Ivars Bušmanis: Tauki izslaukumā jeb kas kopīgs pienam un bankām? 2
Mums ir divas nozares, par kurām visbiežāk saka: “Mūsu mazajam tirgum par daudz!” Piena pārstrāde un banku sektors. Pieniniekus ir pārsteigusi ziņa par divu jaunu rūpnīcu rašanos, bet banku sektoru pēc divu uzņēmumu aiziešanas no tirgus ir satricinājusi ziņa par banku apvienošanos.
Pēc piena līderu “Preiļu siera” un “Food Union” jau agrāk veiktās uzņēmumu apvienošanas pašreizējā piena krīze nav likusi citiem pārstrādes uzņēmumiem apvienoties vai aizvērt durvis. Gluži pretēji – šogad nākušas klāt “Baltic Dairy Board” revolucionārā rūpnīca Bauskā un Bērzaines pagasta “Zilūžu” saimnieka Jāņa Grasberga ražotne. Kaut šobrīd slaucēju (tas ir, saimniecību) mazāk, toties govju un piena mazāk nav. Tas vēl nespiež piena pārstrādes uzņēmumus apvienoties. Kaut vajadzētu.
Līdzīgi procesi notiek finanšu sektorā, slaucamo (bankas klientu) mazāk, saimniecību (uzņēmumu) skaits neaug, tomēr naudas mazāk nav. Klientu kontu skaits pēdējo gadu laikā samazinājies pusotru reizi (no 4,5 miljoniem līdz trim), tomēr kopumā bankas nav izsniegušas mazāk naudas (kopējais aktīvu apjoms turas pie 32 miljardiem). Taču bankas no konfidenciālām sarunvietām mīkstos krēslos arvien vairāk pārvēršas par naudas operāciju portāliem, kuriem nevajag tik daudz klerku. Turklāt ātro kredītu firmas no deguna noceļ patēriņa kredītu klientus. Pēdējos piecos gados divi tūkstoši darbinieku (no 11 tūkstošiem) kļuvuši lieki. Banku skaits samazinājies līdz 24.
DNB banka Latvijā ir uzskatāms pierādījums: trijos gados apgrozījums krities par ceturto daļu, par tikpat – arī darbinieku skaits. Pie šādas tendences jādomā, kā noturēties virs ūdens. Troļļu zemes lielākās bankas Latvijas filiāles piesliešanās ziemeļvalstu lielākajai bankai, lai Baltijā radītu jaunu lielu banku, ir labs risinājums ne tikai akcionāriem, bet arī mums – lielākas vai mazākas naudas īpašniekiem.
Akcionāriem ne tikai tāpēc, lai apturētu lejupslīdošo tendenci, bet arī tāpēc, ka, apvienojot klientus – DNB privātpersonas un mazos uzņēmumus ar “Nordea” lielajiem uzņēmumiem –, tā kļūtu par universālu banku. Apvienotā banka būs lielākā uzņēmumu kreditētāja Baltijā un tai būs otrs lielākais kredītportfelis mājsaimniecību segmentā. Pēc septītās lielākās Latvijas bankas apvienošanās ar piekto, tā pēc aktīvu apjoma kļūtu par otro lielāko banku Latvijā.
Ārpus Latvijas “Nordea” ir lielākā finanšu grupa ziemeļvalstīs, tai ir vairāk klientu, bet mazāk naudas nekā “Swedbank”, pašreizējam tirgus līderim Baltijā. Pēc apvienošanās jaunā banka pastums malā ABLV banku, cieši mīs uz papēžiem “Swedbank” un saplacinās “Citadeles” bankas ambīcijas kļūt par otro lielāko banku Latvijā. Lēmums jauno banku reģistrēt Igaunijā pagaisina politiķu cerības Rīgu pasniegt kā Baltijas finanšu centru un ir novērtējums nodokļu sistēmas konkurētspējai. Diemžēl arī filiāļu izzušana laukos ir konsolidācijas blakusparādība.
Taču mums, lielākas vai mazākas naudas īpašniekiem, no konkurentu stumdīšanās tikai labums. Vēl vakarā vienā dārza tehnikas veikalā dzirdēju pircēja sarunu ar pārdevēju: “Lai šito paņemtu, man neviena banka kredītu nedos.” Uz ko pārdevējs atbildēja: “Aizejiet uz “Citadeli”, viņi vienīgie varbūt dos.” 300 miljonu eiro banku peļņa šā gada septiņos mēnešos parāda, ka rezerves kredītu procentu samazināšanai vēl ir. Varam cerēt arī uz kādām inovācijām vai jauniem pakalpojumiem. Jo bankas tikai izliekas, ka nauda pieder tām. Tās pērk un pārdod mūsu naudu. Mums būs labākas iespējas izvēlēties, kam to uzticēt un no kā to aizņemties. Lai naudas izslaukumā tauki tiktu arī mums, ne tikai baņķieriem.
