Taustiņu lidojums. Ilze Šarkovska-Liepiņa recenzē aktuālos mūzikas ierakstus 0
Ilze Šarkovska-Liepiņa, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”
Pianists Daumants Liepiņš, būdams vēl gana jauns, Latvijā un ārpus tās jau ir labi pazīstams. Vismaz no brīža, kad pianists 2017. gadā ieguva Lielo mūzikas balvu kā Gada jaunais mākslinieks.
Daumanta Liepiņa radošās darbības kontā krājušās uzvaras nozīmīgos starptautiskos konkursos, cildinājumi un topu virsotnes prestižos mūzikas izdevumos (piemēram, žurnālā “Pianist”, kur viņš ierindots saraksta augšgalā kā “pianists, kurš jādzird”).
Jaunākais no viņa starptautiskajiem sasniegumiem ir rezidējošā mākslinieka statuss Briselē, Karalienes Elizabetes mūzikas kapelā 2021. gadā.
Daumanta Liepiņa mākslinieciskais spožums novērtējams arī viņa debijas albumā, kurā iekļauti laika un stilu ziņā itin kā nesavienojami komponisti – Sergejs Rahmaņinovs un Imants Zemzaris.
Plašās līnijās domājošs lielās virtuozitātes gigants, bet viņam līdzās – kameriska smalkuma un stilistisku alūziju kolorists, pirmais latviešu minimālisma pārstāvis. Abus komponistus šķir gandrīz gadsimtu ilga laikšķirtne.
Bet vieno Daumanta Liepiņa spēja sakausēt gandrīz nesavienojamo, aizsniegt galējās robežas, tikt līdz mūzikas teksta dziļākajai būtībai, uzrunāt klausītāju pārliecinoši, šķietami viegli rīkojoties ar skaņveidi un formas līnijām. Albuma pamatā ir vairākas metaforas: ūdeņi, kaijas tēls, dziļākas atsauces uz Antona Čehova daiļradi un sudraba laikmeta vērtībām.
To lokā iekļaujas gan Imanta Zemzara Trešā sonāte “Kaija” (kas nebūt vairs nav minimālistiska), Rahmaņinova Otrā sonāte un “Etīde glezna” op. 39/2. Var strīdēties par interpretāciju niansēm, taču tas ir izcils un ļoti individuāls sniegums. Ar nacionālās izdevniecība “Skani” rūpēm šis albums jau ir plaši pieejams starptautiskai auditorijai, saņemot spožas atsauksmes.
Gluži citādā pasaulē ieved 2017. gadā Rīgā dibinātās džeza un improvizētās mūzikas izdevniecības “Jersika Records” klajā laistā vinila skaņuplate “Codex Faenza” ar senās mūzikas interpretes Ilzes Bertrānas ieskaņojumiem.
Albuma pamatā ir viens no ļoti retajiem un senākajiem nošu krājumiem, kas domāts taustiņinstrumentiem un uzglabāts itāļu pilsētā Faencā. Kodekss ietver populāru 14. gadsimta komponistu 15. gadsimtā veidotus pārlikumus un apdares.
No tām Ilze Bertrāna atlasījusi vien nelielu daļu. Šīs kompozīcijas tiek atskaņotas uz Latvijā, Kaspara Putriņa darbnīcā tapuša rekonstruēta senā instrumenta – klavicimbalas jeb viduslaiku klavesīna.
Par spēļurīka rekonstrukcijas pamatu kalpojis sens traktāts – 15. gadsimta astronoma, ārsta, mehāniķa Arno de Cvolles apraksts un tehniskie zīmējumi.
Ilze Bertrāna teikusi, ka šā albuma simbols varētu būt naktstaurenis, jo instrumentam dotais vārds – Naktstaurenis – cēlies no klavicimbalas rotājuma – nakts lidoņu riņķojoša spieta. Instrumenta specifiskais dzeldīgais skanējums, mūzikas materiāla – gan garīgu, gan laicīgu kompozīciju – ļoti īpatnā skaņkārtiskā atmosfēra ieved klausītājus gadsimtiem senā pasaulē.
Ieraksts tapis Kurzemē, 16. gadsimta beigās celtajā Nurmes baznīcā, sveču gaismā, un šī pārlaicīgā gaisotne jūtama arī ierakstā, ļaujot to izbaudīt gandrīz ar dzīvas klātbūtnes efektu.
Mākslinieces individualitāti nošu materiāla lasījumā, spēles ornamentikas izkārtojumu, temporitmu un citus faktorus gan lielākoties spēs novērtēt tikai speciālisti. Tomēr arī senajā mūzikā neiesvaidīta klausītāja ausīm tiek unikāls baudījums.
Gaidot Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvas “Zelta mikrofons” pasniegšanas ceremoniju, jau šodien zināms, ka abi minētie albumi līdzās vairākiem citiem nominēti augstākajam apbalvojumam par labāko klasiskās mūzikas ierakstu 2020. gadā. Un pavisam drīz šī intriga atrisināsies.
