“Tas laikam parāda, ka pieredzes nav bijis nevienam!” Rinkēvičs norāda uz “Rail Baltica” problēmām visā Baltijā 113
“Latvijai un kaimiņvalstīm šis ir lielākais projekts. Izmaksas ir augušas visās trīs valstīs un visām apmēram ap četrām reizēm. Tas laikam parāda, ka pieredzes nav bijis nevienam,” tiekoties ar medijiem, par “Rail Baltica” problēmām izteicās valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. “Sākotnējās aplēses bija ļoti optimistiskas, bet tagad gan inflācija, gan projekta izstrādes laikā parādījās lietas, kas sākumā netika ņemtas vērā, kā arī pārvaldības kļūdas noveda pie sadārdzinājuma. Mēs redzam gan Baltijas līmenī, gan katrai valstij atsevišķi ir savas problēmas,” viņš norāda.
Pēc vainīgo meklēšanas un pamatotas kritikas ir jāsaprot, ko darīt tālāk. “Nav tā, ka nekādas Eiropas naudas vairs nav pieejamas,
norit sarunu process. Iziesim visus šos posmus secīgi – meklēsim vainīgos, atradīsim, tad meklēsim risinājumus, mēģināsim saprast, kā mazināt izmaksas, un pieiet šiem visiem jautājumiem racionāli!” prezidents uzskaita.
Jau ziņots, ka “Rail Baltica” Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas lietderīgums būs redzams pēc tās darba beigām, tādu viedokli žurnālistiem trešdien pauda Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, kurš Rīgas pilī tikās ar premjeri Eviku Siliņu (JV).
Viņš uzsvēra, ka Saeima ir izmantojusi Satversmē noteiktās tiesības – pēc 34 deputātu priekšlikuma, ko Saeima ir atbalstījusi, ir izveidota parlamentārās izmeklēšanas komisija. Viņaprāt, process lielā mērā būs atkarīgs no tā, kā komisijā tiks organizēts darbs, proti, vai tur būs vairāk politikas, vai arī vairāk vēlmes noskaidrot gan atbildīgos, gan jautājumus, kas būtu uzlabojami un darāmi citādāk.
“Lielā mērā jautājums [par lietderību] ir tāds, uz kuru varēs atbildēt tikai pēc komisijas darba beigām. Tad mēs varēsim spriest. Patlaban viss ir deputātu rokās,” teica Valsts prezidents.
LETA jau rakstīja, ka darbam “Rail Baltica” Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijā Nacionālā apvienība (NA) izvirzījusi Saeimas deputātu, bijušo satiksmes ministru Jāni Vitenbergu (NA), “Apvienotais saraksts” (AS) – Andri Kulbergu (AS) un “Latvijas pirmajā vietā” (LPV) – Kristapu Krištopanu (LPV).
Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) parlamentārajai izmeklēšanas komisijai pieteikusi Ģirtu Štekerhofu, “Progresīvie” (P) – Skaidrīti Ābramu, “Jaunā vienotība” (JV) – Ati Labuci un “Stabilitātei” – savas frakcijas deputātu Amilu Saļimovu. Saeimai par komisijas locekļu ievēlēšanu paredzēts lemt ceturtdien, 20.jūnijā.
Jau vēstīts, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) saredz iespējamus valsts amatpersonai noteikto ierobežojumu pārkāpumu riskus, ja Vitenbergs tiks apstiprināts darbam “Rail Baltica” parlamentārās izmeklēšanas komisijā.
Tāpat ziņots, ka Saeima pēc opozīcijā esošo AS, NA un LPV un pie frakcijām nepiederošo kopā 34 deputātu priekšlikuma nolēma izveidot parlamentārās izmeklēšanu komisiju par “Rail Baltica” projekta virzībā pieļautajām kļūdām. Komisijai noteikts sešu mēnešu darba termiņš.
Aģentūra LETA jau rakstīja, ka patlaban nav skaidrības par “Rail Baltica” dzelzceļa līnijas ekspluatācijas un pārvaldīšanas modeli, teikts Baltijas valstu augstāko revīzijas iestāžu īstenotā “Rail Baltica” projekta situācijas izpētes ziņojumā.
Atbilstoši “Rail Baltica” izmaksu un ieguvumu jaunākās analīzes datiem dzelzceļa līnijas kopējās izmaksas Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro, tostarp projekta pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu veidot 15,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā – 6,4 miljardus eiro. Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017.gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.
