“Tas pensionārus novedīs vēl lielākā nabadzībā!” Petraviča par pensiju 2. līmeņa pārlikšanu 57
“Mums pensijas ir katastrofāli zemas. Ja pensionārs dzīvo zem nabadzības robežas, ko tad mēs te vēl varam runāt par kaut kādu pensionēšanās vecuma celšanu, ja cilvēks visas savas dzīves laikā nevar nopelnīt knapi to minimālo pensiju?” RīgaTV 24 raidījumā “Preses klubs” par pensiju finansiālo slogu komentāru sniedz Ramona Petraviča, 13. Saeimas deputāte, bijusī labklājības ministre (KPV LV).
Minimālā pensija šobrīd ir 146,6 eiro. “Te ir vispirms jādomā, kādā veidā pamainīt šo sistēmu, noteikti pensijas bāzi un tad likt klāt to, ko cilvēks ir uzkrājis savas dzīves laikā. Nekādā ziņā nevarētu arī ņemt un sagraut mūsu pensijas sistēmu Latvijā, kas ir tiešām atzīta par vienu no labākajām pensiju sistēmām pasaulē. Ir 1. līmenis, kur ir demogrāfijas riski un 2. līmenis, kur ir finanšu riski, bet tagad no 2. līmeņa kaut ko paņemot nost, tas pensionārus var novest vēl lielākā nabadzībā un radīt neticību pensiju sistēmai kā tādai,” Petraviča uzskata.
Ministre stāsta, ka Igaunijā tika paņemts no 2. pensiju līmeņa un izmaksāts cilvēkiem uz rokas, bet “tagad no 2. pensiju līmeņa kaut ko paņemt, ielikt 1. līmenī, pārdalīt, sadalīt, tas vispār nesaproti, kādā veidā tas novedīs pie kaut kā laba. Tas var būt tāds īstermiņa risinājums, jā, ļoti forši, uz nākamajām vēlēšanām mēs būsim jums palielinājuši pensiju, bet kas pēc tam? Pēc tam cilvēki vēl lielākā nabadzībā ar vēl mazākām pensijām dzīvos!” viņa teic.
Pēc Petravičas domām, seniorus, kuri mūsu valsti cēluši, tagad esam atstājuši nomiršanai.
Iepriekš jau ziņots, ka jautājums par 2.pensiju līmeņa pārdalīšanu valdības koalīcijā nav diskutēts, lai gan varētu pārrunāt iemaksu obligātuma mazināšanu šajā pensiju līmenī, tādā veidā mazinot darbaspēka izmaksas un sociālās iemaksas, 17. jūnijā intervijā LTV raidījumam “Rīta panorāma” sacīja labklājības ministrs Gatis Eglītis (JKP).
Ministrs atzina, ka viņa sacītais par 2.pensiju līmeņa iemaksām ir izrauts no konteksta, jo par šo jautājumu valdību veidojošajā koalīcijā diskusijas nav notikušas un lēmumi nav pieņemti.
“Pieļauju, ka kontekstā ar 2022.gada valsts budžetu līdzīgs jautājums varētu nonākt dienaskārtībā, bet tas notiks augustā un noteikti šīs sarunas būs ļoti smagas,” sacīja ministrs.
Un piebilda, ka ministrija pašlaik analizē Igaunijas pieredzi, lai veiktu savus aprēķinus un piedāvātu savu redzējumu, iespējams, jau gatavus piedāvājumus šajā jautājumā.
Tomēr Eglītis pieļāva, ka šajā jautājumā runa varētu būt par 2.pensiju līmeņa iemaksu obligātuma mazināšanu, proti, pašlaik iemaksājamos 6% varētu sadalīt, tas ir kādu no tiem novirzīt 1.līmeņa pensiju izmaksām.
“Iespējams, šo efektu varētu izmantot, lai mazinātu darbaspēka izmaksas un sociālās iemaksas,” bilda ministrs.
Viņš uzsvēra, ka līdz šim uzkrātais pensiju kapitāls 5,5 miljardu eiro apmērā esot pilnīgā drošībā un ar šo naudu “nekas nevar notikt”, jo nekad nav bijis runu, ka varētu veikt pārdales jau no uzkrātā.
Jau iepriekš Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks tiekoties ar Valsts prezidentu Egilu Levitu komentēja izskanējušās runas, ka Latvijā varētu tikt atceltas obligātās 2.pensijas līmeņa iemaksas.
Latvijas Banka iebilst pret šādu domu, jo šīs iemaksas garantē iedzīvotāju sociālo drošību vecumdienās, turklāt lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju joprojām ir salīdzinoši zemi uzkrājumi.
