Tas nenotiks tagad! Ukraiņu publicists atklāj, kad Putins būs gatavs sarunām 0
Ukrainas publicists Valērijs Pekars sarunā ar Latvijas Televīziju spriež, ka Krievijas diktators Vladimirs Putins pašlaik nemaz nevēlas sēsties pie miera sarunu galda, jo pašlaik viņam vēl pietiek resursu kara turpināšanai. Taču rudenī situācija varētu mainīties.
Valēriju Pekaru uz sarunu Kijivā aicināja LTV žurnālists Gints Amoliņš.
Gints Amoliņš: Pēdējās nedēļās ir bijušas bažas par to, ka ASV prezidents Donalds Tramps un daži Baltā nama pārstāvji runā Krievijas naratīvos. Vatikānā notika Trampa tikšanās ar Volodimiru Zelenski, un Tramps pēc tās bija kritisks pret Vladimiru Putinu. Vai jūs domājat, ka šīs 15 minūtes Svētā Pētera bazilikā ir mainījušas Trampa attieksmi?
Valērijs Pekars: Es domāju, ka pēdējos mēnešos ir bijis tik daudz vārdu, bet mums ir vajadzīga rīcība. Diplomātiskajās attiecībās patiešām jebkuras tikšanās aci pret aci ir laba lieta. Taču ukraiņi no ASV, no amerikāņiem sagaida stingru Ukrainas neatkarības, teritoriālās vienotības un suverenitātes atbalstu, jo tas ir gan Amerikas, gan Eiropas interesēs.
Vai, jūsuprāt, Trampa attieksme ir mainījusies kopš šīs tikšanās Vatikānā?
To es nezinu. Es gribētu redzēt praktisku rīcību no ASV puses, kas nozīmē vairāk sankciju; vairāk pasākumu, lai novērstu sankciju apiešanu; vairāk piegāžu Ukrainai, un vairāk spiediena uz Putinu, lai viņš pārtrauktu nogalināt ukraiņus.
Šī nedēļa būs “kritiski svarīga” diplomātiskajiem centieniem izbeigt karu – to teica ASV valsts sekretārs Marko Rubio. Ko jūs domājat par šo paziņojumu, ka šī nedēļa būs “kritiski svarīga”? Šādi paziņojumi ir bijuši arī iepriekš.
Mans pazemīgais viedoklis ir, kā šī nedēļa nav izšķiroša. Manuprāt, nākamajos mēnešos mums vajadzētu redzēt kaut ko līdzīgu tam, ko esam redzējuši pēdējās 100 dienās. Būs vērojamas zināmas pārmaiņas attieksmē, un atgriešanās pie iepriekšējās, un tā tālāk. Nav iespējams panākt ilgtspējīgu mieru, kamēr Putins nebūs gatavs sarunām.
Putins būs gatavs sarunām kaut kad oktobrī vai novembrī, kad viņa resursi tuvosies beigām. Tagad viņš vēlas turpināt karu, un tas nozīmē, ka visi diplomātiskie centieni, visas runas ir absolūti veltīgas. Vienīgi spiediens, lai apturētu Putinu, var novest pie vienošanās.
Tātad jūs domājat, ka šobrīd Krievija neredz iemeslu, lai sēstos pie sarunu galda par ilgstošu uguns pārtraukšanu?
No Putina skatpunkta viss ir kārtībā. Viņam joprojām ir gana naudas. Viņam joprojām ir gana bruņutehnikas. Viņam joprojām ir gana cilvēku, kas ir gatavi mirt par imperiālām ambīcijām. Un viņš joprojām var eksportēt naftu, un viņa tankkuģi joprojām var kuģot Baltijas jūrā. Tas nozīmē, ka Putins gaidīs, kamēr viss būs izsmelts, un tad viņš būs gatavs sarunām.
Un tas, jūsuprāt, notiks rudenī. Vai tuvākajās nedēļās un mēnešos līdz rudenim, vai vispār ir iespējams paredzēt, kā attīstīsies notikumi?
Manuprāt, tuvākajās nedēļās un mēnešos nenotiks nekas īpašs, izņemot krasas pārmaiņas amerikāņu attieksmē. Ja būs tas, kas līdz šim – nenoteiktība amerikāņu attieksmē, Eiropas aizsardzības sistēmas izveide, Ukrainas spēcīgā pretestība un Putina centieni turpināt karu – tad tas nozīmēs, ka līdz šā gada rudenim nevajadzētu būt nekam īpašam.
Vai pastāv bažas, ka Ukraina pārskatāmā nākotnē var zaudēt ASV atbalstu, īpaši militāro atbalstu?
Droši vien, ka jā, jo kādu dienu būs pabeigtas piegādes no atbalsta pakotnēm, ko parakstīja iepriekšējā [Džo Baidena] administrācija. Un pagaidām mums nav ne jausmas, kā šī [Donalda Trampa] administrācija atbalstīs vai neatbalstīs Ukrainu.
Mums vismaz ir zināmas cerības uz mūsu Eiropas sabiedrotajiem. Mūsu galvenie sabiedrotie ir Eiropā, Centrāleiropā un Austrumeiropā, Baltijas valstīs un Ziemeļeiropā. Tie izprot Krievijas patieso būtību un tās imperiālistiskos, agresīvos centienus. Un, ja Eiropas sabiedrotie, teiksim, ņems Krievijas iesaldētos aktīvus, lai nopirktu Ukrainai aprīkojumu, tad Amerika varētu turpināt atbalstu.
Taču mums nav skaidrs, ko amerikāņu administrācija patiesībā domā par šī kara beigām. Vai viņiem vajadzētu atbalstīt Ukrainu? Vai viņiem vajadzētu atbalstīt Krieviju? Vai viņiem vajadzētu atgriezties tikai Rietumu puslodē un teikt – labi, šis ir Eiropas karš, šī ir Eiropas lieta, ļaujiet eiropiešiem darīt, ko viņi grib?
