Staltbriežu trofejas parasti atklāj arī medību kļūdas. Vai līdzīgi ir ar stirnāžu ragiem? 0
Stirnāzi nomedī biežāk nekā staltbriedi, un mednieki spēj paši izvērtēt, kas velk vai nevelk uz medaļu, un švakos neved. Tāpēc par medību kļūdām šeit nevar tik daudz spriest, tiesa gan, līdz izstādei nonākuši arī labi, bet vēl ļoti jauni dzīvnieki.
Ekspertiem vairāk nācās saskarties ar trofeju pirmapstrādes kļūdām, kuru dēļ nācās pazemināt to novērtējumu. Tik daudz tiek stāstīts un rakstīts, ka stirnāžiem vēlams nezāģēt galvaskausu, tad trofeja iegūs vairāk punktu. Vai nu tā ir muļķība vai slinkums galvaskausu vārīt un apstrādāt, taču mednieki joprojām ved uz izstādi ragus ar knapi atstātu pieres kauliņu un pēc tam brīnās, ka smukiem ragiem mazāk punktu vai nedabū medaļas. Tā nav trofejas, bet apstrādes vaina.
Populācija vairākus gadus tika saudzēta jau iepriekš pieminēto iemeslu dēļ, tagad mednieki runā, ka varētu atsākt stirnu medības. Kādi būtu ieteikumi stirnāžu medību sezonai?
Ko varu medniekiem ieteikt – stirnāžu medību sezonas sākumā Jāņu bukam skatīties jaunos, gadu vecos stirnāzīšus, varbūt vēl ar spalvainiem ragiem, kas īsāki par ausu garumu. Censties nomedīt šādus, nevis par katru cenu iegūt ar trim žuburiem vai tādus, kas izskatās pēc trofejnieka. Jāatceras, ka visu stirnāžu limitu nedrīkst izmantot, medījot tikai trofeju dzīvniekus. Tas pats, kas ar staltbriežiem, – jāmedī jaunie un nekvalitatīvie dzīvnieki, bet labie, kvalitatīvie – apmēram trešdaļa no limita.
Vēl viens būtisks princips – nedrīkst medīt tikai stirnāžus un kazas nemaz. Sašķobīta, nepareiza stirnu populācijas dzimumstruktūra arī ietekmē stirnāžu trofeju kvalitāti.
Dažos kolektīvos esmu dzirdējusi spriežam, ka pēc vairāku gadu ilgas stirnu nemedīšanas pat esot grūti to atsākt.
Ja stirnas īpašus postījumus nenodara, neviens nav spiests medīt. Netiek pārmests, ja taupa dzīvniekus, bet taupīšana nevar izpausties tā, ka stirnāžus medījam, cik limits ļauj, bet pret stirnām un kazlēniem kļūstam žēlīgi un tos medījam mazāk. To sauc nevis par taupīšanu, bet populācijas kropļošanu. Šādā veidā mednieki nodara vairāk sliktu nekā labu. Jāatceras, ka medību saimniecība ir atbildība, un tas nozīmē, ka tu nedrīksti šaut tikai to, ko gribas, bet jāmedī arī tas, kas vajadzīgs.