Mezglu raksti 1
Meistarības stiprināšanai Kaspars iestājās tautas daiļamata studijā “Dzīne”. Studijas vadītāja kokgriezēja, Latvijas Nopelniem bagātā skolotāja Betija Strautniece visu mūžu pētījusi folkloru, un šī tēma viņai bija ļoti tuva. Betija (kā viņu mīļi sauc studenti jau daudzus gadu desmitus) klausītājiem nolasīja vairākas lekcijas par senajām latvju zīmēm un par šo neparasto pieraksta veidu – mezglu rakstiem.
Kad studijas “Dzīne” vadītājai tuvojās ļoti nozīmīga jubileja, Kasparam ienāca prātā uzdāvināt viņai tāss cibu, uz kuras ar tāsistu raksturīgajiem izteiksmes līdzekļiem uzrakstīt veltījuma pantiņu. Mezglu rakstu stilizēja Kaspars pats, tas bija liels radošs izaicinājums. Uz cibas attēlotais mezglu raksts principā atbilst tam, ko izmantoja vismantieši*.
Senais raksts, kas izmantotajā versijā bija divu krāsu auklas pavedienos iesietu mezglu virkne, tāss plaknē tika pārveidots, izmantojot horizontālu un vertikālu tāss svītru kombinācijas. Tā kā, aprakstot mezglu rakstu, Strautnieces kundze kā piemēru minēja tautasdziesmas, kurās aprakstīta mezglu siešana (tādas folklorā ir pāri par simtu), uz cibas ar pārveidotiem mezglu rakstiem tika uzrakstīta tautasdziesma: “Mēs puisīši vismantieši, Mēs mācējām mezglus siet. Tu meitiņa Burt(i)niece Gan mācēsi izlasīt.” Tā kā studijas vadītāja pati bija no Burtnieku puses, mājiens bija skaidrs. Betija dāvanu uzņēma ar lielu sajūsmu, un tā joprojām stāv studijas goda vietā.
