“Tas, kas tagad notiek, ir absurds, es neesmu tādus laikus redzējis,” Liepnieks beidzot pasaka patiesību skaļi 70
“Tas, kas tagad notiek ir absurds, es neesmu tādus laikus redzējis. Piemēram, finanšu ministriju vada ierēdņi, jo ministri nedara neko. Ierēdņi zvana citiem ministriem un kārto lietas,” TV24 raidījumā “Kārtības rullis” izsakās Jurģis Liepnieks, politisko procesu apskatnieks, rakstnieks.
Viņš noformulē, kāda patiesībā, viņaprāt, ir lielā visas valdības problēma. “Mums ir tehniskā valdība, viņi neīsteno nekādu politiku, pieņem kaut kādu budžetu, būtībā tādu pašu kā pērn, kaut ko mazliet pamaina. Politiķi nepieņem nekādus politiskus lēmumus. Diemžēl tā nevar, rodas stagnācija,” politisko procesu apskatnieks uzskata.
Valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi šogad deviņos mēnešos bija 13,1 miljards eiro, bet izdevumi – 12,5 miljardi eiro, tādējādi veidojot 607 miljonu eiro pārpalikumu salīdzinājumā ar 58,5 miljonu eiro pārpalikumu pērn deviņos mēnešos, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijā (FM).
Kopbudžeta ieņēmumi 2024.gada deviņos mēnešos pieauga par 1,5 miljardiem eiro jeb 13% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu. Savukārt kopbudžeta izdevumi 2024.gada deviņos mēnešos bija par 959,9 miljoniem eiro jeb 8,3% lielāki salīdzinājumā ar atbilstošo periodu gadu iepriekš.
FM informē, ka pārpalikums vērojams visos budžeta līmeņos, taču ministrija sagaida, ka tradicionāli gada pēdējos mēnešos, izdevumiem pieaugot straujāk gan valsts budžetā, gan pašvaldību budžetā, kopbudžetā veidosies deficīts.
FM skaidro, ka pārpalikumu kopbudžetā nodrošina augstie ārvalstu finanšu palīdzības (ĀFP) ieņēmumi par iepriekšējā perioda projektiem, taču, veicot aprēķinus pēc uzkrājuma principa, tas ir, vērtējot izpildi vispārējās valdības budžetā atbilstoši Eiropas kontu sistēmas metodoloģijai, ĀFP ieņēmumi tiks atzīti brīdī, kad projekti tiks īstenoti jeb izdevumi uzskaitīti.
Kopbudžeta ieņēmumu kāpumu pamatā FM skaidro ar saņemtajiem ĀFP ieņēmumiem par īstenotajiem Eiropas Savienības (ES) fondu projektiem, kas 2024.gada deviņos mēnešos saņemti 1,7 miljardu eiro apmērā un ir par 643,3 miljoniem eiro jeb 60,4% vairāk nekā gadu iepriekš.
Tostarp šā gada martā saņemts avansa maksājums Taisnīgas pārkārtošanās fondā 57,5 miljonu eiro apmērā un maijā saņemts otrais maksājums no ES Atveseļošanas fonda 335,7 miljoni eiro apmērā par 43 reformu un investīciju mērķu izpildi Latvijas valsts pārvaldes un tautsaimniecības modernizācijā, energoefektivitātē, reģionu attīstībā, kā arī izglītības, veselības un iedzīvotāju sociālās aizsardzības uzlabošanā.
FM sagaida, ka arī šā gada izskaņā, līdzīgi kā iepriekšējos gados, pieaugs ĀFP izdevumi, kad par realizētajiem projektiem tiks veikti noslēguma maksājumi, tādējādi negatīvi ietekmējot kopbudžeta bilanci.
Lielāki nekā pērn bijuši arī kopbudžeta nodokļu ieņēmumi, kas atbilstoši Valsts kases datiem šā gada deviņos mēnešos bija 9,9 miljardi eiro. Lai gan tie iekasēti par 675,4 miljoniem eiro jeb 7,2% vairāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā, tie nesasniedz budžetā plānoto, atzīst FM. Salīdzinājumā ar plānu nodokļi kopbudžetā iekasēti par 95,8% jeb par 153 miljoniem eiro mazāk. FM skaidro, ka ieņēmumu kāpumu turpina nodrošināt darbaspēka nodokļu ieņēmumi, kamēr patēriņa nodokļi ir ar lejupvērstu tendenci vājā iekšzemes patēriņa un inflācijas tempu samazinājuma rezultātā.
Neskatoties uz to, ka pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumi, kas ir lielākais valsts pamatbudžeta ieņēmumu avots, šā gada augustā un septembrī iekasēti vairāk nekā pērnā gada attiecīgajos mēnešos, kopumā PVN ieņēmumi 2024.gada deviņos mēnešos bija 2,8 miljardu eiro apmērā, un samazinājās par 80 miljoniem eiro jeb 2,7%, salīdzinot ar atbilstošo periodu pirms gada.
PVN ieņēmumiem jau no gada sākuma ir tendence samazināties, norāda FM, skaidrojot, ka tad būtiski samazinājās energoapgādes nozares veiktās iemaksas cenu krituma dēļ. Tāpat arī lielākais PVN maksātājs, tirdzniecības nozare, iemaksājusi mazāk nekā pirms gada. Tostarp vairumtirdzniecības nozarē vērojams iemaksu kritums, kamēr mazumtirdzniecības nozares iemaksas bijušas nedaudz augstākas nekā gadu iepriekš.
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem šā gada astoņos mēnešos mazumtirdzniecības apjomi bijuši tikai par 0,2% augstāki par apjomiem pērnā gada attiecīgajā periodā. Tostarp pārtikas preču tirdzniecība samazinājusies par 1,7%, nepārtikas preču noiets (bez degvielas) bijis par 0,9% lielāks, bet degvielas tirdzniecības apjomi auguši par 2,3%. FM skaidro, ka tādi faktori kā algu pieaugums, zemā inflācija, iedzīvotāju konfidence, privātā patēriņa un mājsaimniecību noguldījumu pieaugums ir pamats mazumtirdzniecības nozares izaugsmei, tostarp patēriņa nodokļu ieņēmumu pieaugumam atlikušajos šā gada mēnešos.
Ieņēmumi no valsts obligātajām sociālajām iemaksām 2024.gada deviņos mēnešos pieauga par 289,5 miljoniem eiro jeb 9,6%, veidojot 3,3 miljardus eiro. FM atzīmē, ka septembrī valsts speciālā budžeta ieņēmumi no valsts obligātajām sociālajām iemaksām bija zem pērnā gada līmeņa, kas saistāms ar septembrī veiktajām pārmaksātā solidaritātes nodokļa atmaksām 23,6 miljonu eiro apmērā, kas tika atgrieztas nodokļu maksātājiem, pārsvarā aktuālo valsts sociālās apdrošināšanas maksājumu segšanai.
Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumi 2024.gada deviņos mēnešos sasniedza divus miljardus eiro un bija par 227,9 miljoniem eiro jeb 12,6% augstāki nekā gadu iepriekš, tostarp IIN ieņēmumi pašvaldību budžetā šā gada deviņos mēnešos bija 1,5 miljardu eiro apmērā, kas ir par 162,3 miljoniem eiro jeb 11,9% lielāki nekā atbilstošajā periodā pērn, tādējādi pārsniedzot valsts garantētos pašvaldību budžeta ieņēmumus šā gada trīs ceturkšņos par 102,6 miljoniem eiro.
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datos no darba devēju ziņojumiem turpina iezīmēties atšķirīgi darba samaksas fonda pieauguma tempi sabiedriskajā un privātajā sektorā, norāda FM. Ja darba samaksas fonds kopumā pārskata periodā kāpis par aptuveni 9%, tad pēc FM aplēsēm sabiedriskajā sektorā vērojams pieaugums par 14%, kamēr privātajā sektorā pieaugums bijis ap 7%. Straujais pieaugums sabiedriskajā sektorā lielā mērā saistāms ar atalgojuma celšanu izglītības un aizsardzības nozarēs, kā arī janvārī veiktajām piemaksām Iekšlietu ministrijas iestāžu darbiniekiem, skaidro FM.
Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) ieņēmumi 2024.gada deviņos mēnešos bija 604,8 miljoni eiro. Straujo ieņēmumu kāpumu par 150,6 miljoniem eiro jeb 33,2% salīdzinājumā ar deviņiem mēnešiem pirms gada FM skaidro ar trīs lielāko banku veikto peļņas sadali saistībā ar izmaiņām UIN likumā, kur kredītiestādēm un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem no 2024.gada 1.janvāra noteikts pienākums veikt ikgadēju UIN piemaksu 20% apmērā. Iepriekš kredītiestādes un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji veica UIN samaksu vispārējā kārtībā – veicot nodokļa nomaksu peļņas sadales brīdī.
Tāpat ieņēmumu pieaugumu nodrošināja nenodokļu ieņēmumi, kas kopbudžetā 2024.gada deviņos mēnešos iekasēti viena miljarda eiro apmērā, tas ir, par 159,9 miljoniem eiro jeb 18,6% vairāk nekā gadu iepriekš.
FM norāda, ka ieņēmumu kāpumu pamatā veicināja par 56,8 miljoniem eiro jeb par 17% lielākas valsts kapitālsabiedrību valsts pamatbudžetā iemaksātās dividendes par pērnā gada peļņu, kuras 2024.gada deviņos mēnešos veido 393,3 miljonus eiro. Tāpat, ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas iepriekš īstenoto procentu likmju paaugstināšanu, par 58,9 miljoniem eiro lielāki nekā deviņos mēnešos pirms gada bijuši valsts pamatbudžeta procentu ieņēmumi 140,9 miljonu eiro apmērā. Šie ieņēmumi pamatā gūti par aizdevumiem, kā arī no depozītiem un kontu atlikumiem.
Lielākais izdevumu pieaugums kopbudžetā šā gada deviņos mēnešos vērojams atlīdzībai, ieskaitot izdevumus darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām – par 407,7 miljoniem eiro jeb 16,3%, pārsniedzot 2,9 miljardus eiro.
FM skaidro, ka kāpumu veicināja gan minimālās algas paaugstināšana valstī no 620 eiro uz 700 eiro no šā gada 1.janvāra, kā arī atalgojuma pieaugums aizsardzības, iekšlietu un tieslietu sektorā strādājošajiem, tostarp izdienas pabalstu izmaksa iekšlietu un tieslietu resora amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm par katriem pieciem nepārtrauktas izdienas gadiem. Arī pašvaldību budžetā izdevumi atlīdzībai būtiski pieauga, kas lielā mērā saistāms ar lielākiem izdevumiem pedagogu darba samaksai.
Kopbudžeta kapitālie izdevumi šā gada deviņos mēnešos bija 941 miljons eiro, kas ir par 99,2 miljoniem eiro jeb 11,8% vairāk nekā gadu iepriekš.
Tostarp valsts pamatbudžeta izdevumi pamatkapitāla veidošanai šā gada deviņos mēnešos bija 655,5 miljonu eiro apmērā, un auguši par 156,5 miljoniem eiro jeb 31,4%. FM skaidro, ka to ietekmēja šā gada februārī veikts nozīmīgs avansa maksājums bruņojuma iegādei.
Turpretī pašvaldību budžetā izdevumi pamatkapitāla veidošanai sarukuši par 49,2 miljoniem eiro jeb 16,1%, salīdzinot ar deviņiem mēnešiem pirms gada, sasniedzot 256,5 miljonus eiro. Tas pamatā saistāms ar vēl ne tik intensīvā apmērā sāktām un īstenošanā esošām jaunām investīcijām ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības plānošanas periodu pārejas posmā.
Valsts pamatbudžetā plānošanas periodu pārejas posmā kapitālie izdevumi ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības projektiem 2024.gada deviņos mēnešos bija 174 miljonu eiro apmērā, un sasnieguši pērnā gada izdevumu līmeni.
Kohēzijas politikas ES fondu izdevumi, noslēdzoties iepriekšējam plānošanas periodam, 2024.gada deviņos mēnešos bijuši 230,7 miljoni eiro, tostarp 38,7 miljoni eiro pamatbudžeta kapitālie izdevumi. Tas ir par 349,5 miljoniem eiro mazāk nekā pirms gada, jo turpinās normatīvās bāzes izstrāde jaunu investīciju sākšanai un intensīvas projektu atlases vairākās jomās. Līdz ar to jaunu investīciju apjoma pieaugumu FM sagaida turpmākos gados.
Atveseļošanas fonda projektiem deviņos mēnešos veikti maksājumi 201,5 miljona eiro apmērā, tostarp 58,3 miljoni eiro pamatbudžeta kapitālie izdevumi. Tas ir par 71,5 miljoniem eiro jeb 55% vairāk nekā gadu iepriekš. FM vērš uzmanību, ka pēdējā ceturksnī ir risks nespēt investēt vēl plānotās divas trešdaļas no gada plāna, ko rada dažādi izaicinājumi projektu ieviešanā – projektu atlases, iepirkumi, īstenotāju kapacitāte, tostarp finanšu, un citi riski.
Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta līdzfinansētā “Rail Baltica” projekta izdevumi 2024.gada deviņos mēnešos valsts pamatbudžetā bija 104,9 miljoni eiro, tostarp 94,7 miljoni eiro pamatbudžeta kapitālie izdevumi. Tas ir par 6,4 miljoniem eiro jeb 5,7% mazāk nekā atbilstošā periodā pirms gada.
FM atzīst, ka pastāv risks, ka gada pēdējos mēnešos izdevumu pieaugums “Rail Baltica” var nebūt tik straujš, lai sasniegtu prognozēto apmēru (ap 300 miljoniem eiro), jo pēc Satiksmes ministrijas sniegtās informācijas lēno finansējuma apguvi ietekmē lauzti projektēšanas līgumi, lēnais projektam nepieciešamo zemju atsavināšanas process un citi jautājumi, tai skaitā būvniecības līgumu indeksācija.
Vispārējās valdības budžeta deficīta novērtējums, ko FM sagatavoja šā gada augustā, paredzēja deficītu 2024.gadam 2,6% no iekšzemes kopprodukta (IKP) apmērā, taču pastāv risks, ka deficīts būs lielāks, ņemot vērā, ka izaugsmes tempi, tostarp CSP veiktās datu revīzijas dēļ, un attiecīgi nodokļu ieņēmumi varētu būt zemāki par pašreiz prognozēto. FM aktualizēs vispārējās valdības budžeta bilances novērtējumu decembrī-janvārī, ņemot vērā kopbudžeta izpildi gada pēdējos mēnešos.
