“Taupu, kur vien varu. Ūdens patēriņš knapi 1 kubs mēnesī, bet starpība – 9 kubi” – rīdzinieki neizpratnē par milzīgajām starpībām, kas jāmaksā bez ierunām
270
Galvaspilsētā atkal ir aktualizējies jautājums par ūdens patēriņa starpības aprēķiniem daudzīvokļu namos. Arī LA.LV saņem vairāku iedzīvotāju lūgumus skaidrot šos jautājumus.
Ieskatam ziņas no diviem mūsu lasītājiem!
Pirmais ziņo: SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” (RNP) apsaimniekotā mājā aizvadītajā mēnesī kopējā ūdens patēriņa starpība bija 672 kubikmetru – tas jau ir kā neliels ezers! Katram dzīvoklim tika uzrēķināti 8 kubikmetri starpības, kas ir aptuveni 20 eiro naudā. Mēs visi nododam skaitītāju rādītājus, tomēr visiem jāmaksā arī starpība. Kā mēs varējām patērēt šo nelielo ezeru?
Cita lasītāja raksta: “Cienījamā LA.LV.lv redakcija! Mana mamma pensionāre dzīvo viena, cenšas ieekonomēt uz visu, kur vien ir iespējams. Taupa elektrību un ūdeni, ūdens patēriņš pašai ir knapi 1 kubs mēnesī, bet mēneša rēķinā nama ūdens starpību pierēķina klāt 9 kubus. Pensionāre vienkārši izmisumā. RNP neviens nevar atbildēt, kā šo situāciju labot. Kur meklēt palīdzību šādā situācijā?”
Lai izprastu situāciju, LA.LV vērsās pie RNP ar e-pastu un abu šo lasītāju vēstulēm. Lūdzām ar mūsu portāla starpniecību skaidrot sabiedrībai, kā veidojas šī ūdens starpība. Liels bija pārsteigums, kad atbildes vietā saņēmām lūgumu iesniegt e-parakstītu dokumentu, lai viņi varētu sniegt atbildi. Šķiet, šī ir pirmā reize, kad dzirdu, ka žurnālistiem savi jautājumi jāiesniedz šādā formātā, tomēr tā arī izdarīju, jo atbildi saņemt gribēju.
Vēl pēc laika saņēmu aizrādījumu, ka savus jautājumus esmu nosūtījusi uz nepareizo e-pasta adresi, taču tā bija vienīgā, ko RNP mājas lapā atradu. Lai nu kā, kamēr gaidīju RNP atbildi, nolēmu sazināties arī ar “Rīgas ūdens” pārstāvjiem.
Visu cieņu – šeit man nebija nepieciešams e-paraksts un arī atbildes saņēmu operatīvi. Lai arī patērētā ūdens starpības sadale īsti nav šī uzņēmuma kompetencē, tomēr šo un to uzzinājām.
“Šobrīd spēkā esošais normatīvais regulējums nosaka, ka norēķini par sniegtajiem ūdenssaimniecības pakalpojumiem ar pakalpojumu sniedzēju (šajā gadījumā SIA “Rīgas ūdens”) veicami atbilstoši pēc kopējā uz mājas ūdensvada ievada uzstādītā mēraparāta rādījumiem. Savukārt starpība, kas rodas starp kopējo mēraparātu un dzīvokļos uzstādīto skaitītāju patēriņa kopsummu, ir jāsedz dzīvokļu īpašniekiem normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
Mājas iekšējā patēriņa uzskaite un pakalpojumu apjoma sadale starp dzīvokļu īpašniekiem ir pārvaldnieka pārziņā. Dzīvokļu īpašnieki kopā ar pārvaldnieku var lemt par visu skaitītāju nomaiņu pret augstākas precizitātes klases skaitītājiem un pat attālināti nolasāmiem, kas nodrošinātu precīzāku dzīvokļos sniegto pakalpojumu apjomu uzskaiti tādējādi, iespējams, mazinātu starpību.”
Savukārt uz lasītājas jautājumu, pie kā viņai vērsties pēc palīdzības, ja ir grūtības samaksāt ūdens starpību un neskaidrības par to rašanos, “Rīgas ūdens” skaidro: “Primāri vajadzētu vērsties pie ēkas apsaimniekotāja, kurš var izvērtēt katru specifisko gadījumu, jo tikai apsaimniekotājam ir informācija par katra dzīvokļa īrnieku ziņotajiem skaitītāju rādījumiem, ēkas tehnisko stāvokli un citiem apstākļiem, kas var ietekmēt patēriņa uzskaiti.”
Uzņēmums arī dalījās, kādi varētu būt visbiežākie starpību rašanās iemesli:
– dzīvokļos uzstādīto ūdens patēriņa skaitītāju kvalitāte, to tehniskie parametri, uzskaites precizitātes klase, to uzstādīšanas pozīcija u.tml.;
– skaitītāju tehniska ietekmēšana, lai netiktu uzskaitīts patērētais ūdens (tostarp iedzīvotāja jau pieminētie magnēti);
– dzīvokļu īpašnieku ūdens patēriņa skaitītāju rādījumu iesniegšanas paradumi (tas netiek darīts noteiktajās dienās);
– neatbilstošā tehniskās stāvoklī esošā dzīvojamās mājas ūdensapgādes sistēma, kā dēļ var rasties ūdens zudumi;
– skaitītāju neesamība vai uzskaitei nederīgi skaitītāji dzīvokļos (nav veikta to verificēšana);
– mājas komercuzskaites mēraparāta (kopējā skaitītāja) bojājumi, kā dēļ neprecīzi tiek uzskaitīts mājai piegādātā ūdens daudzums.
Tikmēr saņēmām arī atbildi no RNP. Publicējam to turpinājumā!
“Ja dzīvokļu īpašnieku kopība nav lēmusi par citas norēķinu kārtības noteikšanu, tad (RNP) dzīvokļu īpašniekiem aprēķinos par saņemtajiem pakalpojumiem piemēro Ministru kabineta 09.12.2008. noteikumu Nr.1013 „Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu” nosacījumus.
RNP līdzšinējā pieredze liecina, ka optimālākais risinājums, kas ilgtermiņā un ievērojami samazina ūdens patēriņa starpību, ir visos dzīvokļu īpašumos uzstādīt paaugstinātas precizitātes klases ŪPS ar attālinātu ŪPS rādījumu nolasīšanas iekārtu. Proti, ŪPS kontrole un ikmēneša rādījumu nolasīšana būtu iespējama elektroniski, turklāt visiem ŪPS vienlaicīgi.
RNP veic norēķinus ar SIA „Rīgas ūdens” par dzīvojamajā mājā patērēto ūdens daudzumu saskaņā ar dzīvojamās mājas ievadā uzstādītā kopējā ūdens patēriņa skaitītāja rādījumiem. Savukārt starpība starp dzīvojamās mājas ievadā uzstādītā ŪPS rādījumiem un dzīvokļu īpašumos uzstādīto ŪPS rādījumiem, ko iesniedz iedzīvotāji, tiek aprēķināta kā ūdens patēriņa starpība.
Ja norēķinu periodā dzīvojamā mājā nav Noteikumu 19.1 punktam atbilstošu dzīvokļu īpašumu, ūdens patēriņa starpība saskaņā ar 19.1. punktu tiek sadalīta atbilstoši dzīvojamās mājās esošo atsevišķo īpašumu skaitam. Ja norēķinu periodā dzīvojamā mājā ir Noteikumu 19.1 punktam atbilstoši dzīvokļu īpašumi, tad daļu starpības, izmantojot 19.2 punktā norādīto formulu, sadala 19.1 punktam atbilstošajiem dzīvokļu īpašumiem, savukārt starpības atlikuma sadalei izmanto 19.3 punkta nosacījumus, proti, starpību sadala saskaņā ar 19.1. punkta nosacījumiem, ieskaitot 19.1 punktam atbilstošos dzīvokļa īpašumus.
Ja dzīvokļa īpašnieks nav savlaicīgi veicis ŪPS nomaiņu, viņam ūdens patēriņa starpība tiek aprēķināta pamatojoties uz Noteikumu 19.1 un 19.1 2.punktu. Noteikumos norādīta un izskaidrota arī formula, kā tiek veikts ūdens patēriņa starpības aprēķins šajos gadījumos. RNP katru mēnesi rēķinā iekļauj informāciju par ŪPS verifikācijas termiņu un iespējamu tā tuvošanos beigām, kā arī brīdinājumi par ŪPS verifikācijas termiņa tuvošanos norādīti klientu pašapkalpošanās vortālā www.e-parvaldnieks.lv.”
Abos aptaujātajos uzņēmumos arī norāda, ka viņiem nepieciešams zināt precīzas iedzīvotāju adreses, lai sniegtu atbilstošākus komentārus un izvērtētu situācijas.
Skaidrība, kā viena māja var patērēt ezera apjomu vien starpībā, gan īsti nerodas.
