Jānim Jarānam ap Jāņiem vārda un dzimšanas diena! Viņa lietas ar stāstu 0
– Agrāk bija tā – nolīgojam, nosvinam Jāņus un, kad 25. jūnijā atbraucu uz Rīgu un saku, ka man šodien ir dzimšanas diena, neviens netic, smejas: man esot paģiras un es gribot uzlāpīties. Savu dzimšanas dienu nemēdzu svinēt, kam man gatavot kādu speciālu izrādi, ja man jau tā ir daudz monoizrāžu, – pasmejoties saka Jānis Jarāns. Arī šogad, kad aktierim aprit 60, viņš savu jubileju nesvinēšot, netīkot būt cilvēkos. Tā jau visa dzīve esot kā uz delnas, kur vien ierodas, pat pusaudži iesaucas – ej nost! Re, kur Indulis! Agrāk bija Miedziņš, tad “Imanta–Babīte”, arī “Rīta stunda”, tagad “Ugunsgrēks”…
– Dieviņš man devis daudz iespēju lomām, esmu neatkarīgais aktieris un pats varu izlemt, kur un ko spēlēt… Man ir tas čangaļu spīts. Kad, stājoties Tautas kinoaktieru studijā, mani negribēja pieņemt, pieteicos par brīvklausītāju. Un kļuvu tik talantīgs brīvklausītājs, ka beidzu studiju! Esmu traģikomiķis, pēc manām izrādēm skatītāji raud – retāk no smiekliem, biežāk no līdzpārdzīvojuma.
Jāņa Jarāna daudzpusīgo aktiera meistarību apliecina kaut vai “Teātra TT” režisora Laura Gundara situāciju komēdija “Indrāns”, kurā viņš tēloja galveno lomu – Indrānu tēvu. Par šo lomu Jānis Jarāns tika izvirzīts gada aktiera nominācijai. Septembrī ieplānota kārtējā Jarāna turneja (jau piektā!) pa ASV, apmeklēšot arī turienes Dziesmu svētkus.
– Vienmēr ir vērts iepazīt svešas zemes. Ziemā braucu slēpot uz Alpiem, esmu iecienījis arī spiningot Norvēģijā – izvilkt kādu pamatīgu zivi no 100 metru dziļuma. Kāts tā noliecas, ka notrīc sirds…