Taupīts uz ārstu un pacientu veselības rēķina 9
Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā (RAKUS) veidos dienesta izmeklēšanas komisiju, kurai divu nedēļu laikā jānoskaidro, kāpēc daudzfunkcionālajā operāciju blokā no ierindas izgāja gaisa dzesēšanas iekārta. Jau rakstīju (“LA” 3. augusta numura raksts “Slimnīcu operāciju zāles kā turku pirtis”), ka nesen RAKUS atklātajā operāciju blokā pavasarī no ierindas izgājušās dzesēšanas iekārtas nav savestas kārtībā un ārsti, karstajās telpās operējot, reāli izjūt fiziskas ciešanas. Pēc “LA” publikācijas reaģēja arī veselības ministre Anda Čakša, slimnīcas vadībai liekot noskaidrot, kāpēc problēma, kas ir bijusi zināma vairākus mēnešus, līdz šim nav atrisināta, kā arī novērst radušos situāciju.
Taču parasti tādos stratēģiski svarīgos objektos kā lielās slimnīcas tiek iebūvēta arī rezerves gaisa kondicionēšanas sistēma, ja gadījumā rodas kāda avārijas situācija. Kāpēc tas netika izdarīts RAKUS? Man izdevās noskaidrot, ka šāds alternatīvs variants tehniskajā projektā bijis iestrādāts, taču ar slimnīcas valdes lēmumu no tā izņemts naudas trūkuma dēļ. Lai iekļautos paredzētajā naudas summā, slimnīcas vadība bijusi spiesta samazināt izdevumus vairāk nekā 170 pozīcijās un, visticamāk, arī atteikties no rezerves kondicionēšanas iekārtas. Slimnīcas vadība gan par šiem jautājumiem nevēlas runāt, kamēr nav pabeigta izmeklēšana.
Projekta autors inženieris Agris Ikaunieks man apliecina, ka projektā rezerves variants gaisa dzesēšanai patiešām bijis paredzēts, bet viņam neesot zināms, kāpēc slimnīcas vadība no šīs ieceres atteikusies. Vakar viņš apmeklējis slimnīcu, lai pārrunātu iespēju īstenot nerealizēto tehnisko risinājumu, kas pazuda pa ceļam, kamēr slimnīca nonāca līdz valsts iepirkumiem un visa dokumentācija nokļuva pie Eiropas Savienības fondu piešķirtās naudas uzrauga Centrālās finanšu un līgumu aģentūras. “Ar slimnīcas tehnisko daļu vienojāmies, kā ātrāk virzīties uz priekšu un panākt, lai slimnīcā būtu rezerves gaisa kondicionēšanas iekārta. Esmu piekritis šajā procesā sniegt konsultācijas,” pastāstīja A. Ikaunieks.
“Slimnīcā notiks dienesta izmeklēšana, kur tiks noskaidrots arī šis jautājums, ko jūs patlaban uzdodat,” sacīja slimnīcas valdes pārstāvis Viesturs Boka, kurš operāciju bloka izbūves laikā bija valdes priekšsēdētājs. “Taču svarīgākais tomēr tikt skaidrībā, kāpēc salūza pašreizējā kondicionēšanas iekārta. To mēs darīsim kopā ar iekārtas ražotāju no Polijas, kurš slimnīcā ieradīsies nākamnedēļ. Tehniskais projekts top diezgan ilgā laikā, kurā sadarbojas abas puses – izpildītājs un pasūtītājs, lai nonāktu pie konkrēta risinājuma. Jebkuru projektu īstenojot, ir vairākas sastāvdaļas – normatīvo aktu prasības, ērtības, izmaksas, drošība… Tas stāsts, kā notika celtniecība, ir pietiekami sarežģīts. Bija paredzēts, ka uzstādām kondicionēšanas sistēmu visā Rīgas Austrumu slimnīcā. Diemžēl slimnīcai nekad nav bijis pietiekami resursu un ilgtermiņa plānu, lai to varētu īstenot. Tāpēc vajadzēja pārcelt, samazināt un mainīt. Bet klimata kontrole jau nav cietusi – operāciju blokā tagad ir izvietoti pārvietojamie ventilatori, un šī brīža ieguldījums – septiņi tūkstoši eiro – nodrošina 13 zālēs normālu klimatu. Dienesta izmeklēšanas komisijai būs jānoskaidro atbildes uz daudziem jautājumiem, tāpēc neko vairāk neteikšu, kamēr mums nebūs pilns atzinums no cilvēkiem, kas profesionāli izmeklēs radušos situāciju operāciju blokā, iepazīstoties ar dokumentiem un faktiem,” sacīja V. Boka.
Arī toreizējais slimnīcas valdes pārstāvis Imants Rezebergs, kurš atbildēja par ārstniecības iestādes stratēģisko attīstību, neatcerējās, ka valde varētu būt pieņēmusi lēmumu par tēriņu samazināšanu operāciju bloka būvniecībai, tajā skaitā atsakoties no sākotnēji tehniskajā projektā paredzētās gaisa kondicionēšanas sistēmas, ko varētu iedarbināt avārijas situācijā. “Valde nav tik kompetenta, lai nodarbotos ar tehniskiem jautājumiem,” norādīja Rezebergs.
Kopš maija ieilgušas domstarpības starp būvfirmu “Re&Re” un RAKUS vadību, kuram tad īsti – būvniekam vai slimnīcai – ir jāsalabo kondicionēšanas sistēma. Būvniecības kompānija skaidro, ka iekārtas ekspluatācija ir veikta pretēji saņemtajām instrukcijām, iekārtas dokumentiem un tiesību aktiem. Sūkņi esot patvaļīgi darbināti mīnus grādu temperatūrā, kas izraisījis iekārtas bojājumus. Pārbaudes laikā būvnieks konstatējis, ka nav pieejams iekārtas apkalpošanas žurnāls, displejs nedarbojies, konstatēts ūdens freona sistēmā un citi bojājumi. Būvniecības speciālisti vairākkārt gan mutiski, gan rakstveidā esot informējuši RAKUS, ka nekavējoties ir jānovērš iekārtas bojājumi, pretējā gadījumā tā var tikt sabojāta neatgriezeniski. Tomēr ierosinātā apskate nav notikusi, nekādi remontdarbi netiekot veikti.
Neoficiāli zināms, ka operāciju blokā bija paredzēts izbūvēt vadības pulti, ka bija nepieciešams izveidot inženiertehnisko kadru štatu vienības, lai varētu pilnvērtīgi nodrošināt operāciju bloka tehnisko darbību. Taču naudas taupīšanas nolūkā tas netika izdarīts. Slimnīcas vadība par to nevēlas atklāti runāt, jo naudas taupīšana ir novedusi pie nopietnām sekām – nepieņemamiem darba apstākļiem, no kuriem varēja ciest arī pacienti.
P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas infektologs Uga Dumpis norādīja, ka paaugstināta temperatūra operāciju zālē nav tikai ķirurgu un medicīnas māsu problēma. Galvenā problēma tā ir pacientiem, jo var ievērojami pieaugt hospitālās infekcijas risks un līdz ar to invaliditāte un mirstība. Paaugstināta temperatūra ir tieši saistīta ar baktēriju vairošanos. Jo augstāka temperatūra, jo tās labāk vairojas. Turklāt medicīnas darbinieku sviedri tek virsū pacientam. Tā ir ārkārtīgi bīstama situācija,” atzina infektologs.
Arī iedarbinot kondicionēšanas iekārtu, kas nav darbināta ilgāku laiku, var rasties hospitālās infekcijas risks, jo tajā savairojas mikrobi. Slimnīcā gan apliecināja, ka kondicionēšanas iekārtu ir ražojis “Electrolux”, kurš to aprīkojis ar mikrobu uztveršanas autonomu sistēmu, kas nodrošina pietiekami kvalitatīvu dezinfekciju.
