“Tas ir uzbrukums visai demokrātiskajai pasaulei un miera kārtībai”: Levits uzskata, ka Krievija sevi izslēgusi no sabiedrības 24
Ar uzbrukumu Ukrainai Krievija ir izslēgusi sevi no starptautiskās sabiedrības, sestdien preses konferencē teica Valsts prezidents Egils Levits.
Viņš piektdien piedalījās NATO ārkārtas tiešsaistes samitā, kas pulcēja 30 dalībvalstu vadītājus. Uzmanības centrā kā vienīgais darba kārtības punkts bija Krievijas agresija Ukrainā.
Valsts prezidents atzīmēja, ka NATO dalībvalstis uzskata Krievijas iebrukumu Ukrainā ne tikai par agresiju pret Ukrainu, bet arī pret visu Eiropu, NATO un starptautisko miera kārtību.
“Tas nav izolēts konflikts starp Krieviju un Ukrainu. Tas ir uzbrukums visai demokrātiskajai pasaulei un miera kārtībai. No tā, savukārt, izriet secinājumi par to, kādai ir jābūt reakcijai. Rekcija bija tāda, ka Krievija ir jāizolē no pasaules visos iespējamos veidos,” sacīja prezidents.
Viens no veidiem, kā to panākt, pēc Levita paustā ir smagas ekonomiskās sankcijas pret Krieviju. Pie sankcijām tiek strādāts Eiropas Savienības (ES) līmenī, arī ASV rīkojas atbilstoši. Prezidents akcentēja, ka arī Kanāda paziņojusi par savām sankcijām pret Krieviju. Sankcijas pret Latvijas kaimiņvalsti noteiks arī Japāna un Austrālija.
Runājot par ES sankcijām, Valsts prezidents uzsvēra, ka tās Krievijai ir ļoti smagas. Vidējā un ilgākā laika posmā sankcijas nopietni ietekmēšot Krievijas ekonomiku. Plānots, ka sankcijas būs spēkā ilgāku laiku, tādēļ Krievija atpaliks ekonomiskajā un tehnoloģiskajā attīstībā.
“Svarīgi, ka sankcijas iekļauj eksporta aizliegumu un sadarbību augsto tehnoloģiju jomā. Tagad, kad notiek ļoti strauja augsto tehnoloģiju attīstība, Krievija viena pati, bez sadarbības, bez importa no Rietumiem, nevarēs attīstīties.
Tas pat vidējā laika periodā nozīmē triecienu Krievijas ekonomikai,” teica Levits.
Viņš arīdzan norādīja, ka pastāv arī citas iespējamās sankcijas, ko tuvākajā laikā varētu pieņemt. Sevišķi būtisks jautājums ir par Krievijas atslēgšanu no starptautiskās maksājuma sistēmas SWIFT. Valsts prezidents atzīmēja, ka šajā jautājumā vēl nav panākta vienprātība, bet Latvija vienmēr ir pastāvējusi uz to, ka Krievija no SWIFT sistēmas ir jāizslēdz.
“Es atkārtoju Latvijas nostāju arī vakardienas sēdē. Bija arī vairāku citu valstu pārstāvji, kas arī uzskata, ka Krievija ir jāatslēdz no SWIFT sistēmas. Es saprotu, ka par to vēl tiks runātās. Ļoti iespējams, ka arī šīs sankcijas – Krievijas atslēgšana no SWIFT sistēmas – sekos,” norādīja prezidents.
Pēc viņa paustā, pie Krievijas izolācijas stratēģijas pieder arī tas, ka Krievija tiek izslēgta no visāda veida starptautiskajām organizācijām.
Prezidents uzteica Eiropas Padomes ātro reakciju, kas lēmusi apturēt Krievijas līdzdalību. Levits norādīja, ka no 47 dalībvalstīm 42 nobalsoja par Krievijas līdzdalības apturēšanu, bet divas – pati Krievija un Armēnija – pret to iebilda.
“Būtiski ir tas, ka Rietumi ir absolūti vienoti. Starp 30 NATO dalībvalstīm varēja novērot manā praksē retu vienotību. Tur faktiski nebija runas par kaut kādām niansēm. Visi ir par sankcijām pret Krieviju. Visi uzskata, ka tas ir ne tikai Krievijas un Ukrainas jautājums, bet tas ir arī Eiropas jautājums. Tas ir pasaules jautājums,” sacīja prezidents.
LETA jau rakstīja, ka Krievija ceturtdienas rītā sāka uzbrukumu Ukrainai. Lai gan ir nodarīti postījumi, ir bojāgājušie un Krievijas karaspēks ir pietuvojies Kijevai, būtiskas uzvaras tas nav guvis.
