“Tas nav taisnīgi.” Māris Rēvalds vērtē ārzemēs dzīvojošo piekļuvi Latvijas veselības aprūpei 0

Latvijas veselības aprūpes sistēma gadiem ilgi ir saskārusies ar daudzām problēmām, taču viena no aktuālākajām un politiski sarežģītākajām tēmām ir ārvalstīs dzīvojošo Latvijas pilsoņu pieeja valsts apmaksātajiem veselības aprūpes pakalpojumiem. Šī tēma tika apspriesta arī TV24 raidījumā “Preses klubs”, kur savas domas izteica Māris Rēvalds, “Veselības centrs 4” valdes priekšsēdētājs.

Reklāma
Reklāma

Sistēmas pretrunas un izaicinājumi

Pēc bijušās sievas dzimšanas dienas Maskavā atrasts miris basketbolists Jānis Timma. Blakus ķermenim atradies telefons ar ziņu no viņas
Kokteilis
“Jūs nevarat iedomāties, kādā ellē es dzīvoju” – Anna Sedokova reaģējusi uz traģiskajām ziņām par Timmas nāvi 238
Edgars Jaunups par Jāni Timmu: “Viņš bija ļoti kaislīgs cilvēks, un tas izpaudās gandrīz visā”
Lasīt citas ziņas

“Šī nav jauna problēma,” norādīja Māris Rēvalds, atgādinot, ka jau agrāk ir bijuši divi nopietni mēģinājumi atrisināt jautājumu par to, kā ārvalstīs dzīvojošie izmanto Latvijas veselības aprūpes sistēmu. Diemžēl šie mēģinājumi izgāzās, neskatoties uz taisnīgo ideju – veselības aprūpes sistēmai ir jābalstās uz nodokļu maksājumiem, kurus veido Latvijas iedzīvotāji. Rēvalds norādīja, ka tas nav taisnīgi, ja cilvēki, kuri dzīvo un maksā nodokļus citās valstīs, izmanto Latvijas nodokļu maksātāju finansēto veselības aprūpi, tādējādi palielinot rindas un apgrūtinot piekļuvi vietējiem pacientiem.

Viņš skaidroja: “Tie, kas ārvalstīs ir piedeklarējušies, ir aptuveni 200 tūkstoši, bet faktiski pakalpojumus gada laikā izmanto aptuveni 12 tūkstoši jeb 6% no šī skaita.” Lai arī šis skaitlis procentuāli šķiet neliels, absolūtos skaitļos tas ir ievērojams slogs Latvijas veselības aprūpes sistēmai, kur pieejamības problēmas jau tāpat ir sāpīgas.

Ārvalstīs dzīvojošo motivācija

CITI ŠOBRĪD LASA

Rēvalds norādīja, ka daudzi ārzemēs dzīvojošie izmanto Latviju kā ērtu vietu plānotām medicīniskām pārbaudēm, kombinējot to ar citiem ceļošanas mērķiem. “Viņi savu dzīves plānošanu pielāgo tā, lai ārstēšanās Latvijā būtu ērta. Viņiem tas viss ‘nāk smuki un gludi’,” viņš piebilda. Turklāt daļa izvēlas maksas pakalpojumus, bet citi, izmantojot valsts apmaksāto aprūpi, faktiski nemaksā Latvijā nodokļus.

Vēl viens būtisks aspekts ir tas, ka daļa Latvijas pilsoņu, piemēram, Lielbritānijā, saskaras ar vēl sarežģītākām problēmām savās veselības aprūpes sistēmās. “Lielbritānijas sistēma ir nedraudzīga un pilna ar garām rindām, īpaši pie speciālistiem,” sacīja Rēvalds. Tas, pēc viņa domām, ir vēl viens faktors, kas motivē cilvēkus izmantot Latvijas piedāvātās iespējas.

Politiskās grūtības un iespējami risinājumi

Iepriekšējie mēģinājumi ieviest stingrākus ierobežojumus ārvalstīs dzīvojošajiem tika bloķēti, lielā mērā politisku iemeslu dēļ.

“Viņi ir elektorāts,”

norādīja Rēvalds, atsaucoties uz to, ka ārvalstīs dzīvojošie pilsoņi piedalās vēlēšanās un politiķiem bieži vien ir neērti pieņemt viņiem nelabvēlīgus lēmumus.

Tomēr šobrīd situācija pieprasa pārdomātu risinājumu, kas vienlaikus respektētu Latvijas nodokļu maksātāju intereses un nodrošinātu pieejamu veselības aprūpi tiem, kam tā patiešām ir nepieciešama. Rēvalds uzsvēra, ka galvenās problēmas veselības aprūpes sistēmā ir pieejamība – garās rindas, finansiālās barjeras un reģionālā nevienlīdzība. Šīs problēmas skar gan vietējos iedzīvotājus, gan tos, kuri mēģina piekļūt aprūpei no ārvalstīm.

Latvijas veselības aprūpes sistēmai ir vajadzīgas strukturālas pārmaiņas, lai risinātu pieejamības problēmas un nodrošinātu taisnīgumu nodokļu maksātāju starpā. Kā norādīja Māris Rēvalds, šajā procesā svarīgi ir ne tikai izstrādāt ilgtspējīgus risinājumus, bet arī politiskā drosme. “Kopumā jāatbalsta Latvijas nodokļu maksātāji un jādomā par pacientiem,” viņš uzsvēra. Latvijas politiķiem būs jāizvērtē, kā līdzsvarot vietējo iedzīvotāju intereses un ārvalstīs dzīvojošo pilsoņu tiesības, lai sistēma būtu taisnīga un efektīva.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.