Taupība palīdz izkļūt no ekonomiskās krīzes 0
Portugāles Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Eiropas lietās Migels Moraišs-Leitanu, kurš nesen viesojās Rīgā, intervijā sniedz vērtējumu par Eiropas Savienības fiskālo līgumu un norāda uz Latviju kā piemēru finanšu krīzes pārvarēšanā.
– Kāds jūsu vērtējumā ir ES izstrādātais fiskālās disciplīnas līgums?
– Tas ir pozitīvs solis, un pašreizējās finanšu krīzes apstākļos tas radīs uzticību, kas ir ļoti nepieciešama politiskajā vidē un finanšu tirgū.
– Portugāle ir viena no valstīm, ko skārusi finanšu krīze Eiropā. Kādus pasākumus Portugāle īsteno, lai risinātu finanšu problēmas?
– Mēs piedalāmies Eiropas Komisijas, Eiropas Centrālās bankas un Starptautiskā valūtas fonda programmā. Viens no mērķiem ir samazināt budžeta iztrūkumu līdz trim procentiem nākamgad. Mēs ievērojami samazinām izdevumus. Vidēji par trešdaļu ir samazinātas politiķu un valsts ierēdņu algas. Izdevumi tiek samazināti visās ministrijās. Tāpat valsts iegulda savus līdzekļus bankās, kā arī no jauna izvērtē to kredītportfeļus. Mūsu valstī tiek veiktas arī strukturālās reformas – veicam izmaiņas darba, tiesu sistēmas, konkurences, zemes un banku likumos. Portugāle arī pārdod valsts uzņēmumus, kas dod peļņu, piemēram, nesen pārdevām privātfirmai valsts elektroenerģijas uzņēmumu. Plānots pārdot transporta uzņēmumus, tostarp lidsabiedrību.
– Latvija bieži tiek minēta kā valsts, kas “absolvējusi” starptautiskā aizdevuma programmu. Kā jūs vērtējat Latvijas pieņemtos taupības pasākumus?
– Vienmēr ir labi, ja ir valstis, kas jau gājušas pa iecerēto ceļu.
Latvija ir labs piemērs mūsu valstij un arguments sabiedrībai par labu taupības pasākumiem, ka izdevumu samazināšana strādā.
– Kā cilvēki Portugālē uztver taupības pasākumus?
– Parlamentā tos atbalsta 80 procenti deputātu, ir vienošanās ar otru lielāko arodbiedrību. Protams, streiki un protesti notiek, taču tie ir miermīlīgi. Es domāju, ka lielākā daļa mūsu iedzīvotāju saprot, ka taupība ir vienīgais ceļš izejai no krīzes. Bezdarba līmenis mūsu valstī ir augsts. Mēs izmantosim ES struktūrfondus, lai uzlabotu situāciju valstī. Naudu ieguldīsim cilvēku apmācībā, lai iemācītu viņiem dažādas prasmes, piemēram, lauksaimniecībā un ražošanā.
– Kāds ir Portugāles skatījums uz Baltijas valstu nostāju par taisnīgākiem lauksaimniecības tiešmaksājumiem?
– Mēs atbalstām, ka lauksaimniecības tiešmaksājumiem jābūt līdzvērtīgiem. Mēs piekrītam, ka sarunas par tiem ir lēnas jaunā ES daudzgadu budžeta kontekstā.
Ja runājam par kohēzijas politiku un fondiem, mēs aizstāvam Eiropas Komisijas viedokli, ka finansējumam jābūt vismaz iepriekšējā apmērā.
– Pērn Portugāle taupības nolūkos slēdza savas diplomātiskās pārstāvniecības visās trijās Baltijas valstīs.
– Šāds lēmums pieņemts uz laiku, un šīs teritorijas “nosegs” no citām mūsu vēstniecībām, piemēram, par Latviju tagad atbild mūsu vēstnieks Stokholmā. Pārstāvniecības slēgšana Latvijā bija grūts lēmums, jo Latvija ir mūsu draugs. Viens no kritērijiem slēgšanā bija – cik daudz portugāļu dzīvo šajās valstīs, jo vēstniecības ir ļoti nozīmīgas viņu atbalstam. Latvijā portugāļu ir maz.
