“Tauriņi vēderā, satraukums un sarunas līdz četriem rītā!” Kā latvieši “Tinder” randiņos atrada īstu mīlestību 24
Signe Mengote, “Mājas Viesis”, AS “Latvijas Mediji”
Mūsdienās iepazīties ir šķietami vienkārši – to iespējams izdarīt, pat neizejot no mājas, sēžot dīvānā un prātojot: patīk man šis cilvēks vai ne? Šādu iespēju piedāvā dažnedažādas iepazīšanās lietotnes un portāli, piemēram, “Tinder”, “Bumble”, “Badoo”, portāls “Otrapuse.lv” un citi.
Randiņi, vienkāršas sarakstes, simpātijas… Bet vai šādā veidā tiešām ir iespējams atrast īsto mīlestību? To šajā rakstā atklās cilvēki, kuri reiz ir bijuši iepazīšanās lietotņu izmantotāji.
Norvēģijas Zinātnes un tehnoloģiju universitātes pētījumā atklāts, ka tikai 50% “Tinder” lietotāju ir satikušies aci pret aci, dodoties uz randiņiem. Lielākoties lietotņu lietotāji tikai sarakstās, virtuāli cenšoties saprast, vai būs pa ceļam. Savukārt 25% lietotāju nemaz nemeklē nopietnas attiecības.
Pētījums rāda, ka atrast otro pusīti iepazīšanās lietotnēs un portālos ir visai sarežģīti. Nereti arī pašu lietotāju skepse ir diezgan liela, piemēram, 35 gadus vecā Samanta skaidro, ka viņa lietotni “Tinder” izmanto jau trīs gadus ar nelielām pauzēm, taču īsto un vienīgo tā arī nav izdevies atrast: “Vai nu man nav paveicies, vai neesmu tur iegājusi īstajā brīdī, bet no entajiem randiņiem un sarakstēm man tā arī nekas labs nav sanācis. Es saskaros ar vīriešiem, kuri vai nu pazūd, vai mums nesaskan vērtības, vai arī ar tādiem, kuri nav ieinteresēti sakarīgās ilgtermiņa attiecībās.”
Samanta atceras, ka pirms aptuveni pusgada viņai licies, ka beidzot varbūt kas izdosies: “Bija viens cilvēks, kurš man sākotnēji ļoti patika, bet beigās sapratu, ka viņam ir daudz pagātnes problēmu, ar kurām jātiek galā, pirms var uzsākt ko citu. Nereti iepazīšanās portālos cilvēki reģistrējas tādēļ, lai tiktu pāri iepriekšējām attiecībām, varbūt pat, lai tā kā ieriebtu, padarītu kādu greizsirdīgu – un šis arī beigu beigās bija tas gadījums.”
Sākums var būt neveikls
Arī Annai (23) un Robertam (24) lietotnē “Tinder” nācies piedzīvot dažādus gadījumus, līdz beidzot krustojās viņu abu ceļi. Anna stāsta, ka lietotni lejupielādējusi 2019. gadā, lai paskatītos, kādi puiši sastopami apkārtnē, kurā viņa uzturas.
Roberts savukārt atzīst, ka viņam gribējies izmēģināt, kas tā par lietotni un ko tā piedāvā. Anna atceras, ka tādu pavisam neveiksmīgu gadījumu viņas “Tinder” pieredzē gan nav bijis, vienīgi neveiklas satikšanās, tādas, kurās ar otru cilvēku nav īsti par ko parunāt. Roberts atklāj, ka nereti par cilvēku ekrāna otrā pusē rodas maldīgs priekšstats, un, satiekoties reālajā dzīvē, nākas saskarties ar to, ka viss ir pavisam citādāk, nekā sākotnēji esi iztēlojies.
Atceroties abu pirmo saskarsmi lietotnē, Anna stāsta: nemaz nav atcerējusies, ka uzspiedusi Robertam “like” jeb “patīk”: “Tobrīd biju diezgan aizņemta darbā, kā arī daudz laika aizņēma vasaras izklaides. Tieši tolaik biju noslēgusi paziņojumus no “Tinder”, lai darbā kolēģi nepamanītu, ka man no šīs lietotnes nāk ziņas. Tad kādu dienu iegāju apskatīties, vai tur vispār ir kaut kas jauns, varbūt jādzēšas ārā, bet bija atnākusi ziņa no Roberta. Nodomāju, kāpēc vispār šim puisim esmu uzspiedusi “like”, jo bildes īsti nebija nekādas – nevienā bildē nevarēja saskatīt seju, dažas bija mazliet miglainas.
Sarakstoties uzzināju, ka viņš stāsies tajā pašā universitātē un specialitātē, kurā jau mācos es, un nodomāju – labi, mums vismaz jākļūst par draugiem, lai nebūtu neveiklas situācijas universitātē.” Arī Roberts jau apsvēra domu izdzēst lietotni, bet viņam pašam nezināmu iemeslu dēļ vēl pēdējo reizi tur ielūkojies: “Tad ieraudzīju meiteni, kura šķita simpātiska, tāpēc lietotnē atzīmēju opciju, ka man viņa patīk ar cerību, ka viņa izdarīs to pašu, un tad mums tiktu dota iespēja sazināties vienam ar otru.”
Roberts atminas, ka sarunas ar Annu bija ļoti interesantas – nebija ne garlaicīgi, ne apgrūtinoši, sarunu tematus atrast nebijis grūti: “Kādu laiciņu vēl sarakstījāmies, līdz apmainījāmies ar telefona numuriem un nolēmām, ka saziņa jāturpina “WhatsApp”, tad jau laiks rādītu – iespējams, tiksimies arī realitātē.”
Abi jaunieši sarakstījās pusotru mēnesi, viss notika ļoti dabiski, organiski, un apziņa, ka noteikti būs jāsatiekas arī aci pret aci, nāca pati no sevis.
Uztraukties ir normāli
Annemarija (21) un Valts (24) lietotnē “Tinder” piereģistrējās, lai kavētu laiku, parunātos, iepazītos ar jauniem cilvēkiem. Nevienam no viņiem nebija nodoma par kaut ko nopietnu. Annemarija skaidro: nebija iedomājusies, ka neilgu laiku pēc reģistrācijas atradīs savu īsto: “Randiņš ar Valtu bija mans pirmais “Tinder” randiņš – priecājos, ka man nav neveiksmīgas pieredzes. Es diezgan ātri sapratu, ka vēlētos ar viņu satikties. Mums bija tik daudz kā kopīga, bija interesanti runāt, un tajā brīdī domāju, ka negribu palaist šo iespēju garām. Man pirmo reizi likās, ka tiešām vēlos ar kādu satikties dzīvē, bija tāda degoša nepacietība viņu redzēt savām acīm.”
Arī Valtam par Annemariju sajūtas bija ļoti līdzīgas: “Es no sākta gala sapratu, ka jā, šī ir īstā meitene, jo ne ar vienu citu man šāda kontakta nav bijis.” Pirmo soli spēra Annemarija – izrādās, ka viņi ar Valtu jau četrus gadus pirms attiecībām bija “Facebook” draugi. Tāpēc meitene izdomājusi Valtam uzrakstīt. Tas, kādēļ viņi bija draugi “Facebook”, vēl pirms sāka satikties, abiem joprojām ir mistērija.
Taureņi vēderā, uztraukums, neziņa – tas viss nav nekas neparasts. Bez šādām sajūtām, dodoties uz pirmo randiņu, neiztika arī šis pāris: “Manuprāt, es mūžīgi atcerēšos savas emocijas un sajūtas mūsu pirmajā randiņā. Tieši pirms mēs satikāmies, man vēders trīcēja no uztraukuma, bet tad es viņu satiku un palika labāk. Viss, ko es biju iedomājusies par viņu, piepildījās, patiesībā pat vairāk. Emocijas tajā dienā bija kā karuselis, jutos satraukusies, mazliet kautrīga, bet tajā pašā laikā es biju laimīga beidzot satikt puisi, kurš bija notvēris manu uzmanību,” stāsta Annemarija. Valts atklāj, ka sākums vienmēr ir tas bailīgākais: “Uztraukums bija milzīgs, bet, līdzko pamanīju viņu nākam man pretī, tas viss pazuda.”
Arī Anna, satiekot Robertu, bija ļoti satraukusies: “Atceros, ka pirmajā reizē, kad viņš tā netīši aplika roku man ap plecu, man sareiba galva, bet, protams, patīkami, ne sliktā ziņā. Laikam jau varu teikt jā, piepildījās tieši tas, ko es gaidīju! Dzīvē Roberts noteikti izskatījās labāk nekā “Tinder” bildēs, tādēļ nebiju vīlusies.”
Kas attiecas uz to, ko atspoguļo lietotne un kāda ir realitāte, Roberts stāsta, ka pēc viņa pieredzes ne vienmēr ir tā, kā sākotnēji liekas: “Dažbrīd vizuālais tēls nesakrīt ar inteliģences līmeni, citkārt vienkārši nerodas abpusējs kontakts, tādēļ rodas daudz un dažādas neveiklas situācijas, un, protams, dažbrīd notiek arī tā, ka vienkārši nerodas simpātijas vienam pret otru. Bet, lai nu kā, satiekoties ar Annu, tas viss bija un turklāt uzreiz – tāpēc ir tikai jāmeklē.”
No draudzības uz mīlestību
Lietotne “Tinder” nenoliedzami ir populārākā no šāda veida lietotnēm, taču Evas un Kristapa stāsts tomēr sākās kur citur – lietotnē “Badoo”. Eva stāsta, ka kādu laiku bijusi brīvas meitenes statusā, un, kā jau tas mēdz notikt – arī viņas telefonā parādījās “Tinder”: “Reiz ar kādu no draudzenēm spriedelējām par to, kāds tad ir piedāvājums, un viņa teica, ka tinderī vēl kaut ko var atrast, bet “Badoo” – nu tur gan viss ir slikti.
Ziņkārības mākta, tiku arī pie tās lietotnes, jo man taču bija jāredz, cik slikti var būt…” Evai rakstīja daudzi, bet, lai viņa uz ziņām atbildētu, bija vajadzīgs kas vairāk par “čau, kā tev iet?”. Vēl viens nosacījums – uzrunai vajadzēja būt gramatiski pareizai, jo, kā skaidro viņa pati – iepazīšanās lietotnēs tas ir retums: “Kristaps mācēja rakstīt, zinu, tas izklausās smieklīgi, bet tā bija. Viņš tik skaisti veidoja teikumus (smejas). Vizuāli viņš gan nebija mans ierastais tips, taču bija ļoti patīkami komunicēt. Bet neko nopietnu negaidīju – kas tad pastāvīgs var sanākt, iepazīstoties lietotnē?”
Kristaps jau pirmajā vakarā meiteni aicināja uz randiņu: “Kristaps ir no Latgales, bet tolaik dzīvoja Ventspilī, savukārt es – Liepājā. Atklāti viņam pateicu: ja es piekristu iet uz randiņu ar katru, kurš man uzraksta, man vajadzētu iet prom no darba. Tā nu mēs pāris dienas sarakstījāmies, Kristaps mēģināja atkal. Un atkal neveiksmīgi. Viņš taču nav mans tips, nu ko es tērēšu puisim laiku, mums tāpat nekas nesanāks.” Eva skaidro, ka Kristaps bijis neatlaidīgs, tāpat arī viņa garumzīmes un komati, un trešajā reizē viņa randiņam tomēr piekrita: “Atklāšu gan, piekritu tādēļ, ka man bija kauns atkal atteikt. Galu galā sarunāties ar viņu bija interesanti, bezmaksas suši vienmēr skan labi.”
Satiekoties Eva pārliecinājās – Kristaps tiešām nav viņas tips: “Pretī stāv vīrietis brūnos zābaciņos, adītā bītlenē, brūnā mētelī, rūtainu šallīti, brillēm. Man jau parasti vilka uz tiem sliktajiem puišiem. Tātad – viss skaidrs, tikai draugi, nekas romantisks tur nebūs.”
Vakars pagāja nemanot – abiem esot bijis ļoti interesanti, vērtības un uzskati sakrita: “Jau pirmajās minūtēs jutu, ka latgaliešiem raksturīgais labestīgums spraucas ārā pa visām vīlēm. Pie sevis nodomāju, ka mēs varētu būt diezgan labi draugi, skaļi to gan neteicu. Viņš mani aizveda mājās un atvadoties uzdāvināja rožu pušķi, kas visu to laiku atradās bagāžas nodalījumā – tas mani pārsteidza. Pēc tam, skatoties uz puķēm, nodomāju, ka meitene, kura būs viņa īstā, būs laimīga. Tādu puišu nav daudz.”
Pēc pāris nedēļām jaunieši satikās atkal, devās uz kino, sirsnīgi pļāpāja. Un tomēr joprojām Eva Kristapu turpināja uztvert tikai kā draugu. Līdz brīdim, kad sapratusi – viņš taču ir tik foršs cilvēks, varbūt, ka sanāk kas vairāk: “Es atmetu visas savas šaubas un domas, kas sākās ar “nē”, nomainot tās uz “kāpēc gan ne”. Neskatoties uz to, ka viss notika diezgan strauji, bija sajūta, ka tieši tā tam ir jānotiek. Maijā viņš pārcēlās uz dzīvi Liepājā, augustā mēs iegādājāmies dzīvokli, janvārī sākām runāt par bērniņu, un 20.11.2021. sagaidījām mūsu Teo. Ja nebūtu “Badoo”, kurzemniece nekad nebūtu satikusi savu latgalieti. Tagad, atskatoties uz notikušo, vēlreiz pārliecinos – doties apēst bezmaksas suši bija viens no labākajiem lēmumiem, ko esmu pieņēmusi!”
Nekad nepadoties
Jā, ar iepazīšanās lietotņu un portālu starpniecību var ne tikai iepazīt lieliskus cilvēkus, bet arī atrast mūža mīlestību, ar kuru kopā dibināt ģimeni, – tam pierādījums ir arī Maija (30) un Jānis (34), kuri lietotnē “Tinder” reģistrējās joka pēc, bet jau pirmajā randiņā zināja, ka ir atrasts kas ļoti īpašs: “Es vairākkārt biju satikusi cilvēkus, ar kuriem iepazinos šajā lietotnē, bet tomēr nesauktu tos par randiņiem.
Ar Jāni man bija klikšķis jau pašā sarunas sākumā – kad satikāmies, likās, ka viņu pazīstu jau sen. Atceros, ka sēdējām mašīnā līdz četriem rītā un pļāpājām par visu un reizē neko! Pirmo reizi norunājām tikties “Zelta boulinga” stāvvietā, Jānis nedaudz kavēja. Tikmēr pa telefonu runāju ar draudzeni, joprojām atceros, kā viņai teicu, ka jūtos ļoti satraukusies, pat nezinu, kādēļ. Jau pirmajā reizē bija sajūta, ka gribas tikties arī rīt un parīt.”
Maija iedrošina arī citus cilvēkus – mēģināt un vēlreiz mēģināt: “Aizej kaut uz desmit randiņiem, jo tas vienpadsmitais var būt tas, kura datumu apvilksi kalendārā katru gadu un ar mīļoto par to saskandināsi šampanieša glāzi! Tā mēs jau septīto gadu sabučojamies 25. jūnijā, kā arī audzinām divus lieliskus dēlus. Paldies “Tinder” un Visumam, kas mūs saveda kopā.”
Annemarija un Valts atceras, kā no ģimenes un apkārtējiem sākumā izskanējusi tāda kā nedrošība par to – vai tiešām ir iespējams iepazīties internetā? Taču tuvinieki ātri vien sapratuši, ka abu jauniešu starpā tik tiešām virmo mīlestība.
Annemarija iedrošina citus: “Es ieteiktu nebeigt meklēt īsto cilvēku. “Tinder” un citās lietotnēs, protams, var būt arī sliktie gadījumi, kad otrā pusē cilvēks melo, apmāna un, iespējams, pat vēl trakāk, bet tikpat labi varbūt tā īstā mīlestība ir turpat netālu.
Man pašai arī iepriekš tas šķita nereāli, bet nevajag zaudēt pacietību un cerību, ka labas lietas var notikt ar ikvienu.” Valts papildina draudzeni: “Godīgi sakot, pirms iepazinu Annemariju, es daļēji jau biju atmetis cerību atrast ko nopietnu… Bet te ne no kurienes viņa man uzrakstīja, un mana dzīve apgriezās otrādi. Esmu viņai ļoti pateicīgs par to.”
Arī Anna un Roberts uzskata, ka mēģināt pavisam noteikti vajag: “Es vienmēr savām brīvajām draudzenēm saku, lai nekad neatsakās no kafijas par brīvu! Nav jau jāapprecas pirmajā randiņā! Protams, pirms tam varbūt nelielu, neuzkrītošu sociālo tīklu izpēti gan vajag veikt. Bet puišus es aicinu – uzdrošinieties pirmie uzrakstīt arī lietotnē/iepazīšanās portālos, visticamāk, lielākā daļa meiteņu nekad nerakstīs pirmās, jo gaida pirmo soli tieši no puiša.”
Pāris pazīst cilvēkus, kuri iepazinušies līdzīgā veidā: “Daži no mūsu draugiem ir iepazinušies līdzīgi, šobrīd veiksmīgi turpina savas attiecības. Šis ir tāds laikmets, kad tehnoloģijas pārņem daudzas mūsu dzīves sfēras.” Kā uz abu savienību skatījās tuvākie? “Mūsuprāt, katra ģimenes locekļa vēlme ir, lai viņu bērni, mazbērni, brāļi un māsas būtu laimīgi, lai arī kādā veidā šī laime ir sasniegta. Domājam, mūsu ģimenes saprata, ka mūsdienās šāds modelis ir pilnīgi normāls.”
