“Tas mani šokēja. Es teicu, Latvija deg zilās liesmās!” Indulis Emsis atminas laiku, kad Latvija gatavojās iestāties ES 0
Ir apritējuši jau 20 gadi kopš Latvija pievienojās Eiropas Savienībai (ES). TV24 raidījumā “Nedēļa. Post Scriptum” viesojas Dr. biol., profesors, bijušais LR AP deputāts, Ministru prezidents (2004), Saeimas priekšsēdētājs ( 2006-2007) Indulis Emsis.
Atceroties laiku pirms 20 gadiem, kad Indulis Emsis bija premjers, viņš teica savu slaveno hrestomātikso izteicienu: “Latvija deg zilās ugunīs.” Tas bija saistībā ar to, kā būtu jāpielāgo likumdošana un varas institūcijas, lai iestātos ES.
Indulis Emsis skaidro, ka divi premjeri pirms viņa bija Einārs Repše un Andris Bērziņš. “Bērziņš izdarīja ļoti lielu darbu, lai pabeigtu sarunas ar ES, lai Latvija varētu iestāties ES. Viņš faktiski pabeidza visas šīs sarunu procedūras. Palika tikai viena vai divas.”
Emsis skaidro, kā šādas sarunas kopumā notiek: valsts, šajā gadījumā Latvija, apņemas kaut ko izdarīt.
Notiek apņemšanās veikt konkrētu normatīvo aktu izmaiņas. Pārstrukturēt politiku un dažādus dzīves sektorus, un izmainīt līdzšinējo dzīves kārtību, lai tā būtu integrēta ES kopējā politikā.
“Tāda ir tā vienošanās. Eiropa par to mūs atbalstīs ar savām zināšanām un naudu,” izskaidro Indulis Emsis.
Tomēr, nonākot pie varas, Emsis ir konstatējis, ka no tā, ko Latvija ir apsolījusi, ļoti daudz nav izdarīts.
“Apsolīts ir, parakstīts ir, iestāšanās tuvojās, bet de facto dokumenti ir vēl nekārtībā. Tas mani šokēja! Es teicu, Latvija deg zilās liesmās!
Mums ir tūlīt ir jāiestājas un, ja nu kāds sāk skatīties, ko mēs esam solījuši un ko esam izdarījuši, tad ir ļoti liela nesakritība starp šīm lietām.”
Tāpēc nācās pārorganizēt valdības darbu, lai ļoti īsā laikā varētu normatīvos dokumentus pieņemt. Tika veiktas izmaiņas valdības darba kārtībā. Bija četras pilnas darba dienas tikai dokumentu pieņemšanai.
“Jūs variet saprast ko tas nozīmē ierēdniecībai? Ierēdniecībai tas nozīmē strādāt no rīta līdz vakaram un arī nakts stundās, jo vajadzēja dokumentus nest uz Ministru kabinetu apstiprināšanai.
Man vajadzēja īpaši iet pie ierēdniecības, runāt ar viņiem, lūgt viņus saprast šo situāciju, būt atbalstošiem un izteikt atzinību par viņu smago darbu. Un mēs tikām galā!”
Indulis Emsis atminas, ka pēc tam gan ir saņēmis pārmetumus, ka daudz kas no tā bijis neizdiskutēts un negatavs, uz ko viņš oponēja, ka tas nav iekalts akmenī. Ir pieļaujami labojumi: “Bet uz šo atskaites brīdi, mēs varam teikt: re, mēs esam savus mājasdarbus izpildījuši.”
“Un tad tas gandarījums, ka vari braukt uz Vašingtonu un iestāties NATO un zini, ka mājasdarbs ir izpildīts.
Un tā pat iestāties ES pēcāk jau. 29.marts- NATO un 1.maijs ES,” atmiņās par tā laika emocijām dalās Indulis Emsis.
“Mēs to paveicām!” gandarīti nosaka bijušais premjers. “Man vēlreiz jāsaka, paldies, tā laika ierēdniecībai, diplomātiskajam dienestam, kas toreiz ārkārtīgi pašaizliedzīgi strādāja bez kurnēšanas.”
Indulis Emsis arī izsaka atzinību visām iepriekšējām valdībām, kas uzņēma šo kursu un konsekventi noturēja, neskatoties uz to, kurš bija pie valdības stūres, kurss nemainījās. Pat opozīcija atbalstīja šo kursu bez kurnēšanas.
