Taupa naudu uz nomaļu rēķina: Preiļu novada dome likvidē bibliotēkas, reorganizē skolas, samazina atalgojumu 86
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Preiļu novada dome slēdza vairākus skolēnu pārvadājumu autobusu maršrutus, bet pēc tam nobalsoja arī par vienas skolas reorganizāciju, drīzumā tā lems par vēl vienas skolas nākotni. Novada deputāti arī vienojās slēgt trīs bibliotēkas un samazināja pagastu pārvaldnieku atalgojumu.
Centralizējot pakalpojumu sniegšanu, pagastu vadītāju kompetence ir samazinājusies, līdz ar to arī viņu iespējas palīdzēt cilvēkiem ikdienas jautājumu risināšanā.
Jauno novadu veidošana notiek laikā, kad valdība neieklausījās pašvaldību aicinājumā palielināt tām iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu daļu no 75 uz 80%, bet pašvaldību izdevumi pieaug arī energoresursu cenu kāpuma iespaidā. Tāpēc, sagatavojot šā gada budžetu, vietvaras cenšas ietaupīt, kur vien var.
Pirmā vieta, uz kuru iet cilvēks
Pirmās ziņas no Preiļu novada pienāca pērn rudenī par trīs bibliotēku slēgšanu agrākajā Riebiņu novadā. Tas gan notiek pagastos, kur ir vēl vismaz viena vai pat vairākas bibliotēkas, “Latvijas Avīzei” uzsvēra domes priekšsēdētājs Ārijs Vucāns (LRA).
Dome nodrošinās iespējas grāmatas saņemt arī šo teritoriju iedzīvotājiem, kuriem tagad tuvākās bibliotēkas ir septiņu līdz deviņu kilometru attālumā.
Dome nolēma no šā gada slēgt Gailīšu bibliotēku Rušonas pagastā, 1950. gadā dibināto Kotļerovas bibliotēku Silajāņu pagastā, kā arī Riebiņu pagasta Pieniņu bibliotēku, kas darbojās kopš 1951. gada.
Pagājušā gada oktobrī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) rīkotajā diskusijā Balvu novadā Nemateriālās kultūras mantojuma centra “Upīte” direktors Andris Slišāns teica, ka ir jādod daudz lielākas pilnvaras vietējās bibliotēkas vadītājam, jo bibliotēka ir pirmā vieta, uz kuru dodas cilvēki.
VARAM valsts sekretāra vietniece Ilze Oša un ministra padomnieks Madars Lasmanis toreiz apstiprināja, ka bibliotēkām nākotnē jākļūst par daudzfunkcionālu centru, kur iedzīvotāji var ne tikai saņemt grāmatas un lasīt preses izdevumus, bet arī izmantot interneta pakalpojumus un iesaistīties dažādās aktivitātēs.
VARAM pārstāvji rekomendēja tās neslēgt, jo nākotnē, izmantojot Eiropas fondu līdzekļus, ir plānots paplašināt klientu apkalpošanas centru tīklu, kas var būt arī uz bibliotēku bāzes. Preiļu novada pašvaldībā, kurā iekļāvās agrākie Riebiņu, Vārkavas novadi, kā arī Aglonas novada daļa, šādu iespēju gan varēs izmantot citās bibliotēkās.
Gada vidū jāmaina skola
Ja bibliotēku slēgšana skars nelielu iedzīvotāju daļu, tad uz plašāku teritoriju var atsaukties pagasta pārvaldnieku lomas samazināšana, izveidojot apvienotās pārvaldes, kad viens pārvaldnieks būs uz diviem pagastiem Stabulnieku un Silajāņu pagastā, Galēnu un Sīļukalna pagastā, kā arī Aizkalnes un Pelēču pagastā.
Pagastu pārvalžu vadītāju amata likme ir samazināta uz pusslodzi, bet par divu pagastu vadīšanu sanāk pilna slodze. Pagastu pārvaldē arī samazinās darbinieku skaits, jo pakalpojumi tagad ir pieejami centralizēti.
Piemēram, Preiļu novada Labklājības pārvalde pāriet uz vienotu sociālās palīdzības un pakalpojumu sniegšanu un bijušo novadu sociālie dienesti pārtrauc savu darbību, jo tiek veidots vienots Sociālais dienests.
Lēmums par pārvaldnieku lomas mazināšanu neapmierinātību radīja arī tāpēc, ka nebija skaidrs, pēc kādiem kritērijiem tas ir darīts, jo bijušajā Vārkavas novadā, kura kādreizējā vadītāja Anita Brakovska (LADSP) ir arī mēra vietniece, ir saglabātas visu pagastu pārvaldnieku amata vietas uz pilnu slodzi.
Iedzīvotāju skaits kā apvienotajos, tā šajos pagastos ir līdzīgs. Preiļu novada priekšsēdētāja vietnieks, bijušais Riebiņu novada vadītājs Pēteris Rožinskis (NA) “Latvijas Avīzei” skaidri neatbildēja, kāpēc pret Vārkavas novadu ir labvēlīgāka attieksme. Viņaprāt, reformas vēl nav beigušās, viss notiekot pakāpeniski.
Runājot par bibliotēkām, P. Rožinskis norādīja, ka runa ir par ciemiem, kur esot kādas piecas sešas viensētas un nav tāda pieprasījuma pēc šīs iestādes pakalpojumiem.
Taču par domes lēmumu slēgt vairākus skolēnu pārvadājumu autobusu maršrutus P. Rožinskis pat bija gandarīts, jo, pateicoties reformai, ir beidzot iespēja novērst neefektīvo līdzekļu tērēšanu. Agrāk katrs novads cīnījies par skolēnu skaitu un, piemēram, bija bērni, kurus veda garām skolām Preiļos un Riebiņos uz Rušonu.
Kā varēja secināt no domes sēdes ieraksta, tad lēmums nebija saskaņots ar visu bērnu vecākiem.
Vismaz vienai ģimenei vairs nav iespējas nogādāt atvases uz skolu. Daļa bērnu gada vidū bija spiesti mainīt mācību iestādi.
Likvidēto maršrutu vietā dome piedāvā skolēniem brīvbiļetes braukšanai sabiedriskajā transportā, par ko gan mazāko klašu audzēkņu vecākiem neesot mierīgs prāts – īpaši, ja līdz pieturai ir jāiet vairāki kilometri. Tā ir savā ziņā atgriešanās pagātnē, kad tumsā caur mežu uz skolu soļoja viņu vecvecāki.
Ārkārtas sēdēs lemj par nākotni
Preiļu novada dome gadu ir sākusi ļoti intensīvi, jo ārkārtas sēdes seko cita citai. Pēc lēmuma par vairāku skolēnu autobusu maršrutu slēgšanu, kas ļaušot ietaupīt 10 000 eiro, dome lēma reorganizēt Rušonas pamatskolu, kas no 2023. gada būs Aglonas vidusskolas filiāle.
Drīzumā dome skatīs arī jautājumu par Saunas pagasta Salas pamatskolas nākotni. Ja skolā no 44 bērniem tikai 14 skolēni dzīvo pagastā, bet pārējos ved no citurienes, tad nav mākslīgi jāuztur šāda skola, uzskata P. Rožinskis. Reorganizētās skolas bērniem piedāvās mācīties Preiļos un Riebiņos, kur ir internāts, lai nav katru dienu jāmēro ceļš uz māju. Domes priekšsēdis Ā. Vucāns ir pārliecināts, ka pašvaldībai ir jārūpējas par iespējām iegūt kvalitatīvu izglītību.
“Jaunā domes vadība rada nomales efektu,” uzskata bijusī Preiļu novada priekšsēdētāja Maruta Plivda (“Latgales partija”/”Jaunā Vienotība”). Viņa piekrīt, ka par skolēnu pārvadāšanu bija jāmeklē risinājums, bet tas bija jādara kopā ar bērnu vecākiem. Uz viņiem atstāšot iespaidu arī tas, ka izmaiņas notiek mācību gada vidū.
Zinot, ka daudziem bibliotēka ir vienīgā vieta, kur var atnākt un izlasīt avīzes, izmantot internetu, arī to slēgšana, viņasprāt, nebija pareiza, jo tā nedos lielu līdzekļu ietaupījumu, uzskata M. Plivda.
Domnieks Lauris Pastars (“Latvijas attīstībai”) par sliktu praksi uzskata šādu lēmumu pieņemšanu ārkārtas sēdēs, jo tās tiek izsludinātas dažas stundas iepriekš un deputātiem nav iespējams sēdēm sagatavoties. Skolas lauku teritorijā pilda sociālo funkciju, uzskata L Pastars.
Viņaprāt, to reorganizācijai bija jānotiek pārdomātāk, vērtējot visu mācību iestāžu tīklu kopumā.
Runājot par līdzekļu taupīšanu, pēc L. Pastara domām, nav ievērots vienlīdzības princips, jo ir atšķirīga attieksme pret pagastu vadītājiem, kas liek domāt par politisko ietekmi. Tāpat neesot ņemts vērā samērīgums – laikā, kad arī pagastu kultūras dzīves organizatoriem tiek samazināta slodze uz 0,8%, domes priekšsēdētājam ir divi algoti vietnieki, norādīja deputāts. Jāpasaka, ka vislielākajā – Ogres novadā – priekšsēdētājam ir viens vietnieks.
Domes priekšsēdis Ā. Vucāns atgādināja, ka nomaļu veidošanās nav notikusi tagad, bet gan daudzu gadu garumā, samazinoties iedzīvotāju skaitam, kas saistīts arī ar valsts reģionālo politiku. Lauku teritorijā dominē zemnieku saimniecības ar nelielu nodarbināto skaitu.
Tā neesot tikai Preiļu novada problēma. Viņa vietnieks P. Rožinskis savukārt aicināja nenovērtēt par zemu pagastu pārvaldnieku lomu, bet no viņiem tiek sagaidīta iniciatīva. Pašvaldība ir saglabājusi budžeta daļu, no kuras piešķirt finansējumu vietējo kopienu projektiem, bet tam ir nepieciešama aktīva vietējo iedzīvotāju iesaistīšanās, piebilda mēra vietnieks.
Pašvaldība nedrīkst attālināties no iedzīvotājiem
Valsts prezidents Egils Levits 2021. gada februārī vēstulē premjeram Krišjānim Kariņam rakstīja: “Administratīvi teritoriālā reforma nedrīkstētu radīt sajūtu vietējās kopienās, ka viņu iespējas ietekmēt pašvaldības lēmumus pēc administratīvi teritoriālās reformas samazinās un ka pašvaldība attālinās no viņiem. Tas ir valsts uzdevums ar attiecīgiem likumiem radīt nepieciešamos priekšnoteikumus tam, lai vietējo kopienu balss un intereses tiktu sadzirdētas un ņemtas vērā pašvaldības ietvaros arī pēc administratīvi teritoriālās reformas.”
Uz likumdevēja pienākumu pieņemt ar pašvaldību reformu saistītos citus likumus, lai vara neattālinātos no iedzīvotājiem un viņiem nesamazinātos pieejamie pakalpojumi, savos nolēmumos ir norādījusi arī Satversmes tiesa.
