“Tas ir vistraģiskākais, kas šobrīd Latvijā notiek!” Gunta Līdaka skarbi izsakās par amatpersonām 0
Latvijas Viesnīcu un Restorānu asociācija (LVRA) un Latvijas Restorānu biedrība (LRB) aicināja Saeimas Budžeta un finanšu komisijas Ēnu ekonomikas apkarošanas apakškomisijas deputātus atbalstīt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināto likmi ēdināšanas pakalpojumiem.
“Vislielākā problēma ir tā, ka amatpersonas ignorē pētījumus. Tas ir vistraģiskākais, kas šobrīd Latvijā notiek! Kāpēc tā ir? Tāpēc, ka tā ir visērtāk, ja nav pētījumu datu, var runāt par sabiedrisko labumu un iestāstīt sabiedrībai viskaut ko,” par šo TV24 raidījumā “Preses Klubs” izsakās Gunta Līdaka, mediju eksperte, biedrības “Par legālu saturu” valdes locekle.
Dažādu nozaru nevalstiskās organizācijas veic pētījumus un šos datus nes valdībai, bet nevienam tas neinteresējot. “Jānim Jenzim [Restorānu biedrības prezidentam – red.] noteikti ir veikti dažādi pētījumu par PVN samazināšanu, bet to neviens neuzklausa!” viņa pārliecināta.
Jau ziņots, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) nesaskata nepieciešamību ieviest samazināto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi ēdināšanas pakalpojumiem, teikts VID atbildes vēstulē Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Ēnu ekonomikas apkarošanas apakškomisijai.
VID atbildes vēstulē teikts, ka lielākie nedeklarētie darba ienākumi ir uzņēmumiem, kuri nav reģistrējušies PVN maksātāju reģistrā un kuriem darba ņēmēju skaits ir līdz 10 darbiniekiem (mikrouzņēmumi). Ņemot vērā, ka mikrouzņēmumi ēdināšanas nozarē ir gandrīz trīs ceturtdaļas jeb 71,3%, tas nemazinās nedeklarētās darba samaksas plaisu kopumā nozarē.
VID arī nesagaida, ka ar samazinātās PVN likmes ieviešanu sabiedriskajai ēdināšanai varētu samazināties ēnu ekonomikas apjoms nozarē.
Tāpat VID nav pārliecības, ka ēdināšanas pakalpojumu nozares darba devēji ir gatavi palielināt darba algas, jo, atvieglojot PVN nodokļu slogu, nevar panākt labāku un pilnīgāku nodokļu deklarēšanu un maksāšanu.
Pastāv liela varbūtība, ka PVN samazinātās likmes ieviešana neveicinās komersantu darba algas pilnīgāku deklarēšanu un “aplokšņu algas” mazināšanu. VID nav zināma arī starptautiskā pieredze, ka PVN slogu pārnestu uz algu nodokļiem, kā arī veiktajos Eiropas Savienības valstu pētījumos tiek secināts, ka samazinātās likmes piemērošana nesekmē nodokļu maksāšanas disciplīnu.
Tāpat VID norāda, ka samazinātās PVN likmes ieviešana palielinās administratīvo slogu.
Lai gan Lietuvā samazinātās PVN likmes piemērošana pozitīvi ietekmēja ēdināšanas pakalpojumu uzņēmumu pārdošanas apjoma pieaugumu un to rentabilitāti, tomēr VID vērš uzmanību, ka šī pozitīvā tendence ir vērojama tieši Covid-19 pandēmijas laikā un netiek vērtēta ietekme ārpus pandēmijas apstākļos.
Turklāt VID norāda, ka saskaņā ar Ekonomikas ministrijas 2024.gada aprīlī publicēto Latvijas makroekonomisko apskatu izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozaru izaugsme turpinājās arī 2023.gadā (par 7,4%) un jau pārsniedza pirms Covid-19 krīzes līmeni, vienlaikus strauji pieaugot darbavietu skaitam.
Arī Finanšu ministrijas (FM) ieskatā šobrīd nav iespējams viennozīmīgi spriest par to, vai PVN likmes samazināšana sniegs redzamu un pozitīvu ēnu ekonomikas mazināšanas efektu ēdināšanas jomā, jo tas ir atkarīgs no dažādiem faktoriem, nodokļu maksātāju uzvedības, proti, vai tas godprātīgi maksās visus normatīvajos aktos paredzētus nodokļus, vai līdz ar PVN likmes samazinājumu sekos ēdināšanas pakalpojumu cenu samazinājums, lai tādējādi stimulētu patērētāju paradumu vairāk apmeklēt sabiedriskās ēdināšanas vietas.
Secīgi, pirms pieņemt lēmumu par PVN likmes samazināšanu, ir rūpīgi jāizpēta un jāizanalizē šī pasākuma ietekme savstarpējā sakarībā uz sabiedrību, ēdināšanas nozari, valsts ekonomiku kopumā un nodokļu ieņēmumiem, lai izdarītu pareizus secinājumus turpmākā lēmuma pieņemšanai, savā atbildes vēstulē apakškomisijai norāda FM.
Saskaņā ar VID datiem kopējais nodokļu maksātāju skaits, kas ir deklarējuši savu pamatdarbību ēdināšanas pakalpojumu nozarē 2024.gada 1.janvārī, ir 4957, tostarp 2008 nodokļu maksātāji jeb 40,51% ir reģistrēti PVN maksātāju reģistrā (no tiem 84,8% ir juridiskās personas). Šogad 29.jūlijā 1976, jeb 44,96% juridiskās personas ir reģistrētas PVN maksātāju reģistrā (no 4395 nozares nodokļu maksātājiem).
Saskaņā ar VID aplēsēm nozarē nedeklarētās darba samaksas (bruto) apmērs 2022.gadā ir 53,97 miljoni eiro, kas ir 3,1% no kopējā nedeklarētās darba samaksas apjoma. Salīdzinot ar 2021.gadu, procentuāli nedeklarētās darba samaksas īpatsvars (“aplokšņu algu” plaisa) nozarē ir samazinājies par 2,4 procentpunktiem (no 24,3% 2021.gadā līdz 21,9% 2022.gadā), bet absolūtās vērtībās nedeklarētās darba algas (bruto) zaudējumi 2022.gadā, salīdzinot ar 2021.gadu, ir pieauguši par 13,97 miljoniem eiro.
Nedeklarētās darba samaksas pazīme ir identificēta 48,7% ēdināšanas pakalpojumu nozares juridiskajām personām, starp kuriem lielākā daļa jeb 74,7% ir reģistrējušies PVN maksātāju reģistrā. Lielākie vidējie nedeklarētie darba ienākumi uz vienu darba vietu ir nodokļu maksātājiem, kas nav PVN maksātāji, kas ir par 88 eiro vairāk nekā vidēji nozarē.
Ēdinātāji jau vairākkārt aicinājuši noteikt PVN samazināto likmi sabiedriskajai ēdināšanai. Līdz šim priekšlikums nav atbalstīts.
Viesmīlības nozares pārstāvji oktobra beigās piketā pie Saeimas plāno lūgt sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem noteikt PVN samazināto likmi 12% apmērā, aģentūru LETA informēja Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) prezidents Andris Kalniņš.
Viņš norādīja, ka protesta akcija būs daļa no Baltijas valstu viesmīlības nozares kopīgās iniciatīvas, ar mērķi pievērst uzmanību nozares problēmām, stiprināt nozares ilgtspēju un konkurētspēju. Līdzīgas akcijas vienlaicīgi notiks arī Lietuvā un Igaunijā.
Kalniņš aģentūrai LETA skaidroja, ka PVN samazinātās likmes ieviešana sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem ne tikai veicinātu nozares stabilitāti, bet arī palīdzētu uzlabot nodarbinātību, investīcijas, kopējo valsts ekonomikas izaugsmi un samazinātu ēnu ekonomiku nozarē.
