Kā jūs vērtējat to, ka Latvijā darbību nācās pārtraukt “ABLV” bankai, jo no ASV izskanēja pārmetumi par saistību ar naudas atmazgāšanas darījumiem? 9
Latvijā ir vairākas bankas, kurās liels darba segments ir darbība ar ofšoriem un nelikumīgiem darījumiem. Man ir prieks, ka ASV valdība un tās finanšu sektors sāka šo jautājumu pētīt. Žēl, ka banka vairs nevar turpināt darbu, bet tas parāda, ka tās biznesa modelis nebija pareizs. Mums tas nav pieņemams. Biznesā viena no lielākajām vērtībām ir reputācija. Bet ir citas, tā sauktās sistēmiskās bankas, kuras Latvijā darbojas godprātīgi un rāda piemēru citiem.
Bet ir arī citas bankas kā, piemēram, “Norvik Banka”, kas biznesu balstīja un balsta uz nerezidentu ieguldījumiem…
Viņi gribēja kļūt par mūsu biedriem, taču mēs viņus neuzņēmām pie sevis. Līdzīgi bija ar “Rietumu banku” un citām bankām, kas balstās uz šaubīgu biznesa modeli. Kad kāds uzņēmums grib kļūt par “AmCham” biedru, mēs caurskatām vietējos un ārvalstu medijus, sadarbojamies ar vēstniecībām, lai veiktu padziļināto izpēti. Mums ir būtisks reputācijas jautājums – mēs nevaram citiem biedriem, kas ir godprātīgi, parādīt, ka uzņemam sakarus ar uzņēmumiem ar vāju reputāciju. Mēs labāk stiprinām attiecības ar esošajiem biedriem nekā ielaižamies ar uzņēmumiem no “pelēkās zonas”. Protams, reputācijas analīze ir subjektīva. Par jaunu biedru uzņemšanu lemj “AmCham” valde.
Tas nav tikai banku jautājums, bet skar arī Latvijas tēlu. ASV–Baltijas investīciju samitā banku sistēmas jautājums oficiāli netika apspriests. Bet no dažiem samita dalībniekiem kuluāros izskanēja, ka tas pasaulē neizskatās labi, ja šāda veida bankas darbojas. Uzsvērām, ka Latvijā ir arī stabilas gan ar ASV, gan citu ārvalstu investīcijām veidotas bankas, kas ievēro biznesa ētikas principus. “ABLV Bank” gadījumā ir prieks, ka ASV valdība parādīja, ka tā darboties nedrīkst.
Tomēr ir aprindas, kas uzskata, ka “FinCen” ir instruments ASV spiediena izdarīšanai pret nerezidentu ieguldījumiem. Tagad iestāde vēršas arī pret bankām Londonas Sitijā…
“FinCen” izdara spiedienu par savu naudu, un tai ir tiesības to darīt. Tāpēc ka ASV finanšu tirgus izplešas arī citās valstīs. Iestāde nemēģina taisīt reformas citās valstīs. Tās uzdevums ir aizsargāt ASV investīcijas. Banku sistēmas jautājumu esam mēģinājuši ar ASV vēstniecību aktualizēt. Tomēr “FinCen” vēstījums ir ļoti labs pamats, lai Latvijā sakārtotu likumus, kas attiecas uz banku sistēmu, un lai novērstu naudas atmazgāšanu. Ir vērojams liels progress reformu ieviešanā, lai stiprinātu Latvijas finanšu sistēmu, un mēs sekosim līdzi reformu ieviešanai.
Pirms samita portālā “MNBC” bija publikācija par to, ka ASV ierodas Baltijas valstu prezidenti, un tajā bija norādīts arī uz “ABLV Bank” gadījumu…
Mediji, jo īpaši ASV, uzsver negatīvo, nevis pozitīvo. Tomēr Baltijas valstu un ASV tirdzniecības samitā no ASV tirdzniecības palātas vadītāja, vēstniekiem, ministriem u. c. amatpersonām izskanēja vēstījums, ka pašlaik ir labākais laiks savstarpējai tirdzniecībai starp ASV un Baltijas valstīm. Iespēju ir daudz, jo Baltijas valstīs ieplūst ASV nauda, tiek atvērti pakalpojumu centri. Baltija kļūst par interesantu vietu arī no infrastruktūras viedokļa, tāpēc ka top “Rail Baltica”, attīstās lidostas. Bet notiekošo ar nerezidentu bankām mūsu partneri uzlūko kā pozitīvu zīmi, ka sistēma spējīga strādāt un pašattīrīties.
Vai jūtams, uz kurām biznesa jomām ASV partneri Latvijā vēlas likt uzsvaru?
Uz būvmateriāliem un kokmateriāliem, tehnoloģijām un biomedicīnu. Tāpat arī tiek liktas cerības uz Latvijas darbaspēku, kas ir augsti kvalificēts un joprojām salīdzinoši lēts. Pateicoties “Rail Baltica” attīstībai, daudzi ražotāji varētu apsvērt to kā piegādes ceļu mazām augstās pievienotās vērtības precēm, piemēram, auto rezerves daļām un tehniskajām ierīcēm.
Tagad tiek spriests, ka nākotnē varēs preces pārvadāt pa Arktisko dzelzceļu Somijā un tālāk izmantot “Rail Baltica” preču transportēšanai uz Centrāleiropu. Ko no tā iegūs Baltija?
Tagad pa Arktisko jūras ceļu varēs izkraut preces Norvēģijā no Ķīnas un ASV. Tas ir viens no pozitīvajiem aspektiem globālajai sasilšanai. Ja jauno tirdzniecības ceļu atvērs, tas būs Baltijai par labu. Mēs varam kļūt par milzīgu lielceļu ziemeļu–dienvidu un dienvidu– ziemeļu virzienā.
