Taupot siltumu – uzmanīgi ar mērlīdzekļiem. Kas jāņem vērā, uzstādot alokatoru jeb siltuma maksas sadalītāju? 5
Sandra Dieziņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Augot energoresursu izmaksām, iedzīvotāji meklē iespējas samazināt tēriņus. Viena no taupīšanas iespējām ir alokatora jeb siltuma maksas sadalītāja uzstādīšana, kas tiek arī aktīvi popularizēta. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) aicina iedzīvotājus izvērtēt visus “par” un “pret” pirms līguma slēgšanas par alokatora iegādi.
Alokators ir ierīce, kas tiek uzstādīta daudzdzīvokļu ēku dzīvokļos uz radiatoriem un ar divu sensoru palīdzību reģistrē, kāda ir bijusi radiatora temperatūra un kāda un cik ilgu laiku ir pastāvējusi temperatūras starpība starp radiatoru un apsildāmo telpu. Ierīce arī nosaka, kāda daļa no ēkas patērētā siltuma ir saņemta.
Alokators tiek uzstādīts gan jaunajās, gan senāk būvētajās ēkās katram radiatoram, kas var būt no tērauda, čuguna vai alumīnija.
Jāizvērtē piedāvājums
Vienlaikus patērētāju tiesībsargs brīdina par iespējamo maldināšanu alokatoru uzstādīšanas procesā, tāpēc svarīgi ievērot vairākus priekšnosacījumus.
Proti, patērētās siltumenerģijas datu nodošanai, uzglabāšanai un apstrādei ir jābūt drošai, lai novērstu nelikumīgu datu noplūšanu. Tāpat pirms piedāvājuma pieņemšanas ir svarīgi pārliecināties par pakalpojuma sniedzēja pieredzi un reputāciju un nepaļauties tikai uz reklāmu.
Nav arī ieteicams izvēlēties pakalpojuma sniedzēju, kas nenorāda savu nosaukumu, juridisko adresi, reģistrācijas numuru un kontaktinformāciju un kas pēc patērētāja vai pārvaldnieka lūguma nesniedz informāciju par pašu iekārtu vai tās apkalpošanu.
PTAC pārstāve Sanita Gertmane uzsver, ka lēmums par šādu siltuma maksas sadalījumu un aprēķinu jāpieņem dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē un šim priekšlikumam ir jāsaņem vismaz 51% dzīvokļu īpašnieku atbalsts.
Tāpat patērētājiem nevajadzētu piekrist tādiem noteikumiem, ka, lai atteiktos no šī pakalpojuma, nepieciešams 100% dzīvokļu īpašnieku balsu skaits dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē.
Pirms izvēles veikšanas jāizvērtē arī dažādu veidu izmaksas, kas var rasties papildus, piemēram, sagatavošanās darbu, uzstādīšanas un uzturēšanas izmaksas.
Metodikai jāatbilst valdības noteikumiem “Kārtība, kādā nosaka, aprēķina un uzskaita katra dzīvojamās mājas īpašnieka maksājamo daļu par dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamajiem pakalpojumiem”.
Taisnīgas izmaksas panāk, piemērojot attiecīgos koeficientus, jo, piemēram, lai dzīvoklī saglabātu +210C temperatūru, būs nepieciešams atšķirīgs pievadītās siltumenerģijas daudzums vidus dzīvokļos vai pēdējā stāva stūra dzīvokļos.
Nevajadzētu aizmirst arī par citām iespējām, kā ietaupīt apkures izmaksas, piemēram, veikt logu nomaiņu, pamatu vai jumta siltināšanu vai mājas kopējo renovāciju.
Nav lielas pieredzes
PTAC sūdzības par alokatoru uzstādīšanu nav saņēmis. Savukārt “Rīgas namu pārvaldniekam” (“RNP”) vēl nav pieredzes, lai plašāk komentētu alokatoru uzstādīšanu.
“RNP” pāstāve Una Grenevica zina teikt par vienu namu, kas vēlas uzstādīt alokatorus, taču viss vēl esot procesā.
Pirms uzstādīšanas jāizvērtē ēkas stāvoklis un tehniskā specifikācija. Alokatoru var uzstādīt gan pirms apkures sezonas, gan apkures sezonas laikā, taču tad jārēķinās, ka uz divām trim dienām būs atslēgts siltums, piebilda U. Grenevica.
Padomi siltumenerģijas patēriņa samazināšanai
Visi radiatori, kas atrodas ēkā, ir apgādāti ar alokatoriem.
Visiem radiatoriem ir jābūt regulēšanas iespējai, kā arī būtu nepieciešams izmērāms ēkas kopējais siltumenerģijas patēriņš.
Ēkās ieviesta stāvvadu balansēšanas sistēma. Termovārsti strādā automātiskā režīmā, un stāvvadiem ir jāstrādā līdzi, citādi plūsma nemainīsies un ekonomija nebūs redzama skaitļos.
Avots: PTAC