“Tās ir tik daudz liekas darbības!” Grāmatvedības eksperte Keiša saskata daudz nepilnību jaunieviestajā e-rēķinu sistēmā 0
“Šie e-rēķini pašlaik ir ieviesti uzņēmumu, valsts un pašvaldību sektorā, bet ir ļoti daudz nepilnību,” tā TV24 raidījumā “Preses klubs” atzina Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas valdes locekle, grāmatvedības aģentūras “Kamelota” dibinātāja un valdes locekle Sigita Keiša, diskutējot par šogad ieviestajiem obligātajiem e-rēķiniem, ko paredz grozījumi Grāmatvedības likumā.
Kā liecina Valsts ieņēmumuj dienesta (VID) informācija, tad e-rēķins ir strukturēts elektroniskais rēķins — rēķins, kurš sagatavots, nosūtīts un saņemts strukturētā (mašīnlasāmā) formātā, kas ļauj to automātiski un elektroniski apstrādāt.
“Man pašai vairāk sanāk strādāt, pārstāvot klientus, un tad tajā brīdī, manuprāt, vienkāršākais risinājums būtu – ja tava e-adrese ir šis te tavs e-pasts un tu to izmanto šo te dokumentu pārsūtīšanai, nevis tu sagatavo rēķinu grāmatvedības sistēmā, un pēc tam ver to vaļā “Latvija.lv” un nosūti valsts iestādei caur savu e-adresi. Tās ir tik daudz liekas darbības! Un tāpat kā e-veselība un arī “Latvija.lv” nestrādā tik jaudīgi, lai to varētu darīt ātri!” kritiku pauda Keiša TV24 raidījumā.
Grāmatvedības eksperte vienlaikus norādīja, ka sašutums par e-rēķiniem ir mazajiem uzņēmējiem, kas neizmanto grāmatvedības sistēmas un rēķinus sagatavo uzreiz “Latvija.lv” sistēmā.
“Tur, protams, neiedod numerāciju – tur nav ieprogammēts, kāds būs tavs nākamais numurs, tev pašam ir jāseko tam līdzi. Tas ir tas viens mīnuss. Un otrs mīnuss, par ko ir sašutuši, bet pa lielam tas darbojas jebkurā grāmatvedībā, ja tu esi nepareizi nosūtījis rēķinu vai nepareizi norādījis cenu, vai preču daudzumu – ir kļūdains rēķins, tad tev šis rēķins ir jākreditē un jāizstāda jauns rēķins, jo tur bija sašutums par to, ka nevar labot rēķinus,” norādīja Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas valdes locekle Keiša, stāstot par problēmām, kas rodas uzņēmējiem, kuriem obligāti tagad jaizmanto e-rēķinu sistēma gramatvedības vešanā.
Keiša, paužot savu viedokli TV24 raidījumā “Preses klubs”, apstiprināja, ka pašlaik uzņēmējiem ir jāveic “papildus darbības”, lai valsts iestādēm nosūtītu šos obligātos e-rēķinus. “Vislabākais variants būtu, ka tava e-adrese ir tavs e-pasts, kas mums ir reģistrēts, un no tā tu vari arī nosūtīt, vai arī nosūtīt pa taisno no grāmatvedības sistēmas uz šo e-adresi, kas ir valsts iestādēm, lai pie viņiem nonāk šie rēķini,” pārliecināta ir Keiša.
Jau ziņots, ka no 2025. gada starp uzņēmumiem un budžeta iestādēm sākta rēķinu aprite, izmantojot strukturētus e-rēķinus, ko paredz grozījumi Grāmatvedības likumā, vēstīja LETA.
Prasība lietot strukturētu e-rēķinu darījumiem ar budžeta iestādēm attiecas arī uz fiziskām personām, kuras veic saimniecisko darbību.
Šāds risinājums likumprojektā paredzēts, lai sekmētu efektīvu publiskā sektora funkciju izpildi un nodrošinātu iespējamo funkciju automatizāciju. Tas vienlaikus efektivizētu grāmatvedības uzskaites procesu digitalizēšanu, tostarp saistībā ar Vienoto pakalpojumu centra izveidi valsts pārvaldē.
Visiem Latvijā reģistrētajiem uzņēmumiem no 2026.gada 1.janvāra tiks noteikts obligāts pienākums attaisnojuma dokumentu, kuru izsniegs samaksāšanai par preci vai pakalpojumu, noformēt to kā strukturētu elektronisko rēķinu (e-rēķinu).
Attiecībā uz darījumiem, kuri noslēgti līdz 2024.gada 31.decembrim un kuros uzņēmums izsniedz attaisnojuma dokumentu budžeta iestādei, ir noformējams strukturēts elektroniskais rēķins ne vēlāk kā ar 2026.gada 1.janvāri.
Tādējādi, ja darījums ar budžeta iestādi noslēgts līdz 2024.gada 31.decembrim, attiecībā uz šiem darījumiem pāreja uz strukturētu e-rēķinu izmantošanu no 2025.gada 1.janvāra nav obligāta, bet prasība lietot strukturētu rēķinu stājas spēkā no 2026.gada 1.janvāra.
Plašāk skatieties pievienotajā video!
