Ja nu mednieki tomēr nevēlas medīt kazas? 0
Lai oktobrī un novembrī medī kazlēnus, kas ap to laiku ir pietiekami paaugušies. Vai tur sanāks 60 procenti āzīšu un 40 procenti kaziņu vai pusi uz pusi, jaunajiem dzīvniekiem tam vēl nav tik liela nozīme.
Vēlos uzsvērt, ka starp jauniem, vienu gadu veciem stirnāžiem mēdz būt ļoti kvalitatīvi dzīvnieki, kam ragi ir garāki par ausīm, un tiem veidojas divi vai pat trīs žuburi. Pirms jaunā dzīvnieka nomedīšanas medniekam jānovērtē tā siluets, figūra, kakls.
Samērā precīza pazīme, pēc kuras var noteikt aptuvenu dzīvnieka vecumu, ir baltais plankums uz purna. Stirnāžiem, sākot no divu gadu vecuma, raksturīgi, ka virs deguna vai tūdaļ aiz deguna gala veidojas balts laukums. Gadu vecajiem tāda nav vispār vai ir ļoti maziņš.
Ja mednieks redz, ka bukam ir divžuburu radziņi, garāki par ausīm, un baltā plankuma uz purna vēl nav, tad tādu dzīvnieku gan lai nemedī nekādā gadījumā – tas nozīmē, ka tas ir izcilas kvalitātes buciņš. Tāds lai aug.
Ar labu optiku dzīvnieku nebūs grūti novērtēt?
Tā nav nekāda ķīniešu ābece, pievēršot pienācīgi uzmanību, visu var saskatīt. Un nevajag steigties – galu galā stirnu skaitliski vairs nav maz, turklāt medībās mēs tās varam vērot vēl normālā apgaismojumā.
Vai šosezon mednieki varētu sākt stirnas medīt vairāk?
Viena daļa – jā, bet citi, ieskaitot mani pašu, būs piesardzīgāki. Mēs nezinām, kad līdz mūsu medību teritorijām atnāks Āfrikas cūku mēris. No Sēlijas, kur es medīju, tas nav tālu. Ja pēc gada nebūs vairs mežacūku, ko medīt, tad šobrīd ir vērts pietaupīt stirnas. Ievērojama cūku skaita samazināšanās palielinās plēsēju spiedienu uz pārējiem pārnadžiem. Tāpēc jūnijā un arī turpmāk vasarā ieteiktu vairāk pievērsties mežacūku medībām.
Pats necentīšos izmantot visu stirnu limitu. Ja redzēšu kādu štruntu, noteikti nomedīšu, taču mēģināšu atrast arī kādu skaistu trofejnieku, jo šogad varētu būt izredzes tādu iegūt.