“Tas ir tik neizskaidrojami absurdi!” grāmatu izdevēja nesaprot, kāpēc skolēnu lasītprasmes veicināšanā netiek izmantota mūsdienu literatūra 0
Latvijas izglītības sistēma bieži vien pārsteidz ne tajā labākajā ziņā… Šoreiz stāsts par literatūru un lasīšanu. Kāds vecāks dalījās ar pārdomām, kas skar bērnu lasītprasmes attīstību un literatūras izvēli skolās. Pārsteidzošākais ir tas, ka, neskatoties uz to, ka bērniem ir interese par konkrētiem autoriem un viņu darbiem, grāmatas tiek iekļautas nevēlamo literatūru sarakstā, jo tās nav interesantas un vērtīgas. Kad nelasa – slikti, kad lasa – arī slikti!
Uz šo sociālajā tīklā “Facebook” uzmanību vērsusi Vija Kilbloka, grāmatu apgāda “Zvaigzne ABC” īpašniece un valdes priekšsēdētāja.
“Esmu jau rakstījusi, ka mūsu grāmatnīcās vecāki nereti rāda latviešu valodas skolotāju dotus ieteicamās literatūras sarakstus, kur bez ieteicamajām grāmatām ir sarakstītas arī tās, kuras neskaitīsies un kuras nav vēlams lasīt.
Parasti nežēlastībā krīt Džefa Kinnija “Grega dienasgrāmatas” un Deiva Pilkija “Kapteinis Apakšbiksis”, un arī “Dogmens”. Tas ir tik neizskaidrojami absurdi, ka vienkārši nolaižas viss, kas var nolaisties, bet var vismaz mēģināt iztēloties puišeļus nesaprotošo skolotāju domu gaitu. Bet tad FB ieraugu kādas zēna mammas ierakstu, kuru tālāk citēju, un izrādās, ka var neskaitīties arī Roulinga, turklāt nežēlastībā kritis ļoti daudzslāņainais un literāri augstvērtīgais Silvijas Brices tulkotais “Ziemassvētku Cūks”! Kas tas viss ir,” retoriski vaicā Kilbloka.
Tālāk seko kāda vecāka ieraksts: “Mani nebeidz pārsteigt mūsu skolotāji un viņu neviltotais sašutums “mūsdienās bērni vairs nelasa”. Mārtiņa latviešu valodas skolotāja pārmet, ja bērni lasa “Grega dienasgrāmatu”, jo “tur nekas interesants nenotiek” (manuprāt, ļoti stulbs apgalvojums no skolotājas puses, bet, labi, pieņemsim, ka viņai vienkārši nepatīk, ka tur nav pārāk daudz teksta). Nesen uzzināju, ka Mārtiņš klases priekšā ir izcelts kā negatīvs piemērs, jo viņa izlasītā Dž.K. Roulingas “Ziemassvētku Cūks” (~300lpp bieza grāmata ar pāris ilustrācijām) arī neesot laba izvēle. Labi esot lasīt latviešu darbus.”
Šāda literatūras atlase, kas šķietami balstās uz subjektīvām skolotāju vērtējumiem, var radīt zināmu neskaidrību gan bērniem, gan vecākiem. Ja bērns vēlas lasīt grāmatas, kas viņam šķiet aizraujošas, kāpēc to liegt? Literatūra var būt daudzveidīga, un tai nevajadzētu būt ierobežotai tikai ar “pareizajām” izvēlēm.
Zvaigzne ABC pasludina jaunu kustību Latvijā! Tā sauksies – KLASES GRĀMATU PLAUKTS
Pēc tam, kad Vija Kilbloka bija paudusi savu neizpratni par grāmatām, kuras no skolotāju puses tiek diskriminētas, viņa atklāja, ka tieši par šo tēmu runāts arī grāmattirgotāju konferencē, kas šobrīd norisinās Rīgā. Dzirdētā pieredze likusi “Zvaigznei ABC” izsludināt jaunu kustību – klases grāmatu plauktu!
“Sakritība? Nē, sinhronitāte! Vakar no rīta IG rakstīju par grāmatām, kuras daļā skolu tiek diskriminētas kā nevērtīgas, un lielā pasaules grāmattirgotāju konferencē, kas pašlaik notiek Rīgā, tieši tiek runāts par šo problēmu. Pirmais slaids, protams, ir par “Kapteini Apakšbiksi”, kura autors Deivs Pilkijs ir devis nenovērtējamu ieguldījumu bērnu lasītprasmes un lasītprieka veicināšanā, bet daudzi Latvijas skolotāji viņu nemaz nemīl.
Viktorija Marcinova no Slovākijas stāstīja, ka arī viņas pēcsociālisma valstī skolās lasīšana tiek vērtēta pārsvarā lietderības aspektā, sak, ko tā grāmata iemāca un uz kādiem jautājumiem atbild. Prieks paliek mājas lasīšanai, bet mājās ne visiem bērniem ir vienāda situācija grāmatu pieejamībā. Brīnišķīgs bija stāsts par klases grāmatu plauktiem, kuros ir ļoti dažādas grāmatas vienkārši priekam – lasīšanas priekam.
Nu re, tad ar šo ierakstu “Zvaigzne ABC” pasludina jaunu kustību Latvijā! Tā sauksies – KLASES GRĀMATU PLAUKTS. Mēs palīdzēsim skolām klasēs iekārtot mini bibliotēkas, un mēs dosim iespēju grāmatas šiem klases grāmatu plauktiem iegādāties ar 50% atlaidi. Mēs arī rūpēsimies, lai lasošās klases var satikties ar “dzīviem rakstniekiem”. Lietas ir jāņem savās rokās! Jau te un tagad aicinu uzņēmējus un vecākus iesaistīties un parūpēties par savām skolām. Sīkākas nianses par to, kas un kā notiks, vēl tiks izrunātas un aprakstītas, bet IDEJA jau ir palaista izplatījumā un sāk darboties. Skolotāji jau tagad var rakstīt uz [email protected] un pieteikt savu interesi.”
Pārdomājot šo situāciju, rodas jautājums – vai tiešām bērnu literatūras izvēlei jābūt tik striktai un ierobežotai? Vai skolotājiem un izglītības sistēmai nav jāļauj bērniem iepazīties ar dažādiem literāriem darbiem, ne tikai koncentrējoties uz vienu vai otru autoru? Arī populārie, vieglāk sagremojamie stāsti var dot bērniem vērtīgu mācību pieredzi un attīstīt viņu lasīšanas prasmes.
Nobeigumā kādas “Facebook” lietotājas komentārs. Viņa rakstīja: “Esmu veikusi pētījumu par ieteicamo literatūras sarakstu skolās. Dati nav iepriecinoši. Ir arī sešdesmit gadus vecas grāmatas. Šobrīd ir tik daudz burvīgu grāmatu bērniem un jauniešiem, kas skata viņiem tuvus un aktuālus jautājumus. Uzskatu, ka mums reizēm savs viedoklis par bērnu izvēlētajām grāmatām ir jāmācās paturēt pie sevis. Ir jāļauj bērniem lasīt!”
