunicēt ar dzīvu kasieri, nevis pašapkalpošanās automātu.
Lētāk nekā pie kaimiņiem
Valsts plāno savu nodokļu politiku, un tas, ka ar akcīzes nodokļa palīdzību tā mēģina palielināt budžeta ieņēmumus, nav nekas nepareizs. Alkohols ir viena no precēm, kas tradicionāli tiek aplikta ar akcīzes nodokli tāpat kā degviela un tabakas izstrādājumi. Mēs pie tā esam pieraduši, un nevienam pret to nav īpašu iebildumu. Alkohola akcīzes nodokļi pašlaik ir samērīgi, un nevarētu teikt, ka ar tiem tiktu veicināta nelegālā tirdzniecība. Cita lieta ir ar cigaretēm, jo austrumu kaimiņvalstīs šo produkciju iespējams nopirkt daudz lētāk, kas rada kārdinājumu iesaistīties kontrabandā vai atvērt nelegālās ražotnes.
Akcīzes nodokļu palielināšana ir visā Eiropā vērojama tendence, un jāsaka, ka Latvijā šis pieaugums bijis salīdzinoši mērens. Tas, ka cilvēki dodas iepirkties uz valstīm, kur ir zemākas cenas, nav nekāds brīnums, arī daudzi latvieši ir iecienījuši iepirkšanās braucienus uz Poliju, kur pārtika ir ievērojami lētāka. Mums būtu jāraugās, lai nodokļi Latvijā arī turpmāk būtu zemāki nekā kaimiņvalstīs, jo tad kaimiņi brauks iepirkties pie mums, nevis mūsu cilvēki dosies tērēt savu naudu uz citām valstīm.
