Anda Līce: Krieviem ieraudzīt patiesību neļauj propaganda, eiropiešiem – tauki 23
Izsalkušie vai tīšuprāt badinātie gan zvēri, gan cilvēki ir viegli aizkaitināmi, apveltīti ar zibenīgu reakciju un bieži izvēlas riskēt, par zaudējumiem īpaši nedomājot, kamēr labi paēdušajiem modrība var izrādīties stipri atrofējusies. Badināt var gan fiziski, gan garīgi, piemēram, rūpīgi slēpjot patiesību par sevi un citiem. Ja tas notiek vairāku paaudžu dzīves laikā kā Krievijā, iestājas mankurtisms – atmiņas zudums un tad tautas spēku var grozīt, kā vien tīk.
Kā uz milzu ekrāna tas tagad ir vērojams Krievijas un Eiropas attiecībās. Krieviem (arī daudziem tiem, kas dzīvo Latvijā) ieraudzīt patiesību neļauj Putina propaganda, eiropiešiem – labklājība, ko var saukt arī par taukiem. Labi iekoptās sociālās garantijas rada maldīgu drošības sajūtu, ka nekas briesmīgs taču nevar notikt. Kaut kā jau ir aizmirsies, ka visas garantijas karš sagrauj vienā rāvienā.
Labi, liksim mierā veco Eiropu, bet kas liek modrību zaudēt mums, kas esam izgājuši abas – nacistu un komunisma – elles, neesam taču vēl aptaukojušies un aizmiguši, nīkstot bezgalīgās debatēs par jebkuru jautājumu? Viena lieta ir nesamierināšanās ar mūsu valsts trūkumiem, pavisam cita – politiskās orientācijas maiņa. Kas dažā labā barikāžu dalībniekā un trubadūrā ir apgriezis bildi ar kājām gaisā un iekvēlinājis mīlu pret Kremļa ideoloģiju?
Šis laiks konfrontē valsts patriotismu un pašcieņu ar naudas patriotismu. Otrais, izrādās, ir viegli lokāms uz to debesu pusi, no kurienes nāk nauda. Somija, kurai ir daudz ciešākas ekonomiskās saites ar Krieviju nekā Latvijai, ir gatava nelocīties un izturēt Kremļa ekonomiskos spaidus. Lūk, piemērs nācijas mugurkaula un pašcieņas esamībai! Cik daudz esam gatavi pieciest mēs katrs un valsts kopumā, planētas resursi taču iet mazumā un jostu nāksies savilkt tik un tā? Jau sen bija skaidrs – Latvijai vajag meklēt jaunus noieta tirgus, nevis nostalģiski ķerties tik daudz ļaunuma nodarījušās ideoloģijas turpinātāju stērbelēs. Ja brīvību varētu izkarot uz visiem laikiem, tad nākamās paaudzes droši vien deģenerētos pilnīgi. Par laimi, brīvības cena ir jānoskaidro katrai paaudzei no jauna un tas nozīmē tikai vienu – par brīvību ir jāmaksā. Ne vienmēr ar dzīvību, ar dzīves taukiem gan.
Pie katras izdevības mūsu varas pārstāvji atkārto mantru par Latvijas drošību sargājošo NATO piekto pantu, tomēr drošības tādēļ vairāk netiek. Ir nožēlojami vērot, kā ES Kremlim krata ar ekonomisko sankciju mazo pirkstiņu, kamēr Putins grūž tai sejā dūri. Tas notiek tepat, mums blakus.
