Taukainā hepatoze. Kādas pazīmes un kā ārstē? 1
Agrāk ar taukaino hepatozi lielākoties slimoja alkoholiķi, tagad arvien biežāk to izraisa citi kaitīgi dzīvesveida ieradumi.
Konsultēja klīnikas “Premium Medical” hepatoloģe Ludmila Ivančenko.
Kamēr vadzis lūst
Par daudz alkohola, kalorijām pārbagāta, enerģētiski mazvērtīga pārtika, mazkustīgums, liekais svars, cukura un tauku vielmaiņas traucējumi kļūst par taukainās hepatozes jeb aknu steatozes veidošanās cēloņiem. To var izraisīt arī toksiskas vielas un vairāki medikamenti, piemēram, glikokortikoīdi, estrogēni, nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi, tetraciklīni.
Aknu steatozes gadījumā aknās izgulsnējas tauki un pārņem pusi no šūnām. Ja ir skarta mazāk nekā puse šūnu, runa ir par aknu aptaukošanos. Ja aknu steatozei pievienojas iekaisuma procesi, tas ir steatohepatīts un nealkohola steatohepatīts.
Aknu steatozes gadījumā aknās izgulsnējas tauki un pārņem pusi no šūnām. Ja ir skarta mazāk nekā puse šūnu, runa ir par aknu aptaukošanos.
Alkohola steatohepatoze biežāk attīstās vīriešiem, nealkohola steatoze – sievietēm. Lai gan vairumā gadījumu šī aknu slimība ir cilvēkiem ar lieko svaru, tā var piemeklēt arī tādus, kuriem ir pilnīgi normāls svars.
Taukainā hepatoze neveidojas vienā dienā. Paiet gadi, kamēr, neizturot apgrūtinājumu, aknas padodas un veido tauku uzkrājumus. Slimību pārsvarā atklāj cilvēkiem 40 – 60 gadu vecumā, taču šim vecumam ir tendence samazināties. Savukārt tas nozīmē, ka organismā arvien agrāk pasliktinās asins attīrīšanās no toksīniem, holesterīna un kancerogēniem.
Vismaz asins tests
Taukainā hepatoze parasti nerada sūdzības vai arī tās ir nespecifiskas: biežs nogurums, nespēks, vēdera pūšanās, smaguma sajūta vēderā, augšējo elpošanas ceļu slimības, asinsvadu ateroskleroze. Taču slimības diagnostika ir visai vienkārša – pietiek ar asins analīzēm un ultrasonogrāfijas izmeklējumiem.
Taukainā hepatoze parasti nerada sūdzības vai arī tās ir nespecifiskas: biežs nogurums, nespēks, vēdera pūšanās, smaguma sajūta vēderā, augšējo elpošanas ceļu slimības, asinsvadu ateroskleroze.
Aknu steatoze daudziem ir tikai bojājumu sākumstadijā un smagākā slimības formā nemaz nepāriet – cilvēks var netraucēti dzīvot ilgus gadus. Tomēr iekaisuma procesi bojā ne tikai aknas, bet ietekmē arī sirds un asinsvadu sistēmu, radot paaugstinātu infarkta vai insulta risku. To prognozēt gan nav iespējams.
Aknu steatoze var būt nealkohola steatohepatīta sākums, kas daļai pacientu norit agresīvi, radot aknu cirozi, aknu mazspēju vai pat vēzi. Steatohepatīts mēdz attīstīties pat grūtniecēm.
Diemžēl joprojām nav skaidrs, kādēļ daļai cilvēku tauki aknās uzkrājas, rada iekaisumu un izraisa neatgriezeniskus bojājumus.
Reizumis vienīgais ārstēšanas veids ir aknu transplantācija. Tādēļ jo īpaši cilvēkiem ar lieko svaru ik pa laikam ieteicamas profilaktiskas pārbaudes. Ja aknu steatozi diagnosticē slimības sākumstadijā, ārstēšanas rezultāti ir vislabākie.
Aizbaidīšana ar aktivitātēm
Ja aknu steatoze jau sākusies, ir svarīgi ievērot piemērotu diētu. Vispirms jāatsakās no alkohola pat tad, ja ir nealkohola steatoze. Aizliegums neattiecas uz taukiem uzturā, jo tie ir nepieciešami vielmaiņas nodrošināšanai, tomēr jālieto nelielā daudzumā. Visbiežāk daudz kaitīgāki izrādās saldumi un visi ogļhidrāti, kas traucē vielmaiņai un optimāla insulīna daudzuma radīšanai.
Diēta jāsaskaņo ar ārstu, jo ir jāņem vērā arī nepieciešamā medikamentozā terapija.
Liela nozīme ir fiziskajām aktivitātēm. Aknu steatozes gadījumā tās palīdz atgūt veselību neatkarīgi no tā, vai samazinās ķermeņa svars. Vielmaiņas aktivitāte palielinās un organisma kopējais veselības stāvoklis būtiski uzlabojas, ja sporto vismaz 2,5 stundas nedēļā.
