Salamandras simbioze un iekšējā barotava 0
Dabā eksistē daudz organismu, kas dzīvo simbiozē jeb – palīdz viens otram izdzīvot un vairoties. Arī cilvēka organismā katra šūnu struktūra izveidojusies no organismiem, kas pirms vairākiem miljardiem gadu nodibinājuši savstarpēji izdevīgu sadarbību pirmatnējo daudzšūnu organismu iekšienē. Piemēram, tikai barības pārstrādes traktā cilvēkam ir 1000 tā dēvēto simbiotisko baktēriju sugu.
Taču dabā ir arī krietni vien neparastāki simbiozes piemēri. Tāda ir plankumainā salamandra, kas dzīvo, pateicoties tās organismā augošiem ūdensaugiem. Plankumainā salamandra dēj olas, kuru iekšienē līdztekus pašas embrijam allaž ir arī dreifējoši ūdensaugi. Šie augi pagaidām vēl neatklātā veidā nokļūst embrija audos un stājas ar tiem simbiozē. Ūdensaugi dzīvo salamandras audos un barojas no slāpekļa, nodrošinot dzīvnieku ar skābekli un barības vielām. Ūdensaugi salamandras organismā ir visur, lai gan lielākā to daļa sakoncentrēta barības pārstrādes trakta tuvumā, kur ir visvairāk slāpekļa.
Pētniekiem pagaidām grūti saprast, kādā veidā ūdensaugi dzīvo salamandru organismā un kā spēj uzturēt divu sugu kopīgai izdzīvošanai nepieciešamo līdzsvaru. Rodas iespaids, ka līdztekus pārsteidzošajai reģenerācijai salamandrai piemīt vēl kāda unikāla īpašība: tā ar sava simbionta palīdzību organisma dzīvības uzturēšanas procesu atkritumus pārvērš barībā un skābeklī.
