Raivis Dzintars: Tas nav lemjams Maskavā! 42
“Tas Maskavā ir nolemts, ka mums vajag Sudrabu par premjeri.” Šie vārdi neizskanēja kādā vecmeitu tenku vakarā. Ja ticam publicēto “Rīdzenes sarunu” patiesumam, to pirms vairākiem gadiem runāja politiski un ekonomiski ļoti ietekmīgi cilvēki. Tie paši, kuri šajās sarunās kaluši plānus, kā valdībā iesaistīt Putina partijas sabiedrotos.
Ja Latvijas Satversme joprojām ir spēkā, tad augstākā vara Latvijas valstī pieder Latvijas tautai. Tas izslēdz iespēju, ka Maskavā (vai jebkurā citā pasaules vietā ārpus Latvijas) varētu lemt par mūsu valsts amatpersonām. Tie laiki ir pagājuši, un ticu, ka uz neatgriešanos. Taču, lasot publicētās sarunas, rodas iespaids, ka daži ļoti ietekmīgi ļaudis to varētu neapzināties vai apzināti ignorēt, un tas rada draudus valsts drošībai.
Daudz diskutēts par iespējamu korupciju, ko izgaismo sarunas, un šķiet, ka tieši KNAB savulaik nepadarītais darbs, nepietiekami savāktie pierādījumi, neļauj runāt par taisnības uzvaru šajā jomā. Tikmēr darbības, kas acīmredzami vērstas uz Krievijas interešu apkalpošanu (uzturēšanās atļauju tirdzniecības lobijs, prokrievisko spēku vilkšana valdībā u. c.) ir vēl pamatīgāks jautājums par politisko kultūru un atsevišķām biznesa interesēm, un tām sabiedrības uzmanība ir pievērsta nepietiekami.
Uzskatu, ka “oligarhu sarunās” izskanējušais satur pietiekami daudz no nacionālās drošības viedokļa satraucoša satura, lai valsts pamatus sargājošās iestādes būtu motivētas gūt pilnīgu pārliecību par sarunu autentiskumu, kā arī izmeklēt Krievijas, iespējams, nelikumīgo iejaukšanos Latvijas iekšējās lietās un to politiski un ekonomiski ietekmīgo personu darbību, kas šos procesus atbalsta. Šādā nolūkā ar iesniegumu esmu vērsies Drošības policijā un sagaidu aktīvu tās darbību.
Secinājumi par drošības riskiem būtu jāizdara ne tikai tiesībsargājošām iestādēm, bet mums visiem. Ja sarunas ir īstas, tās parāda, ka “Saskaņas” iekļaušanai valdībā kalti rafinēti un viltīgi plāni, uzsverot arī prezidenta lomu. To atceroties, būtu noraidāma Vējoņa kunga piedāvātā ideja, ka Saeimas apstiprinātais premjers pats izvēlētos ministru sastāvu, kuru apstiprinātu prezidents. Šādas izvēles tuvākā vai tālākā nākotnē var radīt nepatīkamus pārsteigumus.
Vēl būtiski ņemt vērā, ka “Saskaņas” stutētāju vidū atrodas ne jau tikai oligarhi. Kaut kā pārsteidzoši regulāri izgaismojas arī “tiesiskuma cīnītāji” un “oligarhu apkarotāji”. Vai daudzi ticēja, ka Saeimas atlaidējs un oligarhu mednieks Valdis Zatlers uzreiz pēc vēlēšanām ar tankiem ilustrēs savu apņēmību pēc “Saskaņas” valdībā. Arī Valdis Dombrovskis piedāvāja “varavīksnes valdību” ar “Saskaņu”, bet iepriekšējo Saeimas vēlēšanu “gaismas spēks” Inguna Sudraba, pat ja ir bijusi “Maskavas favorīts”, līdz valdības veidošanai, par laimi, netika.
Nav jautājums par to, vai līdzīgi mēģinājumi būs arī pēc nākamajām vēlēšanām. Jautājums ir tikai par to, kas būs izpildītāji un kā to mēģinās paveikt šoreiz…
