“Tas nav nekas īpašs, es tikai daru savu darbu!” Pasažieri no sirds iepriecinājusi vilciena konduktore, kura lieliski veic savu darbu 0
Cik gan pasaule būtu lieliska, ja katrs cilvēks iespējami labi censtos veikt savu darbu. Ja katrs justos savā īstajā vietā un arī citiem sniegtu vislabāko. Reālajā dzīvē, protams, ne vienmēr tā notiek. Bet skaisti ir brīži, kad sastopam cilvēkus, kas acīmredzami nevainojami dara savu darbu. Šoreiz pavisam pozitīvs stāsts no Dainas par viņas piedzīvoto vilcienā. Divreiz.
Daina dalās: “Pirms 4 gadiem, 27. februārī, braucu ar vilcienu no Rīgas uz Salaspili un sastapos ar izcilu konduktores darba pieeju. Kā es atceros datumu? Mans vecais Facebook ieraksts to atgādina. Tajā laikā tikai neliels procents cilvēku izmantoja iespēju pirkt biļetes telefonā, un es biju viena no tiem. Pie manis pienāca konduktore Ruta, noskenēja e-biļeti un teica: “Paldies, laimīgu ceļu!” Kamēr viņa pārbaudīja nākamās biļetes, pamanīju, ka viņa visiem, kuri bija iegādājušies elektronisku biļeti, novēlēja: “Laimīgu ceļu!” Pārējiem viņa teica vienkārši “Paldies!” Nodomāju, ka tā ir interesanta pieeja.
Taču tas, kas patiešām padarīja braucienu īpašu, bija brīdis, kad Ruta pie manis pienāca un teica: “Nākamā pietura ir Salaspils! Jūsu pietura!” Es, protams, zināju, kur man jākāpj un sapratu, ka viņa to atgādināja tikai tāpēc, ka daži vilcieni nepietur visās pieturās, un acīmredzot šis reiss izlaiž pieturu pirms Salaspils. Pirms izkāpšanas vēlējos pateikties konduktorei par viņas īpašo darbu un piedāvāju kūciņu, ko biju nopirkusi kā ciemakukuli. Viņa pieklājīgi atteicās, ar žestiem un intonāciju norādot, ka “tas nav nekas īpašs, es tikai daru savu darbu.” Tajā brīdī piefiksēju viņas vārdu – Ruta Tomkoviča.
Šodien, atkal braucot ar vilcienu. Ejot līdzi laikam, noskenēju savu e-biļeti pie reģistratora aparāta (pārejas periodā vilcienos ir gan konduktori, gan reģistratori). Pie manis pienāca konduktore un noskenēja biļeti, piebilstot: “Paldies! Un paldies, ka noskenējāt!” Un uzreiz pamanīju – viņas vārds atkal bija Ruta! Arī šoreiz viņa pasažieriem teica vai nu vienkārši “Paldies!”, vai “Paldies! Un paldies, ka noskenējāt!”
Saprotot, ka mēs esam tikušās pirms 4 gadiem, brauciena beigās vēlreiz pateicos viņai par fantastisko darbu. Tāpat kā toreiz, viņa uzslavu uztvēra ar pieticību, sakot, ka “kas tad tur īpašs”. Ruta arī šoreiz palīdzēja pasažieriem saprast, kurā pusē vilciena durvis atvērsies gala stacijā – lieta, kuru neviens cits konduktors man vēl nebija palīdzējis atminēt.
Draugi, “paldies” nozīmē vairāk, nekā mums šķiet. Ja satiksiet Rutu – jūs viņu noteikti atpazīsiet – pasakiet viņai PALDIES par lielisko darbu! Un pasveiciniet no Dainas, ja būs iespēja.”
