“Tas, ko saka viņi, ir izdomājums, tā ir fikcija!” “Dzintara” bijušais īpašnieks jaunajam, kurš apsūdzēts par kukuļdošanu, velta skarbus vārdus 16
Šonedēļ ar lokomotīvju ražošanu saistītā “Skinest Group” iegādājusies bankrotējušā kosmētikas ražotāja “Dzintars” aktīvus un sola nekavējoties atjaunot ražošanu. Bijušais “Dzintara” īpašnieks Iļja Gerčikovs gan norāda – bez viņa piekrišanas tas nav iespējams.
Nozarē šis notikums raisījis zināmā mērā pārsteigumu. Kāpēc?
Te vietā būtu paskaidrot notikušā apstākļus. Proti, “Skinest Group” īpašnieks ir Oļegs Osinovskis, kurš tiek dēvēts par Igaunijā bagātāko cilvēku. Osinovska vārds plaši izskanējis saistībā ar bijušā “Latvijas dzelzceļa” vadītāja Uģa Magoņa kukuļošanas lietu, kurā abi ir apsūdzētie.
Saskaņā ar apsūdzību pirms pieciem gadiem tieši Osinovskis devis pusmiljona eiro kukuli Magonim
saistībā ar daudzmiljonu iepirkumu – vecu dīzeļlokomotīvju iegādi no Osinovskam piederošā uzņēmuma “Skinest Rail”. Abi apsūdzētie savu vainu neatzīst, lietas izskatīšana turpināsies oktobrī.
Tagad “Skinest Group” ietilpstošais uzņēmums SIA “Ritrem”, iegādājoties “Dzintara” aktīvus, ražošanu sola atjaunot jau šā gada oktobrī. “Mūsu vienīgais mērķis ir glābt leģendāro preču zīmi, atsākt ražošanu un atkal pārvērst “Dzintaru” par veiksmes stāstu, kas padarīs lepnu ikvienu Latvijas iedzīvotāju,” šādi pirmdien notikušo darījumu komentējis Osinovskis, sakot, ka tā viņam ir sava veida misija.
Viņaprāt, “Dzintars” ar 170 gadu vēsturi bija viens no latviešu nacionālā lepnuma simboliem. “Skinest Group” saskata lielu potenciālu “Dzintara” agrākajās aktivitātēs gan pētniecības un attīstības, gan ražošanas jomā.
“Cilvēki gan Latvijā, gan citviet gaida “Dzintara” atgriešanos, un tas notiks, par to nav šaubu. Uzņēmums ir labās rokās, un mums ir pietiekami daudz kapitāla, lai nodrošinātu, ka uzņēmums saņem visus tā attīstībai nepieciešamos ieguldījumus,” pirmdien izplatītajā paziņojumā uzsvēra Osinovskis. Pēc viņa teiktā, “Dzintara” produktu sarakstā ir vairāki pasaules klases izstrādājumi.
Bez manis – ne soli
Līdzšinējais “Dzintara” īpašnieks Iļja Gerčikovs par ražošanas atjaunošanu gan nav tik optimistisks.
Sarunā ar “Latvijas Avīzi” vakar viņš apgalvoja, ka jaunie īpašnieki nav ar viņu kontaktējušies.
Turklāt “Dzintara” preču zīmes ir viņa īpašumā, bet neviens neesot prasījis atļauju tās izmantot. Komentē Iļja Gerčikovs: “Tas, ko saka jaunie īpašnieki, ir izdomājums, tā ir fikcija. Viņiem fiziski nav iespējams ražot produkciju ar “Dzintara” zīmi bez manas piekrišanas.
Esmu 87 izstrādājumu autors, un tas nozīmē autortiesības. Viņi ved sabiedrību maldināšanā.
Viņu mērķi ir saprotami – viņi grib nopirkt preču zīmi, preci ražot Polijā un pārdot kā “Dzintaru”. Bet tas nav iespējams bez manas piekrišanas. Cik saprotu, es viņiem neesmu vajadzīgs. Taču, kā saražot, viņi nezina, jo receptūra ir pie manis.”
Šaubas par jauno īpašnieku nodomiem radot arī tas, ka pirms nedēļas pārdošanā tika izliktas “Dzintara” izejvielas, nepabeigtie un gatavie ražojumi. Uz jautājumu, vai Gerčikovs piekritīs pārdot preču zīmes jaunajiem īpašniekiem, ja būs tāds piedāvājums, viņš atturējās atbildēt, sakot, ka nevar komentēt to, kas nav noticis.
“Dzintara” aktīvus nopirkušais “Ritrem” ir Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīcas (DLRR), meitasuzņēmums, kas darbojas dzelzceļa transporta būves, remonta un rezerves daļu jomā, un tā patiesais labuma guvējs ir O. Osinovskis.
DLRR padomes locekle Anastasija Udalova vakar sarunā ar “Latvijas Avīzi” sacīja, ka Gerčikovam vairs nepieder neviena preču zīme. Proti, īpašums iegādāts kopā ar 93 preču zīmēm, no tām par piecām šobrīd noris tiesvedība. Tas nozīmē, ka par 87 nav strīda un tās jaunie īpašnieki jau var izmantot. Jau nākamnedēļ jaunie īpašnieki darbā plāno pieņemt pirmos darbiniekus, to skaitā bijušos, bet oktobrī sāks ražošanu.
“Atjaunosim to “Dzintara” produktu ražošanu, kas bija zināmi un populāri, uzsvaru liekot uz biokosmētiku. Tāpat plānojam sadarboties ar universitātēm un radīt jaunus produktus, ar ko lepoties arī eksporta tirgos. Eksportā negribam aprobežoties ar bijušās Padomju Savienības valstīm, bet strādāt arī citās valstīs, to vidū Āzijas tirgos.
Ārvalstīs “Dzintara” vārdu grūti izrunāt, tāpēc radīsim dažādus modificētus brendus,” stāsta Udalova.
Viņa noraida bažas, ka produkcijas ražošanu varētu izvietot citur: “Esam nopirkuši 6,5 ha un produkciju ražosim uz vietas Latvijā. Mūs neinteresē to ražot kur citur. Būsim priecīgi ražot arī citiem zīmoliem.”
Vai jāpārbauda?
Notikušais darījums sabiedrībā gan radījis jautājumus par finansējuma izcelsmi. “TV3” raidījums “Nekā personīga” vēstīja, ka darījuma summa ir 5,5 miljoni eiro, ko augustā iemaksājusi SIA “Ritrem”.
Jāpiebilst, ka pēdējo četru gadu laikā “Ritrem” nav bijuši ieņēmumi, savukārt tā mātesuzņēmums Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca pagājušo gadu pabeidza ar 48 miljonu eiro apgrozījumu un 326 tūkstošu eiro peļņu. A. Udalova skaidroja, ka “Skinest Group” ir milzīgs uzņēmums un finansējuma tam pietiek.
Tiesa, zinot par plaši izskanējušo tiesvedību kukuļošanas lietā, jautājām Finanšu izlūkošanas dienestam, vai “Dzintara” darījumā nebūtu jāpārbauda līdzekļu izcelsme.
Dienesta pārstāve Zaiga Barvida skaidroja, ka dienests pārbaudi veiks tad, ja to rosinās maksātnespējas administrācija vai darījuma apkalpošanas finanšu iestāde. Tieši maksājumā iesaistītajai iestādei būtu jāizvērtē visi riski.
Līdz šim zināms tas, ka “Skinest Group” nodarbina vairāk nekā 600 cilvēku Latvijā. Tieši pieredze citu uzņēmumu vadīšanā un DLRR nostādīšanā uz kājām, pēc Osinovska domām, būšot tas, kas ļaus atjaunot ražošanu “Dzintarā” un tā labo slavu. “Skinest Group” ietilpstot vairāk nekā 50 uzņēmumi 15 valstīs.
Grupa esot ieguldījusi vairāk nekā 40 miljonus eiro un izveidojusi vairāk nekā 800 darba vietas Latvijā. Tās pamatdarbībā ir dzelzceļa vagonu un lokomotīvju ražošana, dzelzceļa būvniecība; tai pieder lielākais dzelzceļa vagonu un lokomotīvju skaits Baltijas valstīs; tā būvē vēja un saules enerģijas parkus, hidroelektrostacijas, dzīvojamās ēkas, golfa laukumus.
Bet “Dzintara” sakarā jāatzīmē vēl viens svarīgs aspekts.
Proti, netālu no “Dzintara” līdzšinējās ražotnes plānots attīstīt Dienvidu tilta ceturto kārtu un būvēt lielu satiksmes pārvadu. Tādā gadījumā 6,5 ha lielās teritorijas nozīme un vērtība tikai pieaugs.
