Agris Liepiņš: Ušakova apgalvojumi par Putinu atsauc atmiņā valodu referendumu 38
Latvijas sabiedrībā plaši apspriesta “Saskaņas” līdera Nila Ušakova Maskavā paustā atziņa, ka Putins Latvijai ir “labākais, kas var būt”. Masu mediji metušies socioloģiskajās aptaujās ar mērķi noskaidrot, cik Latvijā ir Ušakovam līdzīgi domājošo. Klausos televīzijas pārraides, un liekas, ka esmu nokļuvis pāris gadu atpakaļ, valodas referenduma laikā. Sociologi un žurnālisti piesauc tos pašus argumentus un ir nonākuši pie tām pašām atziņām. Valstī ir liels skaits sveštautiešu, viņi dzīvo paralēlā informatīvā telpā, Krievijas telekanālu nekontrolēta pieejamība noved pie pilnīgi pretēju vērtību uzturēšanas krievvalodīgo vidū un tā tālāk.
Pamatoti rodas jautājums – kas pēc referenduma ir darīts, lai konstatētos trūkumus novērstu? Tā arī nesagaidījām, ka mazākumtautību skolas pārietu uz izglītību valsts valodā no pirmās klases. Toties sagaidījām, ka no pirmās klases sāks mācīt svešvalodu. Tā arī nesagaidījām, ka deputāti un valsts ierēdņi sniegtu intervijas vienīgi valsts valodā. Toties redzam, kā tautas kalpi priekšvēlēšanu laikā braši runā krievu mēlē. Piemērus var minēt bez gala, un secinājums ir vienkāršs – pēc valodu referenduma nekas jēdzīgs nav paveikts, lai nostiprinātu valsts valodas pozīcijas un valstī veidotu vienotu, valsts valodas lietošanā balstītu informatīvo telpu.
Mācoties par Otro pasaules karu, bieži tika uzdots jautājums – kā kulturālā vācu tauta, kā Gētes un Šillera tauta nepilnu desmit gadu laikā varēja nonākt līdz stāvoklim, kad lielais vairākums akli un bez iebildumiem sekoja Hitlera murgainajām idejām par vācu tautas pārākumu un izredzētās vācu pasaules kundzību pār pārējo zemeslodi? Raugoties uz šodienas Putina Krieviju, rodas līdzīgi jautājumi. Kā Tolstoja un Puškina tauta varēja nonākt līdz stāvoklim, ka akli un bez iebildumiem atbalsta Putina murgainās idejas par “krievu pasaules” īpašo misiju? Tāpat rodas jautājums – vai agresora apjūsmošana un paziņojumi, ka Putins ir labākais, ko Latvijai var novēlēt, veicina Latvijas sabiedrības vienotību vai tieši pretēji – šķeļ to? Vai Ušakova prātulas satur apdraudējumu valsts drošībai un vai Drošības policijai būtu uz to jāreaģē?
Manuprāt, būtu jāreaģē nekavējoties, un nevis tāpēc, lai liktu Ušakovam apdomīgāk izvērtēt izteicienus. Krievijas valdošās partijas drauga lomu Latvijā viņš pilda apzinīgi. Jānosoda būtu tāpēc, ka Latvijas valsts amatpersonu izteikumiem un sabiedrības reakcijai uz tiem uzmanīgi seko līdzi citu valstu vēstniecības. Diplomāti, rakstot atskaites savām valdībām Londonā, Parīzē vai Berlīnē, min arī sabiedrības noskaņojumu. Tādējādi citu valstu galvaspilsētās veidojas priekšstats par mūsu simpātijām vai antipātijām attiecībā uz Putina režīmu. Katram pašam jārūpējas par savu stāju. Un nav jāčīkst, ja pasaule nespēj ieraudzīt mūsu karsto vēlmi izrauties no Krievijas ietekmes muklāja. Mazāk čīkstēt, vairāk darīt lietas labā!
