“Viņš atteicās draudiem ļaut viņu apturēt!” Skandalozā mākslinieka Vilka dzīvība jau pēdējos 14 gadus bijusi apdraudēta 32
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Zviedrijas policija turpina izmeklēt svētdien bojāgājušā 75 gadus vecā latviešu cilmes skandalozā zviedru mākslinieka Larsa Vilka (1946–2021) un viņa divu policijas miesassargu nāvi, taču, par spīti sazvērestības teoriju piekritēju aizdomām, nav konstatēts nekas tāds, kas liecinātu, ka noticis kas vairāk par traģisku autonegadījumu.
Dēļ zīmējumiem, kurus islāmticīgie uzskatīja par aizskarošiem, oriģinālu, taču pretrunīgi vērtētu ideju pilnā mākslas profesora dzīvība pēdējos 14 gadus bija apdraudēta. Tomēr šoreiz, ticamāk, ka automašīnai, kurā pārvietojās Vilks, braucot lielā ātrumā, eksplodēja riepa.
Liktenīgais ātrums
Autošosejas “E4” posms, uz kura svētdien ap plkst. 15.25 pie nelielās Markarīdas pilsētas Dienvidzviedrijā notika traģiskais negadījums, līdz šodienai palika slēgts. Uz tā strādāja eksperti.
Katastrofa notika šosejas pagriezienā. Automašīna, kurā atradās Vilks un divi policisti, noskrēja no ceļa, pārrāva norobežojošo barjeru, ko šajā vietā veido metāla stabiņi un starp tiem izvilktas troses, un frontāli sadūrās ar kravas auto, kurš virzījās pa pretējā virziena brauktuvi.
Zviedrijas mediji vēsta, ka avārijas brīdī automašīnas kustības ātrums bijis 160 km/h. Abi spēkrati aizdegās. Visi trīs Vilka automašīnā esošie cilvēki gāja bojā acumirklī. Kravas auto šoferis nogādāts slimnīcā un jau sniedzis liecības policijai.
Preses konferencē pirmdien policija kā ticamāko versiju nosauca automašīnas riepas eksploziju. Tā liek domāt krasās 90 grādu bremzēšanas pēdas ceļa līkumā uz pretējā virziena brauktuves pusi. Viena no riepām sarauta gabalos. Nav skaidrs, kāpēc automašīna brauca tik ātri, jo steigai nebija iemesla. Policijas amatpersonas uzsver, ka apsardzei, ja tā darbojas “parastā režīmā”, jāievēro satiksmes noteikumi, kurus pārkāpt drīkst tikai ārkārtas situācijās.
Nav ziņu, ka šajā gadījumā tāda būtu bijusi. Vilks pārvietojās netrafaretā policijas automašīnā, kuras svars, kā ziņo mediji, bija 4,5 tonnas. Acīmredzot Vilku pārvadāja bruņām pastiprināts auto. Reģionālās policijas pārstāvis Stefans Sinteuss medijiem norādījis, ka ekspertu pirmais uzdevums ir noskaidrot, vai uz Vilka un viņa miesassargu automašīnu bijušas kādas ārējas iedarbības. Līdz šim nav atrasts nekas, kas liktu tā domāt. Nekas neliecina, ka autoavārija būtu speciāli izraisīta, ka būtu runa par tīšu slepkavību.
Nepakļāvās draudiem
“Viņš atteicās draudiem ļaut viņu apturēt” nekrologā provokatīvajam māksliniekam ar latviešu saknēm raksta dāņu “Jyllands-Posten”. Neskatoties uz zīmīgo uzvārdu, Vilka saistība ar Latviju ir nosacīta. Latvietis bija viņa vectēvs, kurš ap 19./20. gadsimta miju pārvācās uz dzīvi Meizakilā, Igaunijas teritorijā, un nodibināja ģimeni, apprecot igaunieti. Šajā laulībā piedzima Eino Vilks – Larsa tēvs. Uz Zviedriju viņš devās Otrā pasaules kara beigās, līdzīgi citiem baltiešu bēgļiem laivā šķērsojot Baltijas jūru.
Jaunajā mītnes zemē Eino Vilks apprecēja zviedrieti. 1946. gada 20. jūnijā piedzima Larss. Pirmo ievērību kā konceptuālās mākslas pārstāvis Larss Vilks guva 1980. gadā, bez vietējo varas iestāžu atļaujas netālu no dzimtās Hēganēses mazpilsētas jūras krastā no atrastiem kokiem uzbūvējot dīvainas koka konstrukcijas “Nimis” un “Arx”. Zemi ap konstrukcijām Vilks pasludināja par “neatkarīgu valsti Ladoniju”. Policijas aizsardzībā mākslinieks atradās kopš 2010. gada. Pamats bija 2007. gadā publiskotā zīmējumu sērija, kurā musulmaņu pravietis Muhameds tika attēlots kā suns ar cilvēka galvu. Tas izsauca radikāļu draudus.
Kustība “Al-Qaeda” izsludināja 150 tūkstošu ASV dolāru balvu tam, kurš nogalinās Vilku. Solidarizējoties ar mākslinieku un aizstāvot mākslinieciskās izpausmes brīvību, karikatūriskos Muhameda zīmējumus tolaik publicēja lielākie Zviedrijas laikraksti. Tikmēr vairākas islāmticīgās valstis, tajā skaitā Irāna, Pakistāna, Afganistāna, Ēģipte un Jordānija, iesniedza protestus Zviedrijai.
Provokatīvais mākslinieks vairākkārt piedzīvoja uzbrukumus. 2010. gadā lekcijā Upsalas universitātē Vilkam uzbruka vairāki agresīvi noskaņoti studenti, taču mākslinieks palika neskarts. 2011. gadā pret Vilku plānoja atentātu Gēteborgas grāmatu gadatirgū, taču arī to izdevās novērst. Pēdējais nopietnais incidents notika 2015. gada 14. februārī, kad kāds 22 gadus vecs palestīniešu izcelsmes Dānijas pilsonis Kopenhāgenā sarīkoja apšaudi diskusijas laikā par islāmu un runas brīvību un nošāva dāņu kinorežisoru Finnu Nergoru. Diskusijā piedalījās arī Vilks. Uzskata, ka galvenais mērķis bija viņš.
Terorists aizbēga un tūlīt pēc tam uzbruka vienai no Kopenhāgenas sinagogām, nogalināja tās apsargu un pēc apšaudes ar policiju izdarīja pašnāvību. 2016. gadā nezināmi ļaundari pilnībā nodedzināja Vilka radīto koka konstrukciju objektu “Nimis”.
Zviedrijas policija uzsver, ka pēdējā laikā pret Vilku nekādi jauni konkrēti draudi nav izteikti. Izmeklēšana notiek saskaņā ar pantu par rupjas neuzmanības izraisītu satiksmes negadījumu, kas izsaucis citas personas nāvi. Atentāta versija praktiski ir izslēgta. Negadījums notika gaišā dienas laikā, un tam bija vairāki liecinieki.
