Tas pavērtu ceļu kāpu apbūvei. Jūrmalnieki satraukti par pašvaldības plāniem 21
Zigfrīds Dzedulis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Jūrmalas iedzīvotāji pauž satraukumu par pašvaldības nodomu grozīt pilsētas teritorijas plānojumu, atsakoties no pašvaldības noteiktās piekrastes kāpu aizsargjoslas, – tas pavērtu ceļu kāpu apbūvei.
Jaunajā Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojumā, kas līdz 23. augustam nodots sabiedriskajai apspriešanai, rakstīts, ka “apbūves izvietojumu Baltijas jūras un Rīgas līča krasta kāpu aizsargjoslā nosaka detālplānojumā, apbūves zonas izvietojot ārpus īpaši aizsargājamo biotopu teritorijām un teritorijām ar izteiktu dabisku reljefu. Ēku un būvju izvietojumu plāno tādā attālumā no saglabājamām vērtībām, kas nodrošina to aizsardzību, veicot būvdarbus un apbūves ekspluatāciju.”
Jūrmalas pašvaldības deputāts un Jūrmalas aizsardzības biedrības (JAB) valdes loceklis Uldis Kronblūms uzskata, ka, apstiprinot šādu redakciju, būs iespējams apbūvēt kāpas 2,6 miljonu kvadrātmetru platībā. “Ar detālplānojumiem piekrastes kāpās apbūve, visticamāk, būs iespējama tā, kā to grib lielo būvprojektu attīstītāji, kuriem Jūrmala ir ļoti vilinoša peļņas vieta, ņemot vērā turīgu ļaužu pastāvīgo pieprasījumu,” spriež JAB pārstāvis Guntis Grūba, “to jau Jūrmalā esam piedzīvojuši agrāk.
Piemēram, Dubultos, Ceriņu ielā 3, sākumā plānoja uzcelt nelielu viesnīcu. Bet pēc tam šajā vietā pacēlās liels daudzstāvu dzīvojamais nams. Tas pats pēc šiem plānojuma grozījumiem var notikt Majoros – Jūras ielā, Dzintaros – Smiltenes ielā, Bulduros, 4., 5., 17. līnijā un citur.
Biotopus var neatrast
Kaut arī plānojumā paredz apbūvi ārpus īpaši aizsargājamo biotopu teritorijām un teritorijām ar izteiktu dabisku reljefu, viņaprāt, tas varētu nekavēt pamazām apbūvēt arī tās. Guntim Grūbam šķiet aizdomīgi, kāpēc ar īpaši aizsargājamo biotopu teritoriju novērtēšanu pilsētā lielākoties nodarbojas viena un tā pati sertificēta sugu un biotopu eksperte Egita Grolle. Viņaprāt, iznākumā vērtējumi var būt subjektīvi un biotopi un saglabājamās vērtības var tikt iznīcinātas.
“Šo aizsargjoslu kāpu aizsardzībai savulaik noteica pašvaldība,” turpina Uldis Kronblūms, “bet tagad tā sāk traucēt apšaubāmu projektu īstenošanai, tāpēc pašvaldība grib to atcelt pavisam, būtībā nogludinot ceļu uz vēl neskarto dabas teritoriju iznīcināšanu. Priekšlikumi atbīdīt šo aizsardzības līniju pašvaldībā jau ir iesniegti par vairākiem zemes gabaliem, piemēram, 17. līnijā 1A, Kāpu ielā 143 un citiem.
Pašvaldības vadību nemulsina tas, ka tā jau ir zaudējusi tiesvedību lietās par detālplānojumiem, kuros bija paredzēta, piemēram, triju piecstāvu dzīvojamo ēku celtniecība Dzintaros, līdzās Kultūras kanonā iekļautajai Dzintaru koncertzālei. Bet rodas iespaids, ka no tā nekāda mācība nav gūta, virsroku joprojām gūst kārdinājums izdabāt atsevišķu privātpersonu savtīgajām interesēm.”
“Neapbūvētas kāpas ir vērtība un paaugstina pilsētas ekonomisko potenciālu ilgtermiņā un pozicionē to kā savdabīgu un atšķirīgu kūrortpilsētu. Esošo ierobežojumu atcelšana, kurus savulaik pati pašvaldība ieviesa tieši kāpu aizsardzībai, un brīva interpretācija katra detālplānojuma laikā faktiski paver ceļu dabas teritoriju iznīcināšanai,” uzskata Jūrmalas aizsardzības biedrība.
Iebilst pret neierobežotu pārbūvi
JAB iebilst arī pret ieceri atcelt ierobežojumu, pilsētā pārbūvējot kultūrvēsturiskas ēkas. Līdz šim noteikumi paredzēja, ka šo ēku pārbūvētājiem jāsaglabā vismaz 20% no ēkas vēsturiskā arhitektoniskā veidola, tagad no šīs prasības plāno atteikties. Biedrības ieskatā šādas rīcības sekas mazinās pilsētas vērtību un pievilcību.
“Tas ir pretrunā arī ar pašas pašvaldības plānošanas dokumentos un pieteikumā “Eiropas kultūras galvaspilsēta 2027″ pausto mērķi – kultūras mantojuma saglabāšanu un popularizēšanu,” uzskata JAB valdes loceklis Uldis Kronblūms.
“Pašvaldības deputātu sēdē, kurā lēma par pilsētas teritorijas plānojuma nodošanu sabiedriskajai apspriešanai, deputātiem tika apgalvots, ka šī prasība pārbūvētājiem esot atcelta, balstoties uz vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra lēmumu,” stāsta deputāts, “bet ministrija rakstiski skaidrojusi, ka šādas prasības noteikšana ir pašvaldības ziņā, tātad nekāda lēmuma par atcelšanu nav bijis.”
Pašvaldība plānus noliedz
Jūrmalas pašvaldības Pilsētplānošanas nodaļas vadītāja Vita Zvejniece noliedz, ka pašvaldība plāno likvidēt kāpu aizsargjoslu.
“Apgalvojums, ka Jūrmalā plāno likvidēt kāpu aizsargjoslu, nav patiess,” teic viņa, “aizsargjoslas un to veidus nosaka Aizsargjoslu likums. Aizsargjoslu likums paredz Rīgas līča krasta kāpu aizsargjoslu, kas jānosaka un tiek noteikta piekrastes pašvaldību teritoriju plānojumos, to skaitā arī Jūrmalā.
Ar Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojuma grozījumiem nav plānots un arī netiks veiktas jebkādas izmaiņas attiecībā uz Aizsargjoslu likumā noteikto Rīgas līča krasta kāpu aizsargjoslu. Jaunas apbūves teritorijas krasta kāpu aizsargjoslā šajos teritorijas plānojuma grozījumos netiek noteiktas.”
Kurš melo?
JAB pārstāvji gan domā, ka pašvaldība nav atteikusies no ieceres likvidēt krasta kāpu aizsargjoslu bez apbūves.
“Zvejnieces k-dze, kuras vadībā tiek gatavoti šie teritorijas plānojuma grozījumi, ļoti labi saprot, par kādu aizsargjoslu tiek runāts. Bet runā par pavisam ko citu,” saka Uldis Kronblūms, “uztraukums jau nav par Aizsargjoslu likumā noteikto Rīgas jūras piekrastes kāpu aizsargjoslu, kurai ir savs regulējums par būvniecību un kuru pašvaldība nemaz nevarētu atcelt.
Runa ir par teritorijas plānojuma grafiskajā daļā kartē “Apgrūtinājumi” pašas pašvaldības kādreiz noteikto “Krasta kāpu aizsargjoslas daļa bez apbūves”. Šī līnija kartē vietām sakrīt ar valsts noteikto aizsargjoslu, bet vietām ir tuvāk jūrai. Līdz šim aiz šīs pašvaldības noteiktās līnijas būvēt nedrīkstēja. Bet to tagad grib likvidēt.”
Pēc JAB aicinājuma sabiedrības iniciatīvu portālā “Manabalss.lv” sākusies parakstu vākšana pret teritorijas plānojumā paredzētajiem grozījumiem. Līdz 15. augustam bija parakstījušies 1553 Jūrmalas un citu pilsētu iedzīvotāji. Iedzīvotāju parakstus JAB iesniegs Jūrmalas pašvaldībā.
