Kādēļ maksāt vairāk, ja var maksāt mazāk? Taupa un pērk nocenoto 0
Finanšu ministrija (FM), ekonomisti un citi ar nozari saistītie eksperti norāda, ka šobrīd Latvija piedzīvo ekonomiski labos laikus. Tajā pašā laikā nabadzības līmenis, īpaši senioru un invalīdu vidū, joprojām ir augsts. Tas atstāj iespaidu arī uz iedzīvotāju iepirkšanās paradumiem. “Maxima Latvija” un pētījumu centra SKDS veiktais pētījums liecina, ka pērn ir pieaudzis to cilvēku skaits, kas vairāk krāj naudu, seko līdzi cenu izmaiņām, iegādājas nocenotas preces un biežāk izvēlas veikalu tieši pēc labākās cenas, ne sortimenta dēļ.
Ienākumi un arī tēriņi pieaug
Ikdienā runājot ar pensionētiem cilvēkiem un uzklausot “LA” lasītāju zvanus, jāsecina – naudas vecākā gadagājuma cilvēkiem ir maz. Reizēm pat nepietiek, lai veikalā nopirktu ikdienā nepieciešamās pārtikas preces – gaļu, pienu vai maizi. Nemaz nerunājot par sviestu, kura cena pērn “uzšāvās kosmosā”.
“Vērtējot kopumā, pērn iepirkšanās paradumi nav ļoti krasi mainījušies, ja salīdzina tos ar citiem gadiem. Nav novērota tendence, ka nabadzības dēļ pēkšņi cilvēki atteiktos pirkt kādu konkrētu produktu grupu,” “LA” skaidro “Maxima Latvija” Biznesa analītikas departamenta direktore Zane Kaktiņa.
Novērots, ka vidēji valstī cilvēkiem ir papildu līdzekļi, tāpēc iedzīvotāji atļaujas iegādāties dārgākas, līdz ar to arī kvalitatīvākas preces. Ienākumiem paaugstinoties, arī tēriņi un iepirkumu apjomi pieaug. “Protams, šī tendence nav vērojama, piemēram, sviesta kategorijā. Jāatzīst, ka šī piena produkta pārdošanas apjomi ir kritušies. Turpretī citās kategorijās, piemēram, augļu un dārzeņu, pirkšanas apjomi ir auguši. Tas parādās arī šā gada sākumā, īpaši pēc samazinātās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes Latvijai raksturīgajiem augļiem un dārzeņiem.”
Pērn pārtikas inflācijas tempi ir bijuši augsti, vidēji gadā – 4,5%, šā gada janvārī – 1,9%, bet februārī ap 1%. “Prognozēju, ka šogad tendences būs pozitīvākas. Esam novērojuši arī deflāciju dažādās preču kategorijās. Domāju, ka vecākā gadagājuma un nabadzīgākie iedzīvotāji būs arvien apmierinātāki ar cenu līmeni, kas ir valstī,” norāda Z. Kaktiņa.
Taupi un būsi bagāts
Kā liecina pētījuma dati, vairāk nekā puse respondentu iegādājas nocenotas preces – ar atlaidi, pazeminātu vai akcijas cenu. Šāda tendence vērojama visos Latvijas reģionos dažādos ienākumu līmeņos. Kādēļ tā? “Situācija rodas, pateicoties vairākiem faktoriem. Būtu nepareizi to norakstīt tikai uz vienu, piemēram, nabadzības līmeni,” situāciju skaidro tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš. “Nav šaubu, ka patiesais ienākumu un labklājības līmenis Latvijā ir ļoti būtisks aspekts, kas ietekmē iedzīvotāju iepirkšanās paradumus. Patīk tas mums vai nepatīk, salīdzinoši liela daļa mūsu iedzīvotāju dzīvo no rokas mutē. Tādēļ katram centam, katram eiro ir ļoti liela nozīme. Ja ir iespēja iegādāties preci, kas citā veikalā maksā par desmit centiem lētāk, kādēļ to nedarīt? Īpaši gados vecākiem cilvēkiem, kuriem rocība nav liela un arī pensijas nav pārāk augstas, toties ir brīvs laiks, lai apstaigātu vairākus veikalus.”
Iepirkšanos ietekmē arī cilvēku paradumi, kultūra, attieksme pret dzīvi. “Interesanti, ka pētījuma dati rāda, ka arī paši turīgākie valsts iedzīvotāji seko līdzi saviem izdevumiem un cenšas ietaupīt. Tas ir attieksmes jautājums. Kādēļ man maksāt vairāk, ja var maksāt mazāk? Arī citviet Eiropā lielākā daļa visbagātāko cilvēku dzīvo ļoti taupīgi. Izvēlas iegādāties preces, kurām ir atlaides. Tas ir domāšanas modelis, kurš, iespējams, paskaidro, kāpēc viņi ir turīgi. Taupība un racionāla attieksme pret naudu,” spriež SKDS direktors.
Alkoholu Latvijā patērēs mazāk
No šā gada marta arī alkohola akcīzes nodoklis tika palielināts. Vai tādēļ cilvēki alkoholu lietos mazāk? “Patērētais šī produkta grupas apjoms noteikti samazināsies. Pagājušajā gadā ļoti strauji ir audzis specializēto alkoholisko veikalu tirgus. Redzam, ka Lietuvas un Igaunijas iedzīvotāji labprāt brauc pie mums un iepērk alkoholu pierobežas specializētajos veikalos, tādēļ kopējais alkohola tirgus, visticamāk, iegūs minimālu ietekmi no akcīzes nodokļa likmes kāpuma. Savukārt Latvijas iedzīvotāji alkoholu noteikti patērēs mazāk,” uzskata “Maxima Latvija” analītiķe Z. Kaktiņa.
“”Maxima” mazumtirdzniecības kompasa” pētījuma autori izanalizējuši arī sieviešu un vīriešu patērēšanas paradumu atšķirības. Daiļā dzimuma pārstāves biežāk izvēlas Latvijā audzētus un ražotus produktus. Nebaidās no jaunām lietām, pievērš pastiprinātu uzmanību produkta sastāvam un izvēlas veselīgāku maltīti. Tiesa, to ietekmē arī pievēršanās veģetāriešu un vegānu dzīvesveidam. Savukārt kungi mums ir konservatīvāki. Galvenais ir sortiments un ērta iepirkšanās, kas neprasa lieku piepūli. Arī pusfabrikāti viņu grozos iekrīt biežāk nekā sievietēm.
“Ļoti maz ir tādu cilvēku, kuri ir lojāli tikai vienam konkrētam zīmolam vai veikalam noteiktā adresē. Cilvēki galvenokārt iepērkas lielveikalos, tajos, kas ir tuvāk pie mājām vai darba vietas,” akcentē Z. Kaktiņa. Pētījumā secināts, ka puse iedzīvotāju visu nepieciešamo cenšas iegādāties vienā veikalā. Otrai pusei patīk apmeklēt dažādus veikalus, meklējot visizdevīgākos piedāvājumus. Visbiežāk šāda tendence novērojama cenas, ne piedāvātā sortimenta atšķirību dēļ. Trīs ceturtdaļas respondentu atzinuši, ka labprāt pēta veikalu informatīvos izdevumus, lai noskaidrotu, kādas preces tur varēs iegādāties par visizdevīgāko cenu. Un katrs otrais iedzīvotājs veido pirkumu sarakstu, pirms dodas uz veikalu. “Tas varētu liecināt par to, ka konkrētā pirkuma veikšanai šie iedzīvotāji ir paredzējuši konkrētu naudas summu,” rezumē “Maxima Latvija” pārstāve.
