Tas skaistais pavasara laiks. Copmaņi dodas pēc lašiem un taimiņiem! 0
Latvju zemes ūdeņi jau pamodušies no ziemas miega un aicināt aicina dabas draugus makšķerniekus ņemt rokās pīcku un doties atpūsties pie dabas krūts.
Šajā laikā, kad visa dzīvā daba ar jaunu skubu un enerģiju metas jauna pavasara apskāvienos, cenšas atjaunot ziemas guļā patērētās enerģijas rezerves, ir ļoti daudz iespēju tikt pie lieliska pavasara loma. Ļoti daudzi copmaņi iecienījuši baudīt pavasara makšķerēšanas priekus upēs, atstājot ezerus vēlākam laikam, kad beigsies līdaku un zandartu liegumi un sāksies jaunā laivošanas sezona. Un, lai gan paši nepacietīgākie, brizdami pa sniegotiem upju krastiem un slidinādamies pa glumo piekrastes ledu, jau iemēģinājuši roku taimiņu un lašu ķeršanā, īstā rosība tikai sākas. Ūdens temperatūra upēs sasniegusi trīs četru grādu atzīmi, un lašveidīgajām zivīm tā pa īstam radusies apetīte. Arī ūdens līmenis nokrities līdz spiningošanai vēlamās atzīmes.
Ar ko tad vajadzētu darboties, vilinot lašus un taimiņus. Sāksim ar to, ka šo zivju makšķerēšanā nedrīkst pieļaut pat sīku paviršību ekipējuma sagatavošanā, lai pēc skaista cīņas sākuma neiznāk trīcošās rokās turēt spiningu, no kura tikko norāvusies elitāra zivs. Tā kā lašus un taimiņus vienlīdz veiksmīgi vilināt var gan ar šūpiņiem, rotiņiem, gumijzivtiņām vai vobleriem, no kuriem metāla izstrādājumi labāk derēs pie paliela ūdens līmeņa, vobleri pie zema, bet gumijzivtiņas būs universālas visiem līmeņiem sakarā ar to, ka to svaru iespējams mainīt ar dažāda izmēra sviniņiem, makšķernieku aprindās dēvētiem par čeburaškām, tad iespējams, ka nāksies gar upi staipīt divus kātus ar dažādiem testiem. Labāk gan, ja esat atraduši universālu kātu ar testu no 6,5 līdz 28 gramiem, lieliski derēs “Saint Croix” trīsmetrīgais kāts (iegādājams “Gold Fishing” veikalā), kāts nav no lētajiem, bet ir ļoti viegls un izturīgs, un, ja to pārslogosiet par 20 – 30%, nebūs jābaidās, ka kāts lūzīs. Šādas īpašības nepiemīt Japānā ražotajiem kātiem, kuri visnotaļ ir labi un precīzi darinājumi, ar lieliskām darba spējām, bet to īpašniekiem kāta parametri vai testi jāievēro ļoti precīzi.
Tā kā pēdējā laikā gandrīz visi copmaņi darbojas ar pītajām auklām, kāts jāizvēlas ar vidēju akciju, kura lielās un spēcīgās zivs rāvienus slāpēs līgani, neļaujot āķim izrauties no zivs lūpas. Darbojoties ar šādu universālu kātu, pilnīgi pietiks ar vienu, bet ļoti kvalitatīvu 2500 – 3500 spoli (ar perfektu bremžu mehānismu), uz kuras pamatkasetes uztīta 1,2 (pēc japāņu klasifikācijas) pītā aukla darbam ar vieglākiem mānekļiem, bet otra rezerves kasete aprīkota ar vismaz 1,5 pīto auklu priekš smagās artilērijas. Protams, nevajadzētu aizmirst par upē esošajiem ķērājiem, bet šeit pieminētās auklas vairāk gan domātas sekmīgai loma gūšanai, nevis mānekļu saglabāšanai. Lai nenāktos zaudēt daudz mānekļu zemūdens ķērāju dēļ, var izlīdzēties ar speciāliem mīkstākiem āķiem, kuri pie lēnas stiepes (obligāti nofiksējot spoles kaseti ar roku, lai mazinātu slodzi uz spoles) atliecas un atbrīvo mānekli no ķērāja, pēc tam tik vien vajadzēs kā ar standziņām atliekt āķi iepriekšējā stāvoklī. Jo jūs biežāk atradīsieties pie upes un izstaigāsiet visus tās posmus, tos apmakšķerējot, jo labāk iepazīsiet upes dibena reljefu un varēsiet izbēgt no vietām, kurās reāli iespējams zaudēt mānekli. Diezgan bieži nācies pie upes noskatīties, kā makšķernieki cenšas atbrīvot āķi no ķērāja, izmisīgi raustot uz sāniem kātu, pakļaujot to un spoli milzīgām slodzēm, kuras draud ar inventāra neatgriezenisku sabojāšanu.
Lielisks palīgs copei būs 60 – 100 centimetrus gara fluorkarbona pavada, kas maskēs auklu, neradot zivij aizdomas un pasargājot pamatauklas pārgriešanu uz akmeņiem. Šai pavadai vajadzētu būt ar nedaudz mazāku celtspēju nekā pamatauklai, lai cīņā ar kādu zemūdens ķērāju trūktu pavada, bet pamataukla paliktu vesela visā tās garumā un jūs, uzsējuši jaunu pavadu, varētu turpināt šo jauko nodarbi.
Spiningojot jāzina raibo zivju atrašanās vieta upē. Aukstā ūdenī, kad zivis nav aktīvas, tās uzturas seklumos un bedru izejās un ēsmu ņem negribīgi. Ūdenim kļūstot siltākam, zivju aktivitāte palielinās, tās pārvietojas uz bedru ieejām, kur uzglūn laupījumam. Lašu un taimiņu iemīļotākās slēptuves ir aiz akmeņiem, pirms un pēc krācēm, un jau pieminētās bedres, tādēļ šīs vietas jāapspiningo sevišķi rūpīgi.
Upes posmus, kuri iepriekš apspiningoti ar kādu no pieminētajiem mānekļiem, noteikti jāapspiningo arī ar citiem, jo nav īstas skaidrības, kas tad laša kungam katrā konkrētajā dienā garšo. Te būtu vietā pieminēt, ka pirms diviem gadiem kāds mans draugs, darbodamies Ventā ar vobleru, dienas laikā izbaudīja desmit skaistas copes, bet pirms gada Ventas laši un taimiņi gluži kā sazvērējušies voblerus ignorēja un kampa rotiņus vai šūpiņus. Vēl noteikti iesaku izprast, kādas sīkzivtiņas mitinās jūsu izvēlētajos copes ūdeņos, un piemeklēt mānekli, līdzīgu šīm zivtiņām.
Vēl gribu pateikt dažus vārdus par šo sportisko zivju kulinārajām īpašībām. Rudenī upē iznārstojušie laši nārsta laikā ir zaudējuši daudz spēka, arī atrašanās upē un nārsta vietu sargāšana pēc nārsta ir prasījusi savu, un izcili kulinārijas šedevri no tiem neiznāks. Iespējams, tāpēc daudzi lašu copmaņi piekopj metodi “ķer un atlaid”. Toties no jūras ienākušie svaigie, tautā dēvēti par spožajiem, laši un taimiņi ir kulināri ļoti augstvērtīgi ar maigi oranžu gaļu. Gaļa ir tik maiga un irdena, ka karstajai žāvēšanai tā īsti neder, bet, ja neesat slinki un esat ar mieru pie “Abas” kūpinātavas pavadīt ne mazāk kā sešas stundas un zivi kūpināt ne vairāk kā trīsdesmit grādu temperatūrā, tad rezultāts būs izcils un jūsu garšas kārpiņas būs sajūsmā.
